Nevēlēšanās vakcinēties sakņojas emocijās

  • Antoņina Ņenaševa, pedagoģe, Rīgas domes deputāte (Par/Progresīvie)
  • 18.05.2021.
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Runājot par iedzīvotāju gatavību vakcinēties, nereti tiek minēts, ka dažādu vecuma un tautību iedzīvotāju grupām ir atšķirīgs viedoklis. Pakāpeniski kritiskā noskaņa samazināsies, neatkarīgi no vecuma vai tautības. Patlaban, mācību gada beigās, emocijas un nogurums ir sakāpinātā līmenī, tāpēc daļa vēl nav lēmusi par labu vakcinācijai.

Pedagogus ietekmē nogurums un mācību gada beigas

Lai gan publiskajā telpā ir izskanējusi informācija, ka no aptuveni 35 tūkstošiem pedagogu vakcinējušies ir tikai aptuveni 10 tūkstoši un pedagogi kopumā nesteidz vakcinēties, skolā, kurā strādāju, ir ļoti liela atsaucība un gatavība. Domāju, ka liela daļa skolotāju visā Latvijā pašlaik ir ārkārtīgi noguruši un tieši tas mazina viņu aktivitāti. Arī atbildes uz jautājumiem par vakcināciju nereti ir vairāk emocionālas, nevis racionālas.

Ja vēlamies sekmēt skolotāju gatavību vakcinēties, pirmām kārtām jādomā par emocionālo labsajūtu, turklāt visos līmeņos. Mani ļoti uztrauc pirmsskolas, kuras visu pandēmijas laiku darbojas klātienē, un tajā pašā laikā tieši pirmsskolu pedagogi nereti jūtas nenovērtēti. Mēs ļoti labi zinām, ka ir vecāki, kuri uz skolas un pirmsskolas nodarbībām palaiž arī saslimušus bērnus, turklāt tā bija arī pirms pandēmijas. Tas faktiski nozīmē, ka pedagogi nereti ir pirmajās frontes līnijās, tāpat kā mediķi.

Atrast veidu, kā motivēt

Arī mācību gada beigas vienmēr ir smags posms, īpaši, kad gandrīz viss gads aizvadīts attālinātajās mācībās. Pedagogi ir noguruši, emocionāli jūtīgi, tāpēc ļoti rūpīgi jāmeklē veidus, kā viņus uzrunāt un motivēt. Tam, ka skolotāji tiek novērtēti, jāizskan arī no politikas veidotāju un valstsvīru puses. Ir skaidri un gaiši jāpasaka – skolotāji ir mūsu varoņi! Un tā patiešām ir, jo arī skolotāji ik dienas uzņemas lielu risku.

Ja runājam par mazākumtautību skolām, jāpiezīmē, ka šeit emocionālais fons ir vēl spilgtāks. Tas veidojies jau vēsturiski un skolotāji mēdz justies apspiesti. Cilvēku pretestība vai aizsardzība pret dažādiem politiskajiem lēmumiem ir daudz lielāka. Lai to mazinātu, nepieciešama komunikācija un pārbaudīta informācija arī krievu valodā.

Esmu droša, ka kritiskā noskaņa pakāpeniski mazināsies gan pedagogu, gan citu neizlēmušo sabiedrības grupu vidū. Turklāt skolotāji ir tendēti domāt un rūpēties par citiem. Vēlme darboties sabiedrības un nākamo paaudžu labā nereti arī nosaka profesijas izvēli. Tāpēc esmu pārliecināta, ka skolotāji darīs visu iespējamo, lai mūsu bērni var droši mācīties klātienē.

Līdzīgi raksti

Viedoklis Andris Grafs

Attīstības plāni pieticīgi: valsts kapitālsabiedrībām ir laiks aktīvāk iesaistīties kapitāla tirgū

Kapitāla tirgus sniedz iespēju piesaistīt investīcijas uzņēmumu izaugsmei un paplašināšanai arī ārpus Latvijas tirgus, taču valsts uzņēmumos šis potenciāls netiek pietiekami izmantots. Turklāt vidēja termiņa plāni, kas ietverti Finanšu ministrijas ziņojuma projektā valdībai, ir ļoti pieticīgi.

Viedoklis Aleksandrs Lielmežs

Vai Latvijas energosistēma nākotnē būs droša?

Atkal nedienas elektropārvades sistēmā. Šoreiz Čehijā. Uz vairākām stundām daudzos apgabalos nav elektroapgādes. Prāgā apstājušies metro. Varam iedomāties to nervozitāti un zaudējumus, ko šādas situācijas rada.

Viedoklis Linda Šablinska

Bez plāna nākotnei, bet ar pilniem maisiem?

Mēdzam tērēt vairāk nekā mums ir, jo gribam dzīvot tā, kā nevaram atļauties. Lai gan tas ir cilvēcīgi, vērts mēģināt praktizēt apzinātu iepirkšanos.

Viedoklis Dace Kazlauska - Kravala

Ziemāju graudaugu kopraža aug – kā noturēt tendenci arī nākotnē?

Vasaras vidū graudu sējumi ir pilnbriedā. Tomēr šajā laikā lauksaimnieki sāk plānot jau rudens sēju. Ņemot vērā, ka laikapstākļi vasarās kļūst aizvien grūtāk prognozējami un lietavas vai pat krusu ar stipru vēju var strauji nomainīt karstums, aktuāls kļūst jautājums par piemērota sēklas materiāla izvēli.

Jaunākajā žurnālā