Beigas

2021_02_VigulsArvis1_50.png

2021_02_VigulsArvis1_50.png

PĀRMAIŅAS

Tāda dīvaina sajūta,
it kā būtu izaudzis jauns kauls.
Naktīs niez zem spurām.
Tas var skart ikvienu no mums.

Pārmaiņām bija jānāk —
mēs vairs nevaram
iet vecos, grēcīgos ceļus.
Pārmaiņas ir uz labu.

Diemžēl ne visi to saprot.
Par laimi, tādu vairs nav daudz —
uz pirkstiem vari saskaitīt.
Ja tev tādi vēl palikuši.

Nokrišņi ir maz iespējami;
pārmaiņām, bez šaubām, bija jānāk,
un katrs tām pielāgojas, kā prot.
Piemēram, es aizveru žaunas.

PAGALMĀ
Bērns ar gumijas kājām
sargpostenī uz soliņa
klibām acīm novēro.
Viņš ir babušku spiegs.

Pieņēmis šķidru agregātstāvokli,
zem soliņa izlijis kaķis.
Jau mirusi mana jaunība,
ļaunā un nekrietnā.

Tie, kas pārrodas no darba,
tik tikko plivina
aplauztos kāju spārnus.
Tie bija Bedlama čuksti.

Jaunākajā žurnālā

No iekšēja izbrīna

«Jau bērnībā lasīšanu man vajadzēja tā, kā vajag klusumu,» atzīst Agnese Rutkēviča.

Kad mājvārdi sarunājas ar mums

Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru
Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru
  • Proza
  • 26.02.2026.

Trīs dzeguzes paklanoties

Ilustrācija — Petr Kirusha
Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru
  • Eseja
  • 26.02.2026.

Zelta zobi

Cilvēki nereti uzskata, ka priekšgājēju zelta zobu glabāšana vairos viņu dzimtas, ģimenes spēku un bagātību. Foto — Gunita Rence

Ceļot valodas latiņu

Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru