Maigā un baigā

Vizma Belševica
Print Friendly, PDF & Email

Mana māte Vizma Belševica (1931. gada 30. maijs — 2005. gada 6. augusts), šķiet, visu mūžu cīnījusies ar talanta un jūtu pārmēru, un daži dzejoļi viņai palaikam likušies pārāk tieši, klaji sāpīgi vai pārāk intīmi — vārdu sakot, pārāk. Tagad mēģinu iepriekšējās grāmatās neiekļauto dzeju apkopot sērijas Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas 4. grāmatā, kam vajadzētu iznākt līdz viņas 90. jubilejai 30. maijā. Šeit iekļauti paraugi no visiem dzejas mūža posmiem (izņemot visagrīnāko), arī no līdz šim gandrīz nezināma laika starp 1. un 2. grāmatu (1955.—1956. gada mīlas lirika). 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu