Burvju vārdiņi – epidemioloģiskās drošības prasības

Gunārs Nāgels, laikraksta "Latvietis" galvenais redaktors
04.05.2021.

Beidzot ir atrasts līdzeklis, kā atbrīvoties no dižsērgas un no visiem nejaukajiem ierobežojumiem. Nē, tā nav vakcinācija, tas ir kaut kas daudz vienkāršāks. Nav vajadzīga nekāda zinātne. Vienkārši trīs burvju vārdiņi: "Epidemioloģiskās drošības prasības". Vajag tikai šos trīs vārdiņus izdvest, un viss ir kārtībā.

Nav svarīgi, vai šīs "prasības" ir pamatotas zinātnē, vai pat elementārā loģikā. Galvenais, ka ir uz ko atsaukties.

16. aprīlī Vidzemes koncertzālē Cēsis notika koncerts Klātbūtne, kuru translēja gan televīzija, gan radio. Koncertā piedalījās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) un Valsts akadēmiskais koris Latvija. Publikā bija tikai divas personas. Esot tikušas ievērotas visas "epidemioloģiskās drošības prasības", bet par spīti tam iknedēļas darbinieku testos vēlāk atklāti 29 inficēšanās gadījumi, pārsvarā mūziķu un koristu starpā. Nav droši zināms, vai inficēšanās notikusi koncerta laikā vai citur.

Apmēram 65 mūziķu lielajā orķestrī varēja manīt masku tikai vienai vijolniecei. Un koristiem, protams, arī nebija masku. Pusotru stundu garajā koncertā bija visas iespējas vīrusam izplatīties.

Ja arī valsts uzskata, ka profesionālie mūziķi nav jāaizsargā tikpat cītīgi kā "parastā tauta", tad kas liedza pašiem mūziķiem mazliet vairāk rūpēties par savu un kolēģu veselību?

Pandēmija plosās, katru dienu mokās un mirst cilvēki Covid-19 dēļ, bet Saeima, būdama gudrāka par ministru kabinetu, lēma atļaut no 7. maija sabiedriskās ēdināšanas atsākšanu āra terasēs – tieši to, ko otrdien nebija pieļāvis Ministru kabinets.

Deputāts Krišjānis Feldmanis lepojās: "Gan komisija atbalstīja, gan pēc tam Saeima. Visi var teikt - bija universāls Saeimas atbalsts šim lēmumam. Visās sabiedrības grupās, visu partiju vēlētāji acīmredzot ir izteikuši to vēlmi pēc kaut kādas svaigas pieejas, pēc reālas rīcības krīzes vadībā."

Tātad burvju vārdiņi: "Epidemioloģiskās drošības prasības", un drīkstēs bez maskām cieši sasēsties vairāki cilvēki no divām mājsaimniecībām un, teiksim, stundas garumā virināt mutes un priecāties vīrusa mākonī. Ne jau visur un vienmēr būs vējiņš, kas vīrusu aiznes prom (uz nākamo galdu divu metru attālumā).

Vai nebūtu laiks izmainīt skanīgos viltus burvju vārdiņus pret patiesām epidemioloģiskās drošības prasībām?

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.