Burvju vārdiņi – epidemioloģiskās drošības prasības

  • Gunārs Nāgels, laikraksta "Latvietis" galvenais redaktors
  • 04.05.2021.
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Beidzot ir atrasts līdzeklis, kā atbrīvoties no dižsērgas un no visiem nejaukajiem ierobežojumiem. Nē, tā nav vakcinācija, tas ir kaut kas daudz vienkāršāks. Nav vajadzīga nekāda zinātne. Vienkārši trīs burvju vārdiņi: "Epidemioloģiskās drošības prasības". Vajag tikai šos trīs vārdiņus izdvest, un viss ir kārtībā.

Nav svarīgi, vai šīs "prasības" ir pamatotas zinātnē, vai pat elementārā loģikā. Galvenais, ka ir uz ko atsaukties.

16.  aprīlī Vidzemes koncertzālē Cēsis notika koncerts Klātbūtne, kuru translēja gan televīzija, gan radio. Koncertā piedalījās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) un Valsts akadēmiskais koris Latvija. Publikā bija tikai divas personas. Esot tikušas ievērotas visas "epidemioloģiskās drošības prasības", bet par spīti tam iknedēļas darbinieku testos vēlāk atklāti 29 inficēšanās gadījumi, pārsvarā mūziķu un koristu starpā. Nav droši zināms, vai inficēšanās notikusi koncerta laikā vai citur.

Apmēram 65 mūziķu lielajā orķestrī varēja manīt masku tikai vienai vijolniecei. Un koristiem, protams, arī nebija masku. Pusotru stundu garajā koncertā bija visas iespējas vīrusam izplatīties.

Ja arī valsts uzskata, ka profesionālie mūziķi nav jāaizsargā tikpat cītīgi kā "parastā tauta", tad kas liedza pašiem mūziķiem mazliet vairāk rūpēties par savu un kolēģu veselību?

Pandēmija plosās, katru dienu mokās un mirst cilvēki Covid-19 dēļ, bet Saeima, būdama gudrāka par ministru kabinetu, lēma atļaut no 7. maija sabiedriskās ēdināšanas atsākšanu āra terasēs – tieši to, ko otrdien nebija pieļāvis Ministru kabinets.

Deputāts Krišjānis Feldmanis lepojās: "Gan komisija atbalstīja, gan pēc tam Saeima. Visi var teikt - bija universāls Saeimas atbalsts šim lēmumam. Visās sabiedrības grupās, visu partiju vēlētāji acīmredzot ir izteikuši to vēlmi pēc kaut kādas svaigas pieejas, pēc reālas rīcības krīzes vadībā."

Tātad burvju vārdiņi: "Epidemioloģiskās drošības prasības", un drīkstēs bez maskām cieši sasēsties vairāki cilvēki no divām mājsaimniecībām un, teiksim, stundas garumā virināt mutes un priecāties vīrusa mākonī. Ne jau visur un vienmēr būs vējiņš, kas vīrusu aiznes prom (uz nākamo galdu divu metru attālumā).

Vai nebūtu laiks izmainīt skanīgos viltus burvju vārdiņus pret patiesām epidemioloģiskās drošības prasībām?

Līdzīgi raksti

Viedoklis Lauris Borodovskis

Latvijai pēdējā iespēja kļūt par līderi kapitāla tirgus digitālajā transformācijā

Blokķēdes tehnoloģija vairs nav nākotne – tā ir realitāte, kas jau tagad maina pasaules finanšu arhitektūru.

Viedoklis Juris Alberts Ulmanis

310 ukraiņu karavīri izglābti un būs vēl

Laiks paveic neiedomājamas lietas. Jau trīsarpus gadus ilgstošais karš Ukrainā valsts austrumdaļā dzīvojošos tik ļoti pieradinājis pie ik dienu dzirdamajiem šāvieniem un sprādzieniem, ka tas kļuvis par ikdienas fona troksni. Cilvēki ir pielāgojuši dzīvi draudīgajiem apstākļiem un turpina ikdienas gaitas pat zinot, ka kuru katru brīdi būs jāmeklē patvērums.

Viedoklis Rasmuss Pētersons

Restorāni kā labklājības spogulis: ko tie atklāj par ekonomiku?

Lai izprastu tautsaimniecības attīstības virzību, ekonomisti visbiežāk paļaujas uz objektīviem rādītājiem – bezdarba līmeni, inflāciju un citiem ekonomikas rādītājiem. Taču ir vēl kāds, bieži vien mazāk pieminēts, bet ļoti jutīgs indikators – sabiedriskās ēdināšanas nozare. Kafejnīcas un restorāni ir kā barometrs, kas uztver ekonomikas svārstības vēl pirms tās atspoguļojas oficiālajā statistikā.

Viedoklis Ģirts Greiškalns

Ūdeņradis – Latvijas enerģētikas un mobilitātes balsts: realitāte un nākotnes virziens

Ūdeņradis nav jauna mode vai tehnoloģisks jaunums. Šī gāze ķīmiskajā rūpniecībā tiek izmantota jau vairāk nekā simt gadus. Taču šodien mēs redzam būtisku pārmaiņu – ūdeņradis no šauras rūpnieciskas nišas kļūst par enerģētikas un transporta nākotnes balstu. Pieaug pielietojumu daudzveidība, un tas, kas vakar vēl bija eksperiments, šodien jau notiek reālos apstākļos arī Latvijā.

Jaunākajā žurnālā