Zemnieku saimniecībā bites un rapsis sadzīvo jau 30 gadus 30

Facēliju lauks, kur medu ievākt bitēm.
Mārtiņš Flaksis, z/s “Mārtiņlauki”, Jurijs Flaksis, z/s “Krastmaļi”
Print Friendly, PDF & Email

Jau vairāk nekā 30 gadus mūsu konvencionālajā zemnieku saimniecībā lieliski sadzīvo divas nozares, kuras aktīvi cenšas pretnostatīt, – bites un rapsis. Ne jau viss ir tikai melns vai balts, vienmēr ir arī zelta vidusceļš.

Liepājas pusē, Durbes novadā apsaimniekojam 560 hektārus zemes. Esam gan klasiska graudkopības saimniecība ar kviešiem un rapsi, gan arī ļoti neparasta saimniecība. Mēs 30 gadus nodarbojamies ar zālāja sēklu audzēšanu, 25 gadus audzējam zirņus vismaz 10% apmērā no kopplatības. Savukārt pēdējos trīs gadus lielā platībā audzējam arī facēliju – violetu nektāraugu, kas ļoti patīk bitēm.

Ņemot vērā, ka sākām audzēt zālāju sēklas, āboliņu, tad bija nepieciešamas apputeksnētājas, tāpēc sākām nodarboties arī ar biškopību. Gan paši audzējam rapsi, ko vajadzības gadījumā smidzinām ar insekticīdiem (kaitīgo kukaiņu populāciju ierobežošanai), gan 200 metru attālumā ir 25 hektārus liels kaimiņa rapša lauks. Un, ja bites trāpās blakus rapsim, saimes speciāli prom nevedam, jo zinām, ka nekas tām nedraud, pretēji publiski kultivētajam mītam. Ar kaimiņu mums ir lieliskas attiecības, zinām, ka viņš ievēro visus noteikumus un smidzināšanu, ja nepieciešams, veic naktī, kad bišu uz lauka nav.

Rapsi smidzina pirms ziedēšanas

Cilvēki patiesībā dzīvo un strādā saprātīgi, protams, ar izņēmumiem. Un tādi ir gan lauksaimnieku, gan biškopju, gan politiķu vai mednieku vidū. Bieži tiek izplatīts mīts, ka, tiklīdz rapsis sāk ziedēt un tur parādās bites, lauksaimnieki skrien smidzināt insekticīdu. Tas ir pilnīgi aplami. Ja rapsis jau sāk ziedēt, tad insekticīdu vairs nav jēgas izmantot, tas jādara pirms ziedēšanas, kad uzbrūk bīstamākie kaitēkļi. Ja ziedošā rapsī strauji izplatās postošas slimības, tad ziedošu lauku smidzinām ar fungicīdiem (sēņu ierosināto augu slimību ierobežošanai). Tās būtībā ir tādas pat zāles, kā dod dzīvniekiem – suņiem, kaķiem, govīm vai cilvēkiem, ja ir gadījusies kāda saslimšana. Starp citu, pa reizei zāles dod arī pašām bitēm, ja stropā izplatījusies slimība, bet to parasti nestāsta.

Varam padalīties ar pieredzi, kādas problēmas visu šo gadu laikā ir bijušas ar rapsi un kādas –  ar bitēm. Ziemas rapsim krustziežu spīdulis (vispazīstamākais ziemas un sevišķi vasaras rapšu kaitēklis) ir katru gadu. Šķiet mazs un nenozīmīgs kaitēklis, tomēr tas knaši izēd ziedkopu un tur neveidojas pāksteņi. Bet pietiek ar vienu smidzināšanas reizi, lai ražu pasargātu un kaitēkļa izplatību novērstu. Vasaras rapšus mūsu pusē audzēt nevaram, jo kaitēkļi to iznīcina pilnībā un tos faktiski nav iespējams ierobežot. Kad spīdulis migrē uz vasaras rapsi, tad tur ir cauri – visus pumpurus izgrauž tā, ka vasaras rapsis pat nespēj uzziedēt.

Biteniekam grūti atzīt savu kļūdu

Biškopībā līdztekus daudziem profesionāļiem netrūkst arī amatieru, un teju visas konfliktsituācijas augkopjiem ir tieši ar amatieriem. Nereti pastāv uzskats, ka bite kā savvaļas radība dzīvo pati par sevi. Ja man ir strops, tad viss notiks pats no sevis un atliks vien iet savākt medu. Tomēr ne velti ir teiciens, ka ar bitēm nekad neko nevar zināt. Ir ļoti daudz iespēju paviršākiem saimniekiem savas rīcības dēļ bites pazaudēt. Piemēram, ja nenovaktē, ka ir bišu ērce, peru puve vai kāda cita kaite. Ja tā bišu saime ir dikti švaka un kādas slimības novārdzināta, var sagadīties, ka tā bite nokrīt arī blakus laukam. Parasti tad biteniekam ir ļoti grūti pieņemt, ka vainīgs esi pats, un cilvēks vainu meklēs ne savā neizdarībā, bet paziņos, ka vainīgs ir kaimiņš ar smidzinātāju.

Bišu saimju skaits šo gadu laikā mums nemainīgi saglabājies 10 līdz 20 saimju robežās. Ik gadu iegūstam ap 500 kg līdz pat tonnai medus, tāpēc pie saimju pavairošanas speciāli nestrādājam. Pietiek gan pašiem, gan tirdzniecībai un suvenīriem. Jā, gadās kādu saimi zaudēt, lielākoties tas ir uz pašu sirdsapziņas un pašu vainas dēļ. Šo 30 gadu laikā mēs neesam novērojuši, ka būtu kāda saistība ar rapsi un tā smidzināšanu. Ir gadījies palaist garām bišu ērču invāziju, vēsākos pavasaros gadās, ka saime saslimst ar bišu pavasara caureju. Tā ir slimība, kas saimi lēni novārdzina, pazemina ziemošanas spēju un var izraisīt bojāeju.

Bites ir drošās rokās

Problēmas rodas arī tad, ja biškopis no peru telpas neizņem rāmjus, kas sacukurojušies ar pērnā gada medu, vai barība ieskābusi. Arī laba ventilācija ir ļoti svarīga, lai nav pārlieku liels mitrums stropā. Ja gadās bišu nobirums zem rāmjiem, citas bites netiek ārā izlidot. Arī ja vēders pārāk pilns, nekāda čakla strādāšana nesanāks. Tā kā kopumā biškopība ir ļoti smalka padarīšana un ļoti daudz kas var noiet greizi, ja tā nav pamatnodarbošanās, maizes darbs. Nav gadījies dzirdēt, ka lielo dravu īpašniekiem būtu kādas problēmas, jo viņi labi zina, kāds darbs, zināšanas un rūpes jāiegulda, lai viss būtu kārtībā. Teju visi panikas cēlāji ir biškopības hobija saimnieki, kuriem nereti pietrūkst zināšanu.

Mēs esam labs piemērs tam, ka bites un rapsis var viens otru lieliski papildināt, un esam pārliecināti, ka Latvijā bišu populācija ir ļoti drošās rokās. Drīzāk jau cilvēks pats sevi iznīcinās nekā bišu vai citu kukaiņu trūkums. Sabiedrība ir jāglābj no panikošanas, šī naida kurināšana, kas tagad notiek, nav pieņemama. Lauksaimnieki ar biškopjiem labi sadzīvo, jo mēs visi esam lauksaimnieki un cits no cita iegūstam. Tiek uzsvērts, ka augkopis biškopim dara tikai sliktu, bet tiek klusēts par lielajiem rapša medus ienākumiem.

Biškopji no Kandavas vairākus gadus ved bišu saimes uz mūsu facēliju. Arī šogad jau zvanīja, jo atkal vedīs bites. Facēliju ir tik daudz, ka droši arī citi biškopji var savus stropus pie mums izganīt. Mēs teiktu, ka ziņu virsrakstos būtu jāizvairās no ekstrēmistiem, jo reālajā dzīvē nekas nav tik traki. Nevajag atbalstīt šos darboņus. Nevajag ieciklēties tikai uz vienu lietu, vienu skaļi pasniegtu gadījumu, jo kopumā viss ir kārtībā.

Komentāri (30)

Oskars Rudzītis 28.05.2021. 22.30

Kaut kā dīviani! Man šis izskatās pēc apmaksātas kampaņas reklāmas raksta.
Pesticīdi ir indes! Bites no tiem mirst!
Naida kurināšana, sabiedrības panikošana? Palasiet Zemnieku saeimas un viņu biedru ierakstus facebook un uzreiz sapratīsiet, ka šis ir pasūtījauma raksts.
Vai ir.lv var publicēt pasūtītāju!

+1
-1
Atbildēt

1

    J.Biotops > Oskars Rudzītis 29.05.2021. 09.56

    Brīnišķīgs komentārs, lieliski ilustrē zaļo domāšanu.
    Apmaksāta kampaņa – klasisks apvainojums no vides aktīvistu standarta. Kad argumentu nav, tad oponents neapšaubāmi uzpirkts. Raksta autors par labāku apstiprinājumu savam viedoklim nevarētu pat sapņot.
    Labi apmaksāto dabas ienaidnieku vārdā = paldies, b.Ruzdīti!
    (par komentāru sestdienā saņemšu divkārtīgi)

    +1
    -1
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > J.Biotops 31.05.2021. 09.10

    Nav tiesa, biotop – pieej pie pļavas, tā zum un zum no dzīvības, un pieej pie rapša lauka – tajā ir nāves klusums. Man 100 gadus nevajag nekādus citus apgalvojumus vai stāstus, ja es pati varu pārliecināties kā ir patiesībā.

    Plus- nesen – no sākuma tas bija tikai FB, pēc tam bija raksts arī LA.LV Par saimniekiem , kuri dzīvo pie rapšu lauka un kuru suns izskraidījās pa noķīmiķotu rapsi un saslima un vetārsti apgalvo, ka saindējās ar pesticīdiem.

    Plus- jā , protams, cilvēki mirst arī no tā, ka nepareizi ēd, ka maz kustās, ka elpo sliktu gaisu, bet kāpēc neraksta, ka cilvēki mirst no ķimizētas pārtikas? No kā mirst bērni?

    LSM.LV bija raksts, ka Latvijā pesticīdu lietošana pieaugusi 3x, un LAD speciāliste atbild, ka ES normas atļaujot vēl 3 x palielināt pesticīdu lietošanu, kamēr tā pati speciāliste noklusē to, ka Latvijas – tāpat kā citu ziemeļos esošu valstu klimatiskie apsākļi ir tādi, kas 3×3 x vairāk kāvē pesticīdu noārdīšanos salīdzinājumā ar dienvidzemēm.

    Kad bija jāizsaimneiko – jālikvidē cukurbiešu nozare, tad nez kāpēc ministrija piekrita, ka jā – dienvidos ir vairāk saules, tur izdevīgāk audzēt c.bietes, bet kad runa ir par ķīmijas gāšanu uz laukiem un faktisku cilvēku indēšanu – tad – klusums. Tad kārtējo reizi – cilvēki ir nulle, sūds – ak , nē skauž slepkavas ķīmiķotājus.

    Starp citu – tikko lasīju virsrakstu, ka Latvijas valsts tik sola naudu onkoloģjas pacientu ārstēšanai – bet nedod – tie solījumi kā malduguns purvā.

