Burvju vārdiņi – epidemioloģiskās drošības prasības

  • Gunārs Nāgels, laikraksta "Latvietis" galvenais redaktors
  • 04.05.2021.
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Beidzot ir atrasts līdzeklis, kā atbrīvoties no dižsērgas un no visiem nejaukajiem ierobežojumiem. Nē, tā nav vakcinācija, tas ir kaut kas daudz vienkāršāks. Nav vajadzīga nekāda zinātne. Vienkārši trīs burvju vārdiņi: "Epidemioloģiskās drošības prasības". Vajag tikai šos trīs vārdiņus izdvest, un viss ir kārtībā.

Nav svarīgi, vai šīs "prasības" ir pamatotas zinātnē, vai pat elementārā loģikā. Galvenais, ka ir uz ko atsaukties.

16.  aprīlī Vidzemes koncertzālē Cēsis notika koncerts Klātbūtne, kuru translēja gan televīzija, gan radio. Koncertā piedalījās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) un Valsts akadēmiskais koris Latvija. Publikā bija tikai divas personas. Esot tikušas ievērotas visas "epidemioloģiskās drošības prasības", bet par spīti tam iknedēļas darbinieku testos vēlāk atklāti 29 inficēšanās gadījumi, pārsvarā mūziķu un koristu starpā. Nav droši zināms, vai inficēšanās notikusi koncerta laikā vai citur.

Apmēram 65 mūziķu lielajā orķestrī varēja manīt masku tikai vienai vijolniecei. Un koristiem, protams, arī nebija masku. Pusotru stundu garajā koncertā bija visas iespējas vīrusam izplatīties.

Ja arī valsts uzskata, ka profesionālie mūziķi nav jāaizsargā tikpat cītīgi kā "parastā tauta", tad kas liedza pašiem mūziķiem mazliet vairāk rūpēties par savu un kolēģu veselību?

Pandēmija plosās, katru dienu mokās un mirst cilvēki Covid-19 dēļ, bet Saeima, būdama gudrāka par ministru kabinetu, lēma atļaut no 7. maija sabiedriskās ēdināšanas atsākšanu āra terasēs – tieši to, ko otrdien nebija pieļāvis Ministru kabinets.

Deputāts Krišjānis Feldmanis lepojās: "Gan komisija atbalstīja, gan pēc tam Saeima. Visi var teikt - bija universāls Saeimas atbalsts šim lēmumam. Visās sabiedrības grupās, visu partiju vēlētāji acīmredzot ir izteikuši to vēlmi pēc kaut kādas svaigas pieejas, pēc reālas rīcības krīzes vadībā."

Tātad burvju vārdiņi: "Epidemioloģiskās drošības prasības", un drīkstēs bez maskām cieši sasēsties vairāki cilvēki no divām mājsaimniecībām un, teiksim, stundas garumā virināt mutes un priecāties vīrusa mākonī. Ne jau visur un vienmēr būs vējiņš, kas vīrusu aiznes prom (uz nākamo galdu divu metru attālumā).

Vai nebūtu laiks izmainīt skanīgos viltus burvju vārdiņus pret patiesām epidemioloģiskās drošības prasībām?

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Vita Liberte

Latvijas biznesā šobrīd trūkst riska: kā drosmīgi soļi privātajā sektorā var mainīt Latvijas labklājību

Latvijas uzņēmējdarbības vide šobrīd atrodas kritiskā pārejas punktā. Lai arī pēdējo desmitgažu laikā esam vairākkārt pierādījuši spēju ātri mainīties, mūsu ekonomikas sniegums joprojām būtiski atpaliek no attīstītāko valstu līmeņa – gan produktivitātes, gan ienākumu, gan digitālās infrastruktūras kvalitātes ziņā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 41 indeksa punkts, salīdzinot ar vidēji 60,2 OECD valstīs. Šo plaisu nevar aizlāpīt tikai ar efektīvāku darbaspēka izmantošanu vai ieguldījumiem cilvēkresursos vien – nepieciešamas arī stratēģiskas investīcijas tehnoloģijās, digitalizācijā, datu infrastruktūrā un inovācijās.

Viedoklis Jānis Liepiņš

Sporta infrastruktūras finansējums - vai sadale ir godīga?

Latvijā sporta infrastruktūras finansējums joprojām ir centralizēts, un valsts līdzekļu ievērojamākā daļa nonāk vienā vai dažos objektos, kamēr reģionos bāzes noveco, zaudē sertifikāciju un nespēj pilnvērtīgi nodrošināt mūsdienām atbilstošus pakalpojumus.

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Jaunākajā žurnālā