Medikamenti ir pieejami, bet ne Latvijas pacientiem

Valters Bolevics, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors
07.04.2021.

Kamēr kompensējamo zāļu budžets uz vienu iedzīvotāju kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā sasniedzis attiecīgi 142,20 eiro un 161,45 eiro, Latvijā tas ir gandrīz divas reizes mazāks - 85,28 eiro uz vienu iedzīvotāju, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) veiktā analīze. Lai Latvija nodrošinātu valsts apmaksātus medikamentus tuvu pārējo Baltijas valstu līmenim, jau šodien nepieciešami 80,38 miljoni eiro.

Pacienti Latvijā ir neapskaužamā pozīcijā

Šogad valsts kompensējamo medikamentu bāzes budžets Latvijā ir 162,68 miljoni eiro jeb aptuveni 11,25% no kopējā Veselības ministrijas budžeta. Tikmēr Igaunijā kompensējamo medikamentu budžets paaugstināts par 8,2% un sasniedzis 188,9 miljonus eiro, kas attiecībā pret Latviju ir par 16,1% vairāk, turklāt šis rādītājs neietver slimnīcu iepirkumus. Lietuvā kompensējamo medikamentu budžets šogad palielināts par 91,6 miljoniem, sasniedzot 451,1 miljonus eiro, kas ļauj 100% apjomā segt kompensējamo zāļu sarakstā iekļautos medikamentus un iekļaut visus ekonomiski izvērtētos un par efektīviem atzītos jaunos medikamentus.

Kompensējamo medikamentu pieejamība Baltijas valstu iedzīvotāju vidū ir kritiski atšķirīga, pacientus Latvijā nostādot sistēmas ķīlnieku lomā. Nevienlīdzīgie apstākļi liedz Latvijā ārstēt pacientus ar diagnozēm, kuras tepat kaimiņvalstīs ir iespējams ārstēt. Rezultātā Latvijas pacients tiek nostādīts sliktākās pozīcijās, radot negatīvu ietekmi uz tā dzīves kvalitāti un ilgumu.

Latvijā ir viszemākais kompensējamo zāļu budžets uz pacientu Baltijā

Analizējot atvēlēto kompensējamo zāļu budžetu Baltijā uz vienu iedzīvotāju[i], Latvijā tiek atvēlēti 85,28 eiro gadā, Igaunijā - 142,20 eiro un Lietuvā - 161,45 eiro. Lai Latvija sasniegtu pārējo Baltijas valstu kompensējamo zāļu budžeta vidējo līmeni uz vienu iedzīvotāju, pēc SIFFA veiktajiem aprēķiniem, ir nepieciešams budžeta palielinājums par 80,38 miljoniem eiro, kopējam kompensējamo zāļu budžetam sasniedzot 243,06 miljonus eiro jeb 127,42 eiro gadā uz vienu Latvijas iedzīvotāju.

Nepieciešamais finansējums nav pārmērīga prasība un atbilst pacientu faktisko vajadzību segšanai, turklāt tas ir vidējais matemātiskais aprēķins, reālais uz pacientu vērstais apjoms noteikti ir krietni lielāks. Latvijas budžeta plaisa kompensējamiem medikamentiem salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir dziļa un skaidrs, ka ar katru gadu tā tikai palielināsies, ja Latvija nemainīs savu līdzšinējo attieksmi pret medikamentu pieejamību mūsu valsts iedzīvotājiem. Turklāt šeit nav runa par jaunākajiem zinātnieku izgudrojumiem, bet elementāru Eiropas Savienības standarta līmeni.

Valsts budžeta palielināšana 80 miljonu eiro apmērā būtiski palielinātu pacientu iespējas saņemt kompensējamos medikamentus gan esošās diagnozēs, gan jaunās, kā arī samazinātu pacientu līdzmaksājumus vai izbeigtu tos vispār.

[i] Aprēķinā izmantots Baltijas valstu iedzīvotāju skaits 2020. gada sākumā (Eurostat)

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Viedoklis Romāns Gagunovs

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Viedoklis Baiba Īvāne

Lasīšana un drošība

Mēs katrs reizēm atceramies dažādas epizodes no mūsu bērnības – priecīgas, komiskas, siltas, skumjas, sāpīgas, reizēm arī traģiskas. Man ir bijusi tā privilēģija piedzīvot laimīgu bērnību – pilnu ar iespaidiem, notikumiem, rūpēm par mani, un arī pilnu ar lasīšanas pieredzi, kas mūsu ģimenē ir bijusi neatņemama ikdienas daļa.