Kas Latvijas valdībai un arī sabiedrībai jādara šobrīd, lai neiekristu trešajā Covid-19 vilnī, kas jau veļas pāri citām Eiropas valstīm, intervijā žurnālam Ir stāsta Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga. Katastrofu medicīnas centrs ir viena no svarīgākajām komponentēm pandēmijas apkarošanā — centra speciālisti piedalās plāna izstrādē, ko tieši un kā darīs, lai efektīvi palīdzētu pacientiem, kā arī krīzē sniedz drošības rekomendācijas veselības aprūpes iestādēm.
Viņa teic, ka jaunā britu Covid-19 celma gadījumi Latvijā, kas ir potenciāli lipīgāks, maina spēles noteikumus. Heiberga iesaka: “Redzot, kas notika valstīs, kur izplatījās jaunais Covid-19 celms, cerībām, ka pie mums tā nenotiks, nav pamata. Iesaku samazināt jebkādus nevajadzīgus kontaktus ar cilvēkiem ārpus katras mājsaimniecības. Maksimāli strādāt no mājām un lieki nedoties uz veikaliem.”
Tā kā sabiedrība ir nogurusi no ilgstošajiem ierobežojumiem, Heiberga iesaka – vieglāk būtu iegūt sabiedrības atbalstu, ja izšķirtos par īsāku, bet stingrāku ierobežojumu ieviešanu.
Mediķe atgādina, ka pašlaik vakcinācija dod aizsardzību pret iespēju smagi saslimt, bet joprojām katrs vakcinētais var būt vīrusa nēsātājs. “Par to ir jārunā — ja nesatraucies par sevi, vari tomēr vīrusu aiznest līdz savai ģimenei. Šobrīd ir vakcinēta maza iedzīvotāju daļa.”
Heiberga jaunajā Covid situācijā atgādina, ka ļoti svarīga ir komunikācija ar sabiedrību, jo vīruss rada strauji mainīgu vidi. Viņa arī atceras, cik šokēta bijusi pērn par deputātu nekompetento pļāpāšanu Saeimā: “Pavasarī daļa deputātu atļāvās pārliecinoši runāt par vīrusu izplatības ceļiem, vīrusu struktūru un citiem jautājumiem, kas nav viņu kompetence. Šī arogantā attieksme manī radīja neizpratni. Es, piemēram, nekad nestrīdētos par kvantu fiziku ar Mārci Auziņu vai Vjačeslavu Kaščejevu.”
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.
Pagaidām nav neviena komentāra