Papes ornitoloģiskajā stacijā var mācīties par putniem un redzēt, kā tos gredzeno, stāsta putnu fotogrāfs Miķelis Zalāns, kurš rokās tur parastos ķeģus. «Tos noķer tīklos un uz kājām uzliek metāla gredzentiņus. Tas nenodara putnam sāpes, bet cilvēkiem palīdz izsekot tā migrācijas ceļu.» Foto — Matīss Fjodorovs
Griezi Miķelis gribēja iemūžināt vairākus gadus. Maija vidū tas beidzot izdevies, taču nācies papūlēties. Iepriekšējā vakarā novērojuši vietu, kur dzirdēta putna dziesma, zēns ar tēti sešos no rīta devās turp. «Griezi ir grūti nobildēt — tā ir mazāka par vistu un slēpjas garajā zālē. Var tikai dzirdēt. Tāpēc mēs viņu izprovocējām, atskaņojot pašas balss ierakstu. Putns domā, ka tas ir konkurents, un nāk skatīties.»
12 gadus veco Miķeli daba aizrauj kopš bērnības, un pēdējo gadu laikā šī aizraušanās pāraugusi nopietnā hobijā — puisis uzņem brīnišķīgas putnu, dzīvnieku un zvaigžņu fotogrāfijas. Viņa ar kameru noķertais sīlis nesen ieguvis pirmo vietu Latvijas Dabas muzeja fotokonkursa Mans putns 2021 bērnu konkurencē. «Viss sākās ar ceļojumu uz Izraēlu pirms četriem gadiem, kur redzēju tik daudz dzīvnieku!» Tur Miķelim blakus nosēdās pupuķis, šo putnu pēc cekula viņš jau toreiz pazina, un zēns vēlējās to iemūžināt. «Tad sapratu, ka gribu vairāk interesēties par putniem.»
Vispirms viņš fotografēja ar telefonu, līdz kādos Ziemassvētkos tika pie pirmās kameras. Tā kalpoja trīs gadus, bet tad jaunajam fotogrāfam radās vēlme pēc kaut kā profesionālāka, un viņš sāka krāt naudu. Nopircis lielo fotoaparātu, tā iestatījumus viņš apguva, skatoties YouTube video. Pērn Miķelis pieteicās arī fotopulciņā tehniskās jaunrades namā Annas 2. Pirms tam bildēja tikai putnus un dzīvniekus, bet, pulciņa mudināts, viņš pievērsies arī zvaigznēm. «Vispirms jāsaprot, ko tieši gribi fotografēt. Var vienkārši doties ārā un bildēt to, kas pa ceļam, bet, ja vēlies kaut ko specifisku, jāzina putna dzīves ritms.» Braucot rubeņos, Miķelis jau saprata, kur un cikos riesta laikā var sastapt krāšņās astes īpašniekus. «Līdzi paņēmu matracīti, iesēdos krūmā un kādu pusstundu gaidīju, līdz putns nosēdīsies pietiekami tuvu.»
Tomēr viņa hobijā viss negriežas tikai ap fotografēšanu. Pat ja ar kameras aci iepriekš nesastaptu putnu fiksēt neizdodas, puisis ir apmierināts — savām acīm to ir redzējis. «Pagaidām esmu saticis 182 sugas, bet Latvijā ir ap 360 sugām, un to skaits pieaug.» Tieši lielā dažādība zēnu fascinē visvairāk. «Katra suga ir citāda, un to ir tik daudz! Turklāt putnus var sastapt jebkur.» Visvairāk viņš vēlas satikt reti sastopamo citroncielavu. «Tās parasti ir pie Lubāna ezera. Šovasar centīšos tur aizbraukt un nofotografēt.»
No sākuma Miķelis putnus apguva pašmācības ceļā — skatījās nofotografēto un gribēja uzzināt, ko sastapis, līdz uzzināja, ka Latvijas Ornitoloģijas biedrībā iespējams piedalīties ornitologa Andra Dekanta vadītās lekcijās. «Tās ļoti palīdzēja iemācīties, kā katrs izskatās un uzvedas.»
Miķelis fotografē katru dienu. Attālināto mācību laikā Rīgas Franču liceja skolnieks dzīvesvietu Rīgā iemainījis pret laukiem Amatas novada Ģikšos, un tas interesi tikai pastiprinājis. Uzreiz pēc stundām var iet vērot putnus. Vasaras brīvlaikā viņš plāno doties putnu meklējumos uz ezeriem, un šajās ekspedīcijās viņu pavadīs tētis. Arī viņu aizrāvis dēla hobijs, un nu putnu vērošana ir abu sirdslieta.
Vairāk fotogrāfiju iespējams aplūkot Miķeļa Instagram kontā @mzbirdphoto
0 / 0
Foto: TODO : REWORK
