Medikamenti ir pieejami, bet ne Latvijas pacientiem

  • Valters Bolevics, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors
  • 07.04.2021.
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Kamēr kompensējamo zāļu budžets uz vienu iedzīvotāju kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā sasniedzis attiecīgi 142,20 eiro un 161,45 eiro, Latvijā tas ir gandrīz divas reizes mazāks - 85,28 eiro uz vienu iedzīvotāju, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) veiktā analīze. Lai Latvija nodrošinātu valsts apmaksātus medikamentus tuvu pārējo Baltijas valstu līmenim, jau šodien nepieciešami 80,38 miljoni eiro.

Pacienti Latvijā ir neapskaužamā pozīcijā 

Šogad valsts kompensējamo medikamentu bāzes budžets Latvijā ir 162,68 miljoni eiro jeb aptuveni 11,25% no kopējā Veselības ministrijas budžeta. Tikmēr Igaunijā kompensējamo medikamentu budžets paaugstināts par 8,2% un sasniedzis 188,9 miljonus eiro, kas attiecībā pret Latviju ir par 16,1% vairāk, turklāt šis rādītājs neietver slimnīcu iepirkumus. Lietuvā kompensējamo medikamentu budžets šogad palielināts par 91,6 miljoniem, sasniedzot 451,1 miljonus eiro, kas ļauj 100% apjomā segt kompensējamo zāļu sarakstā iekļautos medikamentus un iekļaut visus ekonomiski izvērtētos un par efektīviem atzītos jaunos medikamentus.

Kompensējamo medikamentu pieejamība Baltijas valstu iedzīvotāju vidū ir kritiski atšķirīga, pacientus Latvijā nostādot sistēmas ķīlnieku lomā. Nevienlīdzīgie apstākļi liedz Latvijā ārstēt pacientus ar diagnozēm, kuras tepat kaimiņvalstīs ir iespējams ārstēt. Rezultātā Latvijas pacients tiek nostādīts sliktākās pozīcijās, radot negatīvu ietekmi uz tā dzīves kvalitāti un ilgumu.

Latvijā ir viszemākais kompensējamo zāļu budžets uz pacientu Baltijā

Analizējot atvēlēto kompensējamo zāļu budžetu Baltijā uz vienu iedzīvotāju[i], Latvijā tiek atvēlēti 85,28 eiro gadā, Igaunijā - 142,20 eiro un Lietuvā - 161,45 eiro. Lai Latvija sasniegtu pārējo Baltijas valstu kompensējamo zāļu budžeta vidējo līmeni uz vienu iedzīvotāju, pēc SIFFA veiktajiem aprēķiniem, ir nepieciešams budžeta palielinājums par 80,38 miljoniem eiro, kopējam kompensējamo zāļu budžetam sasniedzot 243,06 miljonus eiro jeb 127,42 eiro gadā uz vienu Latvijas iedzīvotāju.

Nepieciešamais finansējums nav pārmērīga prasība un atbilst pacientu faktisko vajadzību segšanai, turklāt tas ir vidējais matemātiskais aprēķins, reālais uz pacientu vērstais apjoms noteikti ir krietni lielāks. Latvijas budžeta plaisa kompensējamiem medikamentiem salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir dziļa un skaidrs, ka ar katru gadu tā tikai palielināsies, ja Latvija nemainīs savu līdzšinējo attieksmi pret medikamentu pieejamību mūsu valsts iedzīvotājiem. Turklāt šeit nav runa par jaunākajiem zinātnieku izgudrojumiem, bet elementāru Eiropas Savienības standarta līmeni.

Valsts budžeta palielināšana 80 miljonu eiro apmērā būtiski palielinātu pacientu iespējas saņemt kompensējamos medikamentus gan esošās diagnozēs, gan jaunās, kā arī samazinātu pacientu līdzmaksājumus vai izbeigtu tos vispār.

 Foto - 

 

[i] Aprēķinā izmantots Baltijas valstu iedzīvotāju skaits 2020. gada sākumā (Eurostat)

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Vita Liberte

Latvijas biznesā šobrīd trūkst riska: kā drosmīgi soļi privātajā sektorā var mainīt Latvijas labklājību

Latvijas uzņēmējdarbības vide šobrīd atrodas kritiskā pārejas punktā. Lai arī pēdējo desmitgažu laikā esam vairākkārt pierādījuši spēju ātri mainīties, mūsu ekonomikas sniegums joprojām būtiski atpaliek no attīstītāko valstu līmeņa – gan produktivitātes, gan ienākumu, gan digitālās infrastruktūras kvalitātes ziņā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 41 indeksa punkts, salīdzinot ar vidēji 60,2 OECD valstīs. Šo plaisu nevar aizlāpīt tikai ar efektīvāku darbaspēka izmantošanu vai ieguldījumiem cilvēkresursos vien – nepieciešamas arī stratēģiskas investīcijas tehnoloģijās, digitalizācijā, datu infrastruktūrā un inovācijās.

Viedoklis Jānis Liepiņš

Sporta infrastruktūras finansējums - vai sadale ir godīga?

Latvijā sporta infrastruktūras finansējums joprojām ir centralizēts, un valsts līdzekļu ievērojamākā daļa nonāk vienā vai dažos objektos, kamēr reģionos bāzes noveco, zaudē sertifikāciju un nespēj pilnvērtīgi nodrošināt mūsdienām atbilstošus pakalpojumus.

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Jaunākajā žurnālā