Publiskās ārtelpas renesanse Rīgā 9

Tā pagājušajā vasarā izskatījās Tērbatas iela, kurā uz mēnesi bija slēgta satiksme. Foto: Zane Bitere, LETA
Alija Turlaja, Justīne Panteļējeva, Rīgas domes deputātes, Par!/PROGRESĪVIE
Print Friendly, PDF & Email

Pilsētas publiskās ārtelpas kvalitāte nav greznība, bet gan norma un priekšnoteikums pilsētas ekonomiskajai un labklājības izaugsmei. Turklāt tagad, vairāk kā jebkad, publiskā telpa, kur pavadīt brīvo laiku un atvilkt elpu svaigā gaisā, ir kļuvusi kritiski svarīga mūsu labsajūtai. Pilsētas attīstības departaments kopā ar Rīgas pilsētas arhitekta biroju, mainot līdzšinējo praksi, izstrādā vienotus kvalitātes un darbības kritērijus publiskās ārtelpas attīstībai ilgtermiņā. Bet jau šajā siltajā sezonā varēsim izbaudīt jaunu ārtelpas apdzīvošanas konceptu – Rīgas vasara ielās. Tiks izveidotas vairākas ielas ar gājēju prioritāti, ar daudzveidīgām radošām aktivitātēm, turklāt ne tikai Rīgas centrā, bet arī apkaimēs, tā atdzīvinot uzņēmējdarbību, atbalstot mākslinieku idejas, sniedzot atbalstu radošajām industrijām un nevalstiskajām organizācijām.

Publiskā ārtelpa ir paredzēta mums visiem, neatkarīgi no katra nodarbošanās vai sociālā statusa. Līdz šim dažādu iesaistīto institūciju darbība publiskās ārtelpas uzlabošanā ir bijusi ne tik ļoti aizmirsta, cik sadrumstalota – nereti līdz pat pilnīgam absurdam. Patlaban galvaspilsētā ir ap desmit dažādu iesaistīto pušu/dalībnieku, kuri darbojas gan plānošanas un ieviešanas, gan apsaimniekošanas un noformējuma līmenī. Sākot ar Pilsētas attīstības departamentu, kas pārrauga lielbudžeta projektus, beidzot ar Rīgas gaismu, kas izdekorē pilsētu svētkos pēc viņiem vien zināmiem kritērijiem vai stila grāmatām.

Mēs vēlamies to mainīt, piedāvājot vienotu izpratni par kvalitātes kritērijiem. Šobrīd jau ir izstrādāta pilsētvides vadlīniju vispārīgā daļa, kas noteiks, kā jāveido pilsētas ielas telpas dizains. Tālāk sekos darbs, lai izveidotu dizainu pilsētvides daudzkārt lietojamiem elementiem – piemēram, sabiedriskā transporta pieturvietu atkritumu urnām, norāžu stabiem, soliņiem. Vai esat pamanījuši spilgtus pilsētvides elementus – pastkastes Londonā? Vai klasiskos Parīzes parku soliņus un art deco stabus? Arī Rīga ir vēsturiski īpaša pilsēta, un tās stilam smalki jāatspoguļojas publiskajā ārtelpā – ielu līmenī, acu augstumā. Vienlaikus pilsētas dizainam jābūt visiem saprotamam un ērtam lietošanā, tādam, kura uzturēšana neprasa sarežģītus un dārgus risinājumus.

Rīgas vasara – ielās un apkaimēs

Covid-19 ierobežojumu dēļ cilvēki ir nosēdējušies mājās, un, izejot ārpus telpām, vēlas izmantot pilsētas iespējas. Tāpēc šogad izvēlēta pieeja nevis nodot gājējiem uz mēnesi vienu ielu, tajā rīkojot festivālu, bet piedāvāt ietilpīgu konceptu – Rīgas vasara ielās. Pēc vairākiem eksperimentiem ar ielu nodošanu gājējiem ir izdarīti secinājumi. Galvenais princips – sistēmu nepieciešams veidot tā, lai nevis politiskās vadības vēlmes noteiktu, kurās ielās veikt eksperimentus un uzlabojumus, bet tas būtu izgaismots speciālistu veidotā plānā.

Atbildot uz daudzu uzdoto jautājumu – šogad Tērbatas iela netiks slēgta satiksmei pavisam, bet tiks veidota kā viena no vairākām ielām ar gājēju prioritāti.

Šovasar plānotie pasākumi Rīgas centra ielās būs tikai pirmais solis – nākamgad un turpmāk secīgi uzlabosim gājēju pieredzi Rīgas vēsturiskajā centrā, attīstot maršrutu pieeju.

Mēs uzskatām, ka ir svarīgi radīt pilsētvides notikumus blakus rīdzinieku mājām – tur, kur dzīvo cilvēki. Parku izgaismošanas iniciatīvai šoziem bija milzīga rezonanse – iedzīvotāji bija sajūsmā. Lielisks resurss ir apkaimju parki un skvēri. Ja katrā Rīgas apkaimē būtu sava īpaša iedzīvotāju pulcēšanās un atpūtas vieta, tad būtu mazāk iemeslu brīvdienās doties ārpus Rīgas. Ļoti svarīgs aspekts ir kultūras pasākumu decentralizācija – mazi notikumi, kurus veido paši vietējie iedzīvotāji. Labs piemērs ir Hospitāļu ielas svētki. Taču līdz šim vietējo kopienu ieguldījums pilsētnieku psihoemocionālajā labklājībā ir bijis pilsētas vadības nenovērtēts, liekot pārāk daudz šķēršļu. Ja Hospitāļu ielas svētkus rīkotu pilsēta, tie izmaksātu daudz dārgāk nekā to paveica Brasas iedzīvotāji. Mēs vēlamies pateikties mūsu uzņēmējiem, kuri par spīti visam ir turējušies, lai nepazaudētu savus klientus. Tāpēc, fokusējoties uz galvenajiem kājām iešanas maršrutiem un radot iespēju cilvēkiem ilgāk uzturēties pilsētas telpā, ceram, ka iedzīvotāji izmantos arī uzņēmēju piedāvātos pakalpojumus.

Galvenie notikumi 2021. gada siltajā sezonā

Visi prognozējam (ceram), ka uzliktos ierobežojumus uzņēmēji spēs ievērot un ka liela daļa no tirdzniecības varētu pārcelties uz ielām. Labu vietu raksturo trīs lietas – tajā var piesēst, iesākt sarunu, kā arī paēst. Un šie ir būtiskākie priekšnoteikumi arī labas publiskās ārtelpas izveidei.

Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Rīgas pilsētas arhitekta biroju ir izveidojuši piedāvājumu šā gada gājēju maršrutam, balstoties uz pagājušā gada aktivitātēm. Šis maršruts pa Tērbatas ielu savienos Vecrīgu ar Matīsa tirgu un, izmetot loku pa Tallinas ielu, pa Baznīcas ielu atgriezīsies Vecrīgā.

Tērbatas iela būs iela ar gājēju prioritāti, bet ne pilnībā slēgta satiksmei, tajā tiks izmēģināti dažādi pilsētvides un gājēju pieredzes uzlabošanas risinājumi, lai rosinātu iedzīvotājus pārvietoties kājām. Visā maršruta garumā plānots pārskatīt luksoforu režīmus, veidot jaunas vai pagaidu šķērsošanas vietas, t.s. satiksmes mierināšanu, izvietot ielu mēbeles un radīt mazas, bet drošas satikšanās telpas. Vēl viens svarīgs aspekts – veidojot šo maršrutu, izmantojam iespēju iekļaut tajā esošos pieturpunktus – Matīsa tirgu, Sporta pils dārzus, Tallinas ielas pagalmu, Miera ielas republiku, kā arī šogad pārveidot plānoto Ģertrūdes baznīcas laukumu. Ielu telpa būs atvēlēta atraktīvām aktivitātēm – vai tā būtu mākslas izstāde, performance vai kāds spēļu atribūts.

Savienojot pilsētvidi ar kultūras un mākslas izpausmēm, mēs radām priekšnoteikumus, lai cilvēki ielās uzturētos ilgāku laiku. Ieguvēji būtu visi – gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji. Vēlamies atbalstīt arī mūsu pilsētas radošo sektoru, kam pēdējais gads ir nodarījis milzīgus zaudējumus – finansiāli un emocionāli. Pilsētas ielas, skvēri, laukumi var būt lieliska platforma, kur ļaut vaļu radošumam. Tā ir iespēja daudzpusīgai sadarbībai, veicinot NVO sektora un uzņēmēju ideju realizāciju.

Ar ielām, kur ir padomāts par gājēju prioritāti, vēlamies panākt, lai iedzīvotāji savos ikdienas pilsētas maršrutos justos daudz ērtāk. Iespējams, ka daudzi to pat nepamanīs, bet tajā pašā laikā viņu sadzīve būs kļuvusi tīkamāka. Rīgas domē esam izveidojuši īpaši pilsētvidei un publiskai ārtelpai veltītu deputātu komisiju. Mūsu mērķis ir ieviest vienotu izpratni par kvalitātes kritērijiem, gādāt par raitu projektu ieviešanu, mazināt birokrātiju dažādām kopienu iniciatīvām un uzņēmējiem, kā arī nodrošināt savlaicīgu komunikāciju ar iedzīvotājiem.

Komentāri (9)

lindab456 14.03.2021. 10.54

Cerības rosinoša un sološa programma ar skatu uz iedzīvotājiem. Varētu kļūt par pagrieziena punktu. Pamats ir tiesisko jautājumu sakārtošana, pārskatot S, GKR laikā sastrādātos zemūdens akmeņus. Lai aiz frāzēm un lozungiem nepazaudētu būtību, jāsaprot, kas ir tas, ko pārstāvot, tiek runāts par attīstības renesansi.
“kurās ielās veikt eksperimentus un uzlabojumus…”
Un ar kādām metodēm – jautājums ir par eksperimentāliem projektiem, kas atsauc atmiņā komjauniešu u.c. specprojektus. Šodien tie kļūst par eksperimentiem ar cilvēkiem.
Jautājums ir arī par veloceliņus norobežijošiem stabiņiem, kas ne tikai sargā velobraucējus, bet sašaurina braucamo daļu un mazina manervēšanas iespējas – vai ir atrisinātas situācijas ārkārtas gadījumos ar speciālā transporta piekļuvi ēkām?
“Pilsētas attīstības departaments kopā ar Rīgas pilsētas arhitekta biroju…”
Vai institūcijas pildīs tām paredzētās funkcijas, kā pusē nosvērsies izvēle starp investoru lobiju un iedzīvotāju interesēm.
Frāzes un lozungus var konkretizēt tikai ar reāliem piemēriem. Tā piemēram, RVCSAP 204. sēde (05.06.2013.) ar tālejošām sekām, nerespektējot iedzīvotāju intereses un RVCAZ aizsardzības prasības, kas būtu padomes un institūciju tiešais uzdevums. Rīgas pilsētas arhitekts G. Princis aicina komisiju un atbildīgās institūcijas saskaņot rekonstrukcijas projektu ar atkāpi no normatīvajiem aktiem. Lai izietu no situācijas ar padomju laikā nevietā iebūvētu ražošanas objektu, kas pārkāpj ugunsdrošības normatīvus un iebūvēts neievērojot plānojuma struktūru, gruntsgabalu robežas, prioritāri nav normatīvi, iedzīvotāji un RVCAZ, bet investoru interešu pārstāvēšana.
Jautājums – vai programma paliks kā labās gribas un solījumu programma un vai pie esošiem nosacījumiem pastāv iespēja kaut ko uzlabot vai mainīt.

+1
0
Atbildēt

2

    Sskaisle > lindab456 15.03.2021. 08.32

    Linda, nesen – kultūršoka raidījuma iespaidā uzliku sev pārbaudes darbu – ko varu pastāstīt par Rīgas titlu vēsturi – un – es domāju, ka NA tomēr vajadzētu muti turēt ciet-

    un medijiem vajadzētu būt godīgiem un atgādināt tautai par saviem varoņiem – būtu tik perfekti paņemt to gaud medijos publicētās politiķu runas –
    patrioti zinieties – līdz brošai un pāri …

    https://lv.wikipedia.org/wiki/Dienvidu_tilts

    Līdzekļu pārtērēšana
    2009. gada 27. februārī Valsts kontrole pabeidza 2008. gada pavasarī sākto revīziju par Dienvidu tilta būvniecību. 2009. gada 18. martā Valsts kontrole publiskoja Dienvidu tilta revīzijas rezultātus un nodeva tos Ģenerālprokuratūrai. Valsts kontroliere Inguna Sudraba norādīja, ka Rīgas dome Dienvidu tilta būvniecībā ir izšķērdējusi 27 miljonus latu. Rīgas dome to noliedza un solīja revīzijas rezultātus pārsūdzēt.[4]

    Valsts kontrole konstatējusi, ka Dienvidu tilta celtniecībā ir pārtērēti 27 miljoni latu. Valsts kontroles viedokli apstiprinājis arī advokātu biroja “Grunte un Cers” slēdziens, kuru lūdza sagatavot Rīgas dome. Advokātu biroja atzinumā teikts, ka tagad jāmēģina piedzīt nauda no tilta būvnieka un domes amatpersonām. Tomēr domes vadība, kuras priekšsēdētāja amatu toreiz ieņēma Jānis Birks (TB/LNNK), nav izrādījusi iniciatīvu līdzekļu piedziņai.

    +1
    -1
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Sskaisle 16.03.2021. 09.15

    Saprotu bažas par izklenderētu nodokļu naudu, tās ir pamatotas. Īpaši to izjūt tie, kas zina, cik smagi un ar kādiem zaudējumiem nodokļi tiek maksāti.
    Bet ir arī bažas par zaudējumiem, kas ir neatgriezeniski – videi, cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, īpašumam un visai sabiedrībai kopumā – kultūrvēsturiskaja mantojumam, pilsētas attīstībai un iedzīvotāju kopumam.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > lindab456 15.03.2021. 08.34

    un kā ar cik tur simtu koku pārstādīšanu Uzvaras parkā un cik tur simtu kv metru asfaltēšanu un tūristu pūļu piesaisti Panorāmas rata būvniecībai – to arī sauks par zaļo Rīgu? Un kur pārstādīs un kas kops , lai izdzīvo tie pārstādītie koki?

    Ai kārtējie bumbiņdirsēji – par 101 % tādi paši kāvisi citi un tikai pēc laika uzzināsim, cik tagadējie sev iesaimniekojuši

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Guntis Stirna 12.03.2021. 23.32

Patīkami lasīt, ka pilsēta sāk saprast publiskās vides nozīmi dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Zināms, ka paralēli notiks arī transporta paradumu un infrastruktūras izmaiņas atvēlot vairāk vietas aktīvajiem transporta veidiem uz auto atvēlētās telpas rēķina. Tas būs nopietns izaicinājums sabalansēt abus šos procesus un visas tajos iesaistītās intereses tā lai rezultātos būtu saskaņots un estētiski baudāms. Cerams, ka Rīga pratīs saskatīt publiskās vides politikas stratēģisko nozīmi iecerēto pārmaiņu realizēšanā.

+1
0
Atbildēt

2

    altinyildiz > Guntis Stirna 13.03.2021. 16.09

    Nu jau, nu jau. Krievu zagļus būs nomainījuši zagļi ar latviskiem uzvārdiem, lai visi varētu bāzt latviešiem, kuri tos nav vēlējuši, acīs, ka zog pašu bāleliņi.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > Guntis Stirna 15.03.2021. 08.25

    pagaidiet – neskrieniet ratiem pa priekšu! – vai pilsēta spēj notīrīt ielas,ietves, sakopt sabiedriskā transporta pieturas?
    Uzrakstīt rakstu un pirms vēlēšanām stāstīt – redz – cik labi mums te visiem viss būs, mēs visi mākam.

    Bet kur rezultāti? Redzu – cērt kokus – nu nezinu – varbūt slimi, bet kā to ieraugu, tā man trauma. Via redzēšu, ka pilsētas centrā arī stāda kokus, krūmus?

    Paskatieties , cik dobes kopš pērnā rudens nav nokoptas. Vai pilsēta ir palielinājusi budžetu Rīgas dārziem un parkiem, lai būtu kas sakopj to vidi?

    Kādi pasākumi tiks veikti, lai pavasara sāļo smilšu vētras Rīgas ielās nebedndētu cilvēkus?

    Es nesen runājua r kaimiņieni un noskurinājos, cik daudzi kaimiņi pašo ziemu nomiruši ar vēzi.

    Piedodiet – skaisti … labi – lai paliek rupjības

    Lai vispirms izdara – nu lai izdara kaut ko rēali labu – šobrīd ir tikai vārdi vārdi vārdi

    +2
    0
    Atbildēt

    0

lindab456 16.03.2021. 09.25

Aicinu Rīgas pašvaldību pacelt skatu arī augstāk par acu līmeni – pievērst uzmanību gaisa telpai virs pilsētas, kas ir pieblīvēta ar haotiskiem un visādi nesakārtotiem vadiem un kabeļiem.
Tāpat, pilsētas vecā apbūve tikai iegūtu, ja tiktu sakārtots pilsētas apgaismojums un vados iekārtie gaismekļi, kas laika gaitā bojā ēkas un atrauj fasādes, tiktu nomainīti ar gaumīgiem, Rīgu raksturojošiem laternu stabiem.
Pilsētas ziņā ir arī vēsturiskos namus atbrīvot no fasādi bojājošiem trolejbusu vadiem.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu