Nākamgad apritēs 30 gadi, kopš Latvijā apzināti tiek plānots un īstenots sociālais darbs. Sociālā darba attīstība Latvijā ir bijis ļoti intensīvs, izglītojošs un uz izaugsmi vērsts process, kas visiem iesaistītajiem – sociālajiem darbiniekiem un citiem sociālā darba speciālistiem, klientiem, valsts iestādēm un pašvaldībām – atkal un atkal pierādījis, ka spēja sadarboties, uzklausīt un iedziļināties otra problēmās ir ceļš uz pozitīvu un iedzīvotāju labbūtību veicinošu rezultātu. Viens no nesenākajiem pārbaudījumiem, kas skāra sociālo darbu pašvaldību sociālajos dienestos, ir administratīvi teritoriālā reforma. Tās rezultātā jāmaina ne tikai fiziskās sociālo dienestu atrašanās vietas un struktūra, bet arī jāaug izpratnei par sociālo darbu un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem.
105 miljoni eiro vērtā projektā, kura svarīgākais mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgāku dzīvi sabiedrībā cilvēkiem ar smagiem veselības traucējumiem, iekļauta tikai desmitā daļa no mērķauditorijas. Turklāt no šīs mazās sabiedrības grupas piecarpus gadu laikā pakalpojumus saņēmusi tikai ceturtā daļa. Neviens netic, ka projekta rezultātā sociālie aprūpes centri iztukšosies
Sociālie dienesti kļūst arvien atvērtāki sabiedrībai. Datorā man ir saglabāta prezentācija “Uzņēmējs sociālajā dienestā”. To gatavoju, kad mūsu novada uzņēmēji ciemojās Saldus sociālajā dienestā, lai iepazītos ar dienesta darbu, funkcijām un cilvēkiem. Gatavojoties šai sarunai, es dažās minūtēs atradu vismaz desmit situācijas, kurās sociālā dienesta atbalsts varētu būt nepieciešams arī pietiekami turīgam uzņēmējam. Piemēram, problēmas ar bērnu un pusaudžu uzvedību, senioru aprūpe, atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, dažāda veida vardarbība un citi. Tas ļoti skaidri parāda, ka sociālā dienesta darbs ne tuvu nav tikai pabalstu dalīšana maznodrošinātajiem, bet mūsdienīgs sociālais darbs ietver ļoti plaša spektra atbalstu iedzīvotājiem dažādās sarežģītās un pēkšņās dzīves situācijās.
Galvenais skaitlis otrdienas ziņojumā par darba samaksu ir žilbinošs - vidējā mēnešalga 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu pieauga par 9,5%. Taču tas rāda vienpusīgu ainu par darba tirgū notiekošo. Kopējais darba algu fonds pieauga tikai par 0,6%, kas varbūt nav slikti brīdī, kad IKP naudas izteiksmē samazinājās par 1,3%. Šie it kā kontrastējošie algu dinamikas rādītāji atspoguļo faktu, ka darbinieku skaits pilnas slodzes ekvivalentā samazinājās par 8,2%, jo pastāvēja ierobežojumi un valsts atbalsts mudināja uz brīdi atstāt darba tirgu. Savukārt darba samaksas mediāna pieaugusi pat par 10,1%. Tātad straujāk par vidējo, tieši tas, ko var gaidīt brīdī, kad algu skalai “nogriezta” daļa no apakšas.
Ja to nepiespriež tiesa, uzvedības korekcija varmākām Latvijā ir brīvprātīga. Speciālisti uzskata — kursiem jābūt obligātiem. Ideja iestrēgusi strīdā, vai par tiem jāmaksā valstij vai pašiem varmākām. Četri pieredzes stāsti rāda, cik šīs programmas ir efektīvas
«Arī pēc tādas traģēdijas kā Dobelē nekas nemainīsies,» domā Centra Dardedze psiholoģe Līga Redliha. Viņa pati agrāk strādājusi par sociālo darbinieci un bijusi daudzu traģisku situāciju lieciniece
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!