Burvju vārdiņi – epidemioloģiskās drošības prasības

  • Gunārs Nāgels, laikraksta "Latvietis" galvenais redaktors
  • 04.05.2021.
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Beidzot ir atrasts līdzeklis, kā atbrīvoties no dižsērgas un no visiem nejaukajiem ierobežojumiem. Nē, tā nav vakcinācija, tas ir kaut kas daudz vienkāršāks. Nav vajadzīga nekāda zinātne. Vienkārši trīs burvju vārdiņi: "Epidemioloģiskās drošības prasības". Vajag tikai šos trīs vārdiņus izdvest, un viss ir kārtībā.

Nav svarīgi, vai šīs "prasības" ir pamatotas zinātnē, vai pat elementārā loģikā. Galvenais, ka ir uz ko atsaukties.

16.  aprīlī Vidzemes koncertzālē Cēsis notika koncerts Klātbūtne, kuru translēja gan televīzija, gan radio. Koncertā piedalījās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) un Valsts akadēmiskais koris Latvija. Publikā bija tikai divas personas. Esot tikušas ievērotas visas "epidemioloģiskās drošības prasības", bet par spīti tam iknedēļas darbinieku testos vēlāk atklāti 29 inficēšanās gadījumi, pārsvarā mūziķu un koristu starpā. Nav droši zināms, vai inficēšanās notikusi koncerta laikā vai citur.

Apmēram 65 mūziķu lielajā orķestrī varēja manīt masku tikai vienai vijolniecei. Un koristiem, protams, arī nebija masku. Pusotru stundu garajā koncertā bija visas iespējas vīrusam izplatīties.

Ja arī valsts uzskata, ka profesionālie mūziķi nav jāaizsargā tikpat cītīgi kā "parastā tauta", tad kas liedza pašiem mūziķiem mazliet vairāk rūpēties par savu un kolēģu veselību?

Pandēmija plosās, katru dienu mokās un mirst cilvēki Covid-19 dēļ, bet Saeima, būdama gudrāka par ministru kabinetu, lēma atļaut no 7. maija sabiedriskās ēdināšanas atsākšanu āra terasēs – tieši to, ko otrdien nebija pieļāvis Ministru kabinets.

Deputāts Krišjānis Feldmanis lepojās: "Gan komisija atbalstīja, gan pēc tam Saeima. Visi var teikt - bija universāls Saeimas atbalsts šim lēmumam. Visās sabiedrības grupās, visu partiju vēlētāji acīmredzot ir izteikuši to vēlmi pēc kaut kādas svaigas pieejas, pēc reālas rīcības krīzes vadībā."

Tātad burvju vārdiņi: "Epidemioloģiskās drošības prasības", un drīkstēs bez maskām cieši sasēsties vairāki cilvēki no divām mājsaimniecībām un, teiksim, stundas garumā virināt mutes un priecāties vīrusa mākonī. Ne jau visur un vienmēr būs vējiņš, kas vīrusu aiznes prom (uz nākamo galdu divu metru attālumā).

Vai nebūtu laiks izmainīt skanīgos viltus burvju vārdiņus pret patiesām epidemioloģiskās drošības prasībām?

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Agnese Arne-Štencele

Mājražotājiem nepieciešama taisnīga vide, kur attīstīties

Vadot kooperatīvu, nereti saņemu jautājumu, vai kooperatīvi kā koncepts nav jau novecojis jēdziens. Es teiktu, ka nē, un šajā modelī vēl ir daudz iespēju, ko apgūt. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka “latvietis kooperēties nemāk”, bet tas ir mīts. Kooperatīvi ir vajadzīgi, jo tie strādā. Tādā veidā var mācīties sadarboties, augt un attīstīties. Kooperatīvu mērķis ir stiprināt vietējo ražotāju kopienu, piedāvāt kvalitatīvus, ekoloģiskus produktus un veidot īsu, godīgu pārtikas ķēdi starp ražotāju un pircēju.

Viedoklis Edgars Surgofts

Mājoklis kādā no Latvijas reģioniem – vai nesasniedzams sapnis?

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Jaunākajā žurnālā