Finanšu krāpnieki pilnveido digitālās prasmes un izceļas ar izdomu 1

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Kaspars Briška, bankas “Citadele” IT drošības daļas vadītājs
Print Friendly, PDF & Email

Jau otro gadu pēc kārtas Latvijā dubultojies ar finanšu krāpšanām saistīto mēģinājumu skaits. No tiem nav pasargāts neviens, un, kā rāda Finanšu nozares asociācijas īstenotā eksperimenta rezultāti*, krāpšanas mēģinājumiem atsaucas katrs desmitais uzrunātais. Tāpēc ir vērts būt zinošiem par krāpnieku pielietotajām metodēm, lai steigas vai neuzmanības dēļ uz tām neuzķertos.

Krāpnieki aktīvi izmanto Covid-19 pandēmiju un to, ka ierobežojumu ietekmē liela daļa mūsu dzīves ir “pārcelta” tiešsaistē. Kopš pagājušā gada aktīvi uzdarbojas latviski runājoši krāpnieki, kuri, piemēram, bankas vārdā zvana un izsaka darba piedāvājumus, piedāvā iegādāties zāles pret Covid-19 vai arī attālinātās tirdzniecības uzplaukumā mēģina izkrāpt norēķinu karšu datus, imitējot populārus loģistikas uzņēmumus. Nesen publiski izskanēja gadījums, kad sievietei izkrāpa 3000 eiro, apmuļķojot par it kā 500 eiro bērna pabalsta piešķiršanu.

Privātpersonas visbiežāk saskaras ar šādiem finanšu krāpšanas veidiem:

  • krāpšana ar īsziņām, e-pastiem vai zvaniem: krāpnieki sūta īsziņas, e-pastus vai zvana, mēģinot iegūt personīgu informāciju vai bankas datus. Lielākoties krāpnieki uzdodas par banku drošības dienestu vai citiem darbiniekiem. Bieži piesauc datu drošības pārbaudes un lūgumus atjaunināt datus, sūta paziņojumus par laimestu loterijā, mantojumu, bezmaksas aviobiļetēm, viltus labdarības kampaņām, reklāmām, sociālo tīklu konkursiem. Pērn Liepājā sieviete pazaudēja 1000 eiro, atklājot savus datus telefonkrāpniekiem. Uzdodoties par bankas darbiniekiem, viltvārži sievieti informēja par it kā aizdomīgu darījumu bankas kontā un, lai to anulētu, lūdza nosaukt kartes numuru, PIN kodu un citu sensitīvu informāciju. Viņa uzķērās uz krāpnieku izmestā āķa par it kā esošu apdraudējumu kontā esošajiem līdzekļiem.
  • ieguldījumu un kredītu krāpšana: krāpnieki piedāvā 0 riska un milzu peļņas iespējas vai ļoti izdevīgus aizdevumus. Parasti sola lielu peļņu nesošas investīcijas akcijās, obligācijās, kriptovalūtās vai citos finanšu līdzekļos vai īpašumā. Krāpnieki bieži steidzina, mēģina pārliecināt, ka piedāvājums ir spēkā ļoti īsu brīdi un paredzēts tikai jums, lūdzot nevienam citam par to informāciju neizpaust. Krāpnieki aicina instalēt programmatūru, lai veiktu ieguldījumus. Var arī vienkārši likt pārskaitīt naudu uz krāpnieku kontiem. Viņi bieži rada tīmekļa vietnes, kurās upuris var sekot līdzi “augošajai peļņai”, jo maldinošie panākumi mudina investēt vēl un vēl. Ieguldījumu krāpšanas shēmā kāds liepājnieks pērn zaudēja 104 000 eiro.
  • tiešsaistes iepirkšanās krāpšana: krāpniecība caur dažādu interneta veikalu sniegtajiem pakalpojumiem, kad nauda tiek samaksāta, bet saņemtais produkts vai pakalpojums neatbilst solītajam vai nepienāk vispār. Mēģinājumi sazināties ar produkta pārdevēju parasti ir nesekmīgi. Sliktākajā gadījumā cilvēks ne vien zaudē naudu, bet pārdevēji iegūst viņa datus, lai izmantotu tos krāpnieciskām darbībām. Pērn tika sākta kriminālvajāšana pret 12 personu noziedzīgu grupu par neeksistējošas lauksaimniecības tehnikas tirdzniecību, izkrāpjot cilvēkiem 63 463 eiro.
  •  viltota bankas vai internetveikala tīmekļa vietne: e-pastā tiek iekļauta saite uz krāpniecisku interneta vietni. Tiklīdz uz tās uzklikšķina, tiek izmantotas dažādas metodes, lai iegūtu bankas datus. Viltus mājaslapās parasti „izlec” logi, kuros aicina ievadīt datus. Tādus neizmanto ne bankas, ne internetveikali. Interneta vietnes parasti izskatās ļoti līdzīgas oriģinālajām. Tā, piemēram, janvāra sākumā krāpnieki, uzdodoties par Citadeli, izsūtīja e-pastus ar aicinājumu atjaunot informāciju par sevi internetbankā, un tajos ietvertā saite aizveda uz datu izkrāpšanas vietni.

Krāpnieki ir atklājuši veidus, kā viltot ienākošo telefona zvanu numurus. Tādēļ ne vienmēr var uzticēties arī zvaniem no šķietami zināmiem Latvijas numuriem. Jauninājums ir arī krāpniecisko internetbankas saišu ievietošana Google reklāmās. Krāpnieki kļūst arvien radošāki un tehnoloģiski spējīgāki, tāpēc cilvēkiem ir jābūt modriem un pie pirmajām aizdomām, intuitīvās sajūtas, ka kaut kas stāstā tomēr nav tīrs, labāk zvanīt un konsultēties ar savu banku. Labāk divreiz pārbaudīt, nekā uzķerties uz krāpnieku āķa.

 

*Finanšu nozares asociācijas eksperiments tika īstenots 2021. gada februārī, izsūtot viltotu krāpniecisko e-pastu internetā brīvi atlasītiem 500 adresātiem visā Latvijā.

Komentāri (1)

altinyildiz 31.03.2021. 13.17

Starptautiskam finanšu noziedzniekam, ASV un Latvijas ienaidniekam, Sorosam, daudz sekotāju.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu