2020. gadā iznākušie dzejas krājumi ir robežšķirtne starp to pasauli, kuru pazinām, un to, par kuru vēl tikai sākam domāt
Grāmata joprojām ir vārda mākslas atzītākais un uzticamākais medijs
2020. gads vēsturē tiks ierakstīts kā gads, kurā Covid-19 pildīja slimnīcas un tukšoja pansionātus, piespieda valdības ieviest pārvietošanās, pulcēšanās un tirdzniecības ierobežojumus, aizsedza sejas ar sejautiem, sašķēla sabiedrību naidīgās frontēs un piespieda virtualizēt darbu un mācības. 2020. gadā vēl nepielūdzamāk atklājās digitālo mediju radītā sensāciju, neuzticības un naidīguma piesātinātā, mākslīgā intelekta tīši vai netīši sašķeltā informācijas telpa, kurā, šķiet, sāka zust atšķirība starp informāciju un dezinformāciju, un ikdienas neauglīgās vārdu cīņas apliecināja, ka diskusijas nepalīdz. Šīs pārmaiņas fundamentāli ietekmēja arī Latvijas kultūras dzīvi, uz vairākiem mēnešiem ierobežojot pasākumu rīkošanu, aizverot muzejus, teātrus, koncertzāles, bibliotēkas, kino un klubus. Laikā, kad kultūras iestādes bija atvērtas, higiēnas prasības izretināja apmeklētāju rindas un radīja absurda, atsvešinātības un antiutopijas atmosfēru. Vienlaikus karantīna daudzus pamudināja drošāk un radošāk izmantot virtuālās saziņas iespējas, piesaistot apmeklētājus attālinātām diskusijām un lasījumiem.
