Podkāsts nr.132: Kā ukraiņu bēgļiem atrast jumtu virs galvas? Vai Rietumu atbalsts Ukrainai atslābst? Kā pasargāt visas ģimenes?

Lai sociālais darbs pēc reformas nes labus rezultātus

Nākamgad apritēs 30 gadi, kopš Latvijā apzināti tiek plānots un īstenots sociālais darbs. Sociālā darba attīstība Latvijā ir bijis ļoti intensīvs, izglītojošs un uz izaugsmi vērsts process, kas visiem iesaistītajiem – sociālajiem darbiniekiem un citiem sociālā darba speciālistiem, klientiem, valsts iestādēm un pašvaldībām – atkal un atkal pierādījis, ka spēja sadarboties, uzklausīt un iedziļināties otra problēmās ir ceļš uz pozitīvu un iedzīvotāju labbūtību veicinošu rezultātu. Viens no nesenākajiem pārbaudījumiem, kas skāra sociālo darbu pašvaldību sociālajos dienestos, ir administratīvi teritoriālā reforma. Tās rezultātā jāmaina ne tikai fiziskās sociālo dienestu atrašanās vietas un struktūra, bet arī jāaug izpratnei par sociālo darbu un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem.

Ko sociālajam darbam nesīs pārmaiņas pašvaldībās?

Sociālie dienesti kļūst arvien atvērtāki sabiedrībai. Datorā man ir saglabāta prezentācija “Uzņēmējs sociālajā dienestā”. To gatavoju, kad mūsu novada uzņēmēji ciemojās Saldus sociālajā dienestā, lai iepazītos ar dienesta darbu, funkcijām un cilvēkiem. Gatavojoties šai sarunai, es dažās minūtēs atradu vismaz desmit situācijas, kurās sociālā dienesta atbalsts varētu būt nepieciešams arī pietiekami turīgam uzņēmējam. Piemēram, problēmas ar bērnu un pusaudžu uzvedību, senioru aprūpe, atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, dažāda veida vardarbība un citi. Tas ļoti skaidri parāda, ka sociālā dienesta darbs ne tuvu nav tikai pabalstu dalīšana maznodrošinātajiem, bet mūsdienīgs sociālais darbs ietver ļoti plaša spektra atbalstu iedzīvotājiem dažādās sarežģītās un pēkšņās dzīves situācijās.

«Sapratu, kad ieraudzīju asaras dēla acīs»

Ja to nepiespriež tiesa, uzvedības korekcija varmākām Latvijā ir brīvprātīga. Speciālisti uzskata — kursiem jābūt obligātiem. Ideja iestrēgusi strīdā, vai par tiem jāmaksā valstij vai pašiem varmākām. Četri pieredzes stāsti rāda, cik šīs programmas ir efektīvas

Temps ir sen par lēnu

Premjerministrs Krišjānis Kariņš atzīst, ka valdība pārāk gausi reaģējusi uz Covid-19 uzliesmojumu

Žurnāls: Mazpilsētā zināja par vardarbību, bet klusēja, jo vīrs bija "cienījams cilvēks"

Vīrs sievu sodīja vissāpīgākajā veidā — nožņaudza abu meitu un pakārās pats. Mazpilsētā apkārtējie par vardarbību zināja vai nojauta, taču klusēja, jo vainīgais ir «cienījams cilvēks», ceturtdien raksta žurnāls Ir par traģēdiju Latgalē. Re:Baltica žurnālistes šo stāstu izpētīja un uzzināja, ka nožņaugtā Anna, iespējams, ir vienīgā Covid-19 pandēmijas laikā nogalinātā mājas vardarbībā. Varmācība ģimenē pandēmijas laikā pieauga gan pasaulē, gan Latvijā.