2021_04_Vizma-Belsevica.-Jana-Poisa-foto_40.png
Mana māte Vizma Belševica (1931. gada 30. maijs — 2005. gada 6. augusts), šķiet, visu mūžu cīnījusies ar talanta un jūtu pārmēru, un daži dzejoļi viņai palaikam likušies pārāk tieši, klaji sāpīgi vai pārāk intīmi — vārdu sakot, pārāk. Tagad mēģinu iepriekšējās grāmatās neiekļauto dzeju apkopot sērijas Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas 4. grāmatā, kam vajadzētu iznākt līdz viņas 90. jubilejai 30. maijā. Šeit iekļauti paraugi no visiem dzejas mūža posmiem (izņemot visagrīnāko), arī no līdz šim gandrīz nezināma laika starp 1. un 2. grāmatu (1955.—1956. gada mīlas lirika).
Jānis Elsbergs
Solījums
Tālās pamalēs dūmainām svītrām
Bērzu kailums vīd rūsgans un balts.
Līdz pat dzīlēm kā ūdenī dzidrā
Viss ir saskatāms, saprasts un salts.
