Par valsti, kas nāk palīgā visiem

Kustība Par! jau pagājušo nedēļu rosināja rast iespēju sniegt īpašu atbalstu šajā sarežģītajā laikā, ne tikai katram Latvijas bērnam, bet papildus arī viena vecāka ģimenēm, bērniem ar invaliditāti, vientuļajiem senioriem, cilvēku ar invaliditāti aprūpētājiem, kā arī mazo pensiju saņēmējiem.

Šajā nedēļā valdība atbalstīja vienreizēja 500 eiro atbalsta piešķiršanu par katru bērnu personai, kura laikposmā no 2021.gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu.

Uz manu jautājumu, vai 500 eiro atbalsts paredzēts arī bērniem un jauniešiem, kas uzaug bērnu namu aprūpē, Labklājības ministrija norādīja, ka finansiālu atbalstu nav plānots saņemt bērniem, kas atrodas valsts aprūpē jeb bērnunamos.

Manuprāt, tas nav pareizi. Tas ir pat netaisnīgi pret bērniem, kuri jau tā cieš no mīlošu vecāku trūkuma.

Ikvienam bērnam Latvijā ir jābūt vienādām tiesībām uz valsts atbalstu šajā grūtajā brīdī un ir jārod iespējami ātrs risinājums, ka šo atbalstu saņemt var arī bērni un jaunieši, kas uzaug valsts aprūpē. Nedrīkst izveidoties situācija, ka valsts atbalstu vairāk izjūt bērni, kas uzaug ģimenē, bet ēnā atstāti bērni un jaunieši bērnunamos.

Saprotu, ka tīri tehniski nav vienkārši šādu atbalstu piešķirt iestādēs augošiem bērniem, lai tas patiesi sasniegtu tieši konkrētā bērna vajadzības, tomēr tas ir izdarāms. No šīs krīzes taču cieš arī šie bērni. Atbalsts būtu jāvirza ar mērķi uzlabot šo bērnu dzīvi – vai viņi ir nodrošināti ar viedierīcēm, vai ir pieejams interneta pieslēgums, vai kvalitatīvi noris attālinātās mācības, vai bērniem nav nepieciešams psihologa vai privātskolotāja palīdzība?

Esam aicinājuši Labklājības ministriju veikt analīzi par atbalsta sniegšanas iespējām. Atbalsta sniegšanai ir jābūt vienlīdzīgai un tās piešķiršana vai nepiešķiršana nevar būt balstīta  vien uz to, cik vienkārši vai sarežģīti to administrēt. Turklāt runa jau nav par iestāžu simtiem un bērnu tūkstošiem. Pēc Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Krista Lipšāna sniegtās informācijas, Latvijā 585 bērni atrodas 31 aprūpes iestādē.

Aicinu Finanšu ministriju un Ministru kabinetu uz atbalsta sniegšanu raudzīties, ne tikai no finanšu taupīšanas principiem, bet gan no iedzīvotāju pašreizējas krīzes ikdienas. Pašlaik ne tikai bērni, bet arī viena vecāka ģimenes, bērni ar invaliditāti, vientuļie seniori, cilvēku ar invaliditāti aprūpētāji un īpaši mazo pensiju saņēmēji izjūt ierobežojumu radītās sekas – daudzi no mums ir zaudējuši darbu, ir ierobežota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, kā arī tiek iespaidota mūsu emocionālā labsajūta.

Valsts atbalsts būtu ne tikai vērā ņemama pateicība plašākai sabiedrībai par izturētspēju šajā krīzē, bet arī 260 miljonu eiro liels stimuls Latvijas ekonomikai. Mūsu pienākums ir ierobežot vīrusa izplatību, kā arī nodrošināt, ka ikviens iedzīvotājs, bet