Maigā un baigā • IR.lv

Maigā un baigā

Vizma Belševica

Mana māte Vizma Belševica (1931. gada 30. maijs — 2005. gada 6. augusts), šķiet, visu mūžu cīnījusies ar talanta un jūtu pārmēru, un daži dzejoļi viņai palaikam likušies pārāk tieši, klaji sāpīgi vai pārāk intīmi — vārdu sakot, pārāk. Tagad mēģinu iepriekšējās grāmatās neiekļauto dzeju apkopot sērijas Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas 4. grāmatā, kam vajadzētu iznākt līdz viņas 90. jubilejai 30. maijā. Šeit iekļauti paraugi no visiem dzejas mūža posmiem (izņemot visagrīnāko), arī no līdz šim gandrīz nezināma laika starp 1. un 2. grāmatu (1955.—1956. gada mīlas lirika). 

Jānis Elsbergs

Solījums

Tālās pamalēs dūmainām svītrām
Bērzu kailums vīd rūsgans un balts.
Līdz pat dzīlēm kā ūdenī dzidrā
Viss ir saskatāms, saprasts un salts.

Mīlu nelūdz kā dāvanu nabags.
Un bez mīlas es iešu tev līdz.
Gribi — vienmēr es būšu laba,
Rudens skaidrībā norimis spīts.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu