Pirmais vilnis agrā pavasarī, otrais – rudenī, gadu vēlāk – trešais. Tā dažos īsos vārdos var ietilpināt 2020. gadu un arī šā gada sākumu. Redzot to, ka vīrusa apturēšana (no ierobežojumiem līdz vakcinācijai) var prasīt ilgāku laiku nekā šķita agrāk, varētu domāt, – arī procesi uzņēmējdarbībā ir teju vai apstājušies. Realitāte ir būtiski atšķirīga. Ja analizē aktivitāti biznesa pasaulē, redzams, ka pēc apjukuma pagājušā gada pavasarī un vasarā gan uzņēmumos, gan globālajos akciju tirgos ir atsākusies mērķtiecīga attīstība. Bizness ir noticējis, ka vīruss tiks ierobežots un cilvēki atgriezīsies dzīvē.
Aktivitāte uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) jomā vienmēr ir liecinājusi par plašākiem procesiem ekonomikā. Ja uzņēmumus pērk, iegulda tajos naudu un attīsta, tātad ir ticība rītdienai, cilvēku pirktspējai un iespējām paplašināt preču un pakalpojumu tirgu.
Norises M&A jomā – pasaulē un Baltijas valstīs – rāda, ka pārliecība par jauna attīstības cikla atsākšanos uzņēmējos un investoros atgriezās 2020. gada rudenī.
Vērtējot M&A aktivitāti pasaules mērogā, secināms, ka gada nogalē darījumu apjoms pieauga ar divkāršu spēku: otrā pusgada un pēdējā ceturkšņa rādītāji (attiecīgi – 2,2 triljoni un 1,2 triljoni ASV dolāru) ir bijuši augstākie pēdējo gadu laikā, liecina M&A tirgus izpētes analītiķu Mergermarket dati. Tiesa, visa gada griezumā darījumu apjoms (kopējā vērtība) pasaulē ir samazinājies par 6,6%, bet darījumu skaits sarucis par 15,5%, salīdzinot ar 2019. gadu. Eiropā ir klājies labāk – lai gan darījumu skaits ir bijis mazāks nekā gadu iepriekš, darījumu kopējā vērtība ir pieaugusi, gada griezumā palielinoties par 5,6% un sasniedzot 847 miljardus ASV dolāru (802 miljardi 2019. gadā). Interesanti, ka pasaules kopējais megadarījumu skaits ir bijis augstākais kopš 2015. gada (pērn pasaulē notikuši 111 darījumi, kuru vērtība pārsniedz 5 miljardus ASV dolāru).
Līdzīga “bilde” ir arī Baltijas valstīs. Lai gan darījumu skaits piedzīvoja strauju kritumu mēnešos pēc ar Covid-19 saistīto ierobežojumu ieviešanas, interese par Baltijas uzņēmumiem gada nogalē atgriezās, sasniedzot 148 darījumu kopskaitu (pret 170 darījumiem 2019. gadā). Lielākā interese bijusi par IT uzņēmumiem, kur bija vērojams būtisks darījumu skaita kāpums. Te jāizceļ Igaunijas IT nozare, kur kopumā noslēgti 29 M&A darījumi no visiem Baltijā reģistrētajiem 37 darījumiem. Arī pasaulē vislielākais pieaugums bijis tehnoloģiju, mediju un komunikācijas (TMT) nozarē – M&A darījumu vērtība te pieaugusi par 56,8%, lai gan darījumu skaits bijis mazāks nekā 2019. gadā.
Salīdzinoši stabila bijusi investoru interese par Baltijas valstu ražošanas uzņēmumiem un finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Vērtējot biznesa aktivitāti valstu griezumā, Lietuva un Igaunija ir bijušas līdzvērtīgi pievilcīgas, bet Latvijā darījumu skaits bijis būtiski mazāks (šāda tendence vērojama jau vairākus gadus pēc kārtas). Viens no spilgtākajiem pan-Baltijas darījumiem pērn bija Lietuvā lielākā privātā medicīnisko pakalpojumu sniedzēja MediCa klīnika un Kardiolitos Klinika pārdošana Latvijas veselības aprūpes uzņēmumam Repharm. Pircēja piesaistē un darījuma noslēgšanā šajā darījumā konsultēja Oaklins. Latvijā jāizceļ arī darījums, kura rezultātā Baltijas privātā kapitāla fondam Baltcap piederošais Coffee Address Holding iegādājās Latvijas kafijas aparātu tīkla operatoru Kafe Serviss – Oaklins darījumā konsultēja pircēju un sekmēja veiksmīgu tā noslēgšanu par spīti pandēmijas radītajiem izaicinājumiem. Ņemot vērā šo un citu darījuma sekmīgo norisi, pērn Oaklins ieguva prestižo Mergermarket balvu kā gada labākais M&A konsultants Baltijas valstīs.
Interesanta tendence, kas Baltijas valstīs pastiprinās gadu no gada, ir finanšu investoru ieguldījumu pieaugums. Ja pirms pieciem gadiem finanšu investoru “daļa” kopējā Baltijas valstu ieguldījumu portfelī bija tikai 16%, pērn tie bija jau 37% (pārējie ir stratēģiskie investori). Šāds finanšu investoru intereses kāpums ir skaidrojams ar brīvu līdzekļu pieejamību ieguldīšanas izaicinājumu laikā, kad uzņēmumi savas ieceres paplašināties un pārņemt konkurentus ir pakārtojuši krīzes seku pārvarēšanas prioritātēm. Pandēmijas radītā neskaidrība uz brīdi apturēja ieguldījumus, kas nozīmē, ka privātā kapitāla fondos ir izveidojušies papildus uzkrājumi. Daudzām nozarēm investīcijas būs nepieciešamas, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem, un tieši privātā kapitāla ieguldījumi var veicināt uzņēmumu un nozaru atkopšanos, restrukturizāciju un attīstību pēckrīzes laikā.
Skaitļi par M&A darījumiem apliecina, ka ticība rītdienai uzņēmējos ir atgriezusies. Pat apzinoties to, ka daži sektori ir nonākuši teju vai bezcerīgā situācijā (tūrisms, klātienes tirdzniecība, ēdināšana un izklaide), nedrīkstam ļauties nolemtībai, jo nozares, kurām šobrīd ir uzplaukuma laiks, tuvākajā nākotnē būs lielākie darba devēji un ienākumu nodrošinātāji arī tiem, kuri būs spiesti transformēties jaunajos pēcpandēmijas apstākļos.
Pagaidām nav neviena komentāra