Ilustratīvs attēls
Valsts attīstību ilgtermiņā nosaka laba organizētība un spēcīgas, iekļaujošas institūcijas. Tas izriet no ekonomikas vēstures. Pat dabas resursu bagātība nav noteicošais faktors.
Tāpēc vēlos runāt par Latvijas potenciālu digitālajā attīstībā. Pēdējā gada notikumi ir pasteidzinājuši nepieciešamību stiprināt Latvijas digitālo stratēģiju tieši izpildes līmenī. Ir apsveicama ministra Artūra Toma Pleša (A/P) 26. martā paustā nostāja, ka centralizācija ir pirmais solis ceļā uz visaptverošu digitālo transformāciju.
Tomēr, lai Latvijai izdotos veikt patiešām būtisku ekonomisko izrāvienu, digitālajai transformācijai ir jābūt prioritātei ne vien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), bet gan visā valdības līmenī. Tāpēc Latvijai ir nepieciešams valsts Chief Information Officer (CIO) jeb par centralizētu digitālo attīstību atbildīgais resors.
Valsts CIO uzdevumos ietilptu rūpes par valsts līmeņa informācijas tehnoloģiju vīziju, nosakot vienotu un centralizētu politiku digitalizācijas jautājumos. Šāda pieeja ļautu plānot un īstenot digitalizācijas projektus visā publiskajā sektorā, nodrošinot efektīvu resursu izlietojumu un projektu loģisku iekļaušanos kopīgā valsts ilgtermiņa digitālajā stratēģijā.
Lielām valstīm ir lielākas iespējas uzrakstīt pamatīgāku stratēģiju. Mazas valsts priekšrocība ir ātrāka stratēģijas ieviešana. Un tieši ātrums un sadarbība sāk spēlēt arvien lielāku lomu gan krīzes pārvarēšanā, gan biznesa sasniegumos.
Valsts CIO pašlaik ir tik dažādām valstīm kā Norvēģijai, Luksemburgai, Igaunijai, Ukrainai. Tātad stāsts nav par valsts ekonomikas attīstības pakāpi, bet par vēlmi sasniegt nākamo līmeni.
Varētu rasties jautājums – kāpēc tagad? Jo Latvijai taču ir labi e-pakalpojumi valsts līmenī vismaz pēc Eiropas DESI indeksa.
Ir vairākas atbildes. Pirmkārt, pieaug sabiedrības prasības par kvalitatīvu pakalpojumu. Iedzīvotāji digitālā vidē jebkuru pakalpojumu salīdzina ar labāko pieredzi savā viedtālrunī.
Otrkārt, mēs esam izsmēluši visas priekšrocības, ko deva mūsu kā jaunas valsts attīstība, pirms dažām desmitgadēm būvējot procesus pat no nulles līmeņa. IT sistēmu arhitektūra noveco pat ātrāk nekā desmit gados. Pašlaik digitalizācijai ir jāiet vienu soli tālāk par papīra procesu pārcelšanu e-vidē. Valsts IT sistēmas vairs nedrīkst būt veidotas kā fragmenti starp ministrijām un nozarēm. It sevišķi, kad to uzlabošanai būs pieejami lieli līdzekļi no jaunizveidotā Eiropas Atveseļošanās un noturības plāna.
Latvijai ir labi plāni un stratēģijas. Arī VARAM par digitalizāciju atbildīgie ierēdņi ir ļoti zinoši. Ārvalstu investoru padomes Latvijā vēlme ir palīdzēt atrisināt vienu strukturālu šķērsli – digitālās transformācijas joma ir jāpaceļ augstākā līmenī, noliekot to tiešā premjerministra pakļautībā. Bez attiecīgās reformas Latvijai ir liela varbūtība palikt tikai stratēģisku dokumentu līmenī.
Ir vispārzināms fakts, ka latvieši pa īstam sadarbojas tikai krīzes gadījumā. Drīz pandēmijas krīze būs pārvarēta. Tāpēc ir pēdējais laiks digitalizācijas reformai iedot strukturāli pareizu grūdienu. Tad par rezultātu varēsim būt lepni arī pēc 10 gadiem.
