Burvju vārdiņi – epidemioloģiskās drošības prasības

  • Gunārs Nāgels, laikraksta "Latvietis" galvenais redaktors
  • 04.05.2021.
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Beidzot ir atrasts līdzeklis, kā atbrīvoties no dižsērgas un no visiem nejaukajiem ierobežojumiem. Nē, tā nav vakcinācija, tas ir kaut kas daudz vienkāršāks. Nav vajadzīga nekāda zinātne. Vienkārši trīs burvju vārdiņi: "Epidemioloģiskās drošības prasības". Vajag tikai šos trīs vārdiņus izdvest, un viss ir kārtībā.

Nav svarīgi, vai šīs "prasības" ir pamatotas zinātnē, vai pat elementārā loģikā. Galvenais, ka ir uz ko atsaukties.

16.  aprīlī Vidzemes koncertzālē Cēsis notika koncerts Klātbūtne, kuru translēja gan televīzija, gan radio. Koncertā piedalījās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) un Valsts akadēmiskais koris Latvija. Publikā bija tikai divas personas. Esot tikušas ievērotas visas "epidemioloģiskās drošības prasības", bet par spīti tam iknedēļas darbinieku testos vēlāk atklāti 29 inficēšanās gadījumi, pārsvarā mūziķu un koristu starpā. Nav droši zināms, vai inficēšanās notikusi koncerta laikā vai citur.

Apmēram 65 mūziķu lielajā orķestrī varēja manīt masku tikai vienai vijolniecei. Un koristiem, protams, arī nebija masku. Pusotru stundu garajā koncertā bija visas iespējas vīrusam izplatīties.

Ja arī valsts uzskata, ka profesionālie mūziķi nav jāaizsargā tikpat cītīgi kā "parastā tauta", tad kas liedza pašiem mūziķiem mazliet vairāk rūpēties par savu un kolēģu veselību?

Pandēmija plosās, katru dienu mokās un mirst cilvēki Covid-19 dēļ, bet Saeima, būdama gudrāka par ministru kabinetu, lēma atļaut no 7. maija sabiedriskās ēdināšanas atsākšanu āra terasēs – tieši to, ko otrdien nebija pieļāvis Ministru kabinets.

Deputāts Krišjānis Feldmanis lepojās: "Gan komisija atbalstīja, gan pēc tam Saeima. Visi var teikt - bija universāls Saeimas atbalsts šim lēmumam. Visās sabiedrības grupās, visu partiju vēlētāji acīmredzot ir izteikuši to vēlmi pēc kaut kādas svaigas pieejas, pēc reālas rīcības krīzes vadībā."

Tātad burvju vārdiņi: "Epidemioloģiskās drošības prasības", un drīkstēs bez maskām cieši sasēsties vairāki cilvēki no divām mājsaimniecībām un, teiksim, stundas garumā virināt mutes un priecāties vīrusa mākonī. Ne jau visur un vienmēr būs vējiņš, kas vīrusu aiznes prom (uz nākamo galdu divu metru attālumā).

Vai nebūtu laiks izmainīt skanīgos viltus burvju vārdiņus pret patiesām epidemioloģiskās drošības prasībām?

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Signe Bāliņa

Jauda un lepnums – Latvijas IKT nozares veiksmes stāsts

Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ir aktuāla tēma, un publiskajā diskusijā nereti tiek uzsvērti izaicinājumi. Taču tikpat svarīgi ir izcelt arī veiksmes stāstus, kas iedvesmo un parāda mūsu potenciālu. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas IKT nozare – dinamiska, inovatīva un starptautiski konkurētspējīga. Tā nepārtraukti apliecina vietējo uzņēmumu spēju radīt modernus risinājumus, kas veido pievienoto vērtību un stiprina Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.

Viedoklis Tobias Linds

Maksājumu eksperts: Cīņa ar krāpniekiem ir izraisījusi kļūdaini pozitīvu gadījumu epidēmiju

Mēs dzīvojam neskaidros laikos, un tas pilnā mērā attiecas arī uz mazumtirdzniecības nozari. Eksperti prognozē, ka jau tā sarežģītajā ekonomiskajā vidē uzņēmumiem nāksies saskarties ar pieaugošām izmaksām un sarūkošām peļņas maržām. Taču šī ir tikai viena daļa no izaicinājumiem. Tirgotājiem ik dienu jāaizsargājas pret arvien sarežģītākiem krāpniecības riskiem, un šajā cīņā nereti cieš arī godprātīgi klienti, kļūstot par kļūdaini pozitīvu aizdomu upuriem.

Viedoklis Alise Gurenko

Kādi ir izaicinājumi sievietēm jaunuzņēmumu vidē?

Eiropas Komisijas ziņojums skaidri norāda, ka sieviešu nepietiekama pārstāvniecība jaunuzņēmumos joprojām ir viens no lielākajiem neizmantotajiem ekonomikas resursiem Eiropā, arī Latvija nav izņēmums. Lai arī jūtams kopējais progress, ekosistēmā vēl pastāv strukturālas barjeras, kas kavē sieviešu pilnvērtīgu iesaisti inovāciju un tehnoloģiju vidē. Tomēr tieši šajā kontekstā Latvija izceļas ar ko būtisku, jo mums ir izglītotas, mērķtiecīgas un radošas sievietes, kuras aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu veidošanā un strādā, lai šo situāciju mainītu. Pēdējo gadu statistika rāda strauju izaugsmi, arvien vairāk sieviešu dalās savos pieredzes stāstos, un ekosistēmā parādās jaunas līderes un idejas.

Viedoklis Oskars Teikmanis

Zinātne ir tikpat nevajadzīga kā demokrātija

2013. gadā Skotijas un Šveices pētnieki iemācīja Dienvidāfrikas savvaļas zaļajiem mērkaķiem (Chlorocebus pygerythrus) izvairīties no iekrāsotas rozā kukurūzas, ko viņi bija apstrādājuši, lai tā būtu rūgta [1]. Šo informāciju mērkaķi nodeva nākamajām paaudzēm, kas turpināja intuitīvi neēst rozā kukurūzu, kaut gan paši to nebija nogaršojuši, un tā vēlāk vairs nebija rūgtināta. Minētajā un līdzīgos pētījumos [2]–[4] zinātnieki novērojuši, ka pat dzīvnieku pasaulē var attīstīties tradīcijas, kas dzīvo ilgāk, nekā īpatņi, kuri pirmie ar to saskārās.

Jaunākajā žurnālā