    Es rapšu audzētājus uzskatu tikai un vienīgi kā peļņas guvējus uz nevainīgu cilvēku un dabas rēķina.

    Nekā citādi kā nāves laukus es rapšu laukus neuzlūkoju

    +2
    -1
    Atbildēt

    3

    J.Biotops > Sskaisle 31.05.2021. 12.18

    “Nav tiesa, biotop – pieej pie pļavas, tā zum un zum no dzīvības, un pieej pie rapša lauka’…’’ Dusmupūcīt, sirdsmīļā, nekur man nav jāiet. Lauku mājas sētā bišu stropi, blakus kaimiņa rapsis. Vedeklas veselas, mazbērniem arī medus labumā vien iet.
    Tomēr saprotu, ka zaļā sērga, ja kādam piemetusies, praktiski neārstējama. Pārāk daudz liekēžu no tās barojas.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Imants Bērziņš97 > Sskaisle 31.05.2021. 18.14

    Ja pieminat cukurbiešu nozari, tad gan iesaku iedziļināties – kas un kāpēc likvidēja. Lielie cukurniedru cukura ražotāji iesūdzēja Eiropas Savienību PTO tiesā par negodīgu konkurenci. Eiropa ļoti divkosīgi subsidēja jau tā aizsargāto cukura tirgu, tajā pat laikā prasot no kafijas un kakao audzētājiem taisnīgu samaksu strādājošiem un bērnu darba neizmantošanu, jo šis kultūras Eiropā neaug. Neskatoties uz subsīdijām, mēs 2 x pārmaksājām par cukuru – pērkot dārgāku cukuru veikalā un no nodokļiem subsidējot saldumu ražotājus pat Latvijas cukura izmantošanu. Kā šī tirgus kropļošana beidzās, cukurs kļuva par vismaz 30% lētāks. Un pesticīdus dienvidos gāž uz lauka vairāk nevis tādēļ, ka ātrāk sadalās, bet gan tādēļ, ka kaitēkļi un slimības vairojas 3x ātrāk. Visu laiku redzēt nāves laukus ir bēdīgi, var būt vajag psihoterapeita palīdzību?

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Imants Bērziņš97 31.05.2021. 18.23

    Bērziņkungs – pritams,kaman vajag palīdzību un kā vēl.
    Bet – jā – par cukurbietēm neesmu iedziļinājusies – tiesa, bet nu kungs – kā tad dāņi var ražot un mēs nē?
    Un vai tiešām ražošanas dēļ,vai tomēr ES pretmonopola noteikumu dēļ to cukura cenu drusku samazināja. Jo saldumo jsu kļūst arvien dārgāki, kaut gan – ja ticēt Jums – tad tiem bija jākļūst lētākiem.

    Ejam pie psihiatra reizē un tad redzēs,kam lielākas problēmas – man vai jums!

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Imants Bērziņš97 > Sskaisle 31.05.2021. 19.35

    arī Lietuvā cukura saturs bietēs ir par aptuveni 1 procenta punktu augstāks kā Latvijā. 16,5 % mūsu 15,5 % vietā. It kā 1 procenta punkts, bet pret 15.5 jau tie ir gandrīz 7 %. Tas arī dod to starpību, kas ļauj kaut ar nelielu peļņu audzēt cukurbietes. Igauņi cukura ražošanu likvidēja 5 gadus pirms Latvijas, un visus šos 5 gadus no Igaunijas veda iekšā lētu cukuru. Zinu, jo tad rada gabals strādāja muitā – 1 maisu ievest drīgstēja, bet nebija jau teikts, cik reizes dienā var braukt…. Nezinu, kāds cukura % ir dānijā, bet pietiek jau ar to pašu, kas Lietuvā. Savukārt saldumiem nebija jāpaliek lētākiem, vienkārši mūsu nodokļi neaiziet ražotāju subidēšanai, kompensējot dārgo Latvijas cukuru. 30% lētāks cukurs ir ar standarta cenu, ar atlaidēm – 50% lētāks. Te der piebilst, ka PSRS laikā Ltvijas cukurbietes pārstrādāja 1/3 – 1/2 gada, pārējā laikā pārstrādāja no Kubas par “aizsardzību” saņemto niedru jēlcukuru. Ja vēlaties, varu pameklēt – kaut kur bija man bija ražību, cukura satura un ieņēmumu attiecību analīze, divas dāmas gribēja pierādīt, ka cukura ražošana Latvijā var būt rentabla, tikai aprēķinos izmantoja tādu biešu ražu, kāda latvijā nekad nav bijusi un arī paaugstinātu cukura saturu. Bet saprotu, ka Jūs esat no tās kategorijas, kuri visu zin labāk…. gan par cukuru, gan par bitēm ( kur nu biškopju žurnālā kāds rakstīs patiesību! Viņiem maksā tautas indētāji ), gan par rapsi…

    +1
    0
    Atbildēt

    2

    Sskaisle > Imants Bērziņš97 31.05.2021. 20.12

    Jā es zinu labi,ka no pārlieku lietotās ķīmijas lauksaimniecībā mirst dzīvas būtnes.
    Ka upes un ezeri aizaug? Ka tajos izmirst dzīvā radība? Kas man prfesorei jābūt,lai par to drīkstētu spriest?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    QAnon > Imants Bērziņš97 31.05.2021. 20.22

    Varbūt lauku prātvēders būs pa ausu galam dzirdējis, cik cukura satur latvāņi?
    Cukurbietes tā nav tikai saharoze, bet arī melase, kā izejviela etanolam un lopbarības raugam un ogļskābai gāzei un cukurbiešu graizījumi, no kuriem, pirms izbarošanas lopiņiem, vēl var izspiest pektīnu, tātad pārrestrukturējot mūsu cukurfabrikas, tās nestu lielāku peļņu, nekā Lietuvas. ES prasība bija tikai par 25% samazināt cukura ražošanu, bet ne likvidēt vispār, lai kompensācijas izmaksātu LV komunistu cūku un čekas pederastu pietuvotiem noziedzniekiem, kas bija sagrābušies valsts cukurfabrikas.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Imants Bērziņš97 > altinyildiz 31.05.2021. 20.58

    Varētu diskutēt par cukura fabriku īpašnieku struktūru Lietuvā un Latvijā un vēlmi izmantot dabūto naudu fabriku restrukturizācijai, bet pēdējais komentāra teikums rāda, ka jebkura diskusija ir bezjēdzīga. Te nekādi aprēķini un analīze nav vajadzīga, cilvēks visu zin….

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > Sskaisle 31.05.2021. 09.18

    un vēl -la.lv bija raksts, pētera apiņa raksts, ka no ķimizētas vides ietekmes vīrieši zaudē potenci, bet sievietēm bojājas olšūnas un dzimst slimi un pavisam slimi bērniņi un mocās …. nu vēžinieki jau neskaitās vairs – sak – dzīvie miroņi un lieka nasta…

    bet kuru rapšaudzētāju tas interesē – vai ne ?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Sskaisle 31.05.2021. 11.12

un vēl – atgādinu, ka liela , ja ne lielakā daļa patiesā labuma guvēju no rapšu lauku ķimiķošanas ir ārzemnieki – mūs bendē – šie skaita peļņu

+1
-1
Atbildēt

0

IntaS85 28.05.2021. 16.18

Beidzot viens korekts viedoklis. Lai veicas kaimiņiem!

+1
-1
Atbildēt

1

    Sskaisle > IntaS85 31.05.2021. 09.12

    jā – lai veicas cilvēku un dabas indēšanā …. tur nu jābūt domāšanai …. bet nu nauda nesmird un asinis no naudas varot nomazgāt

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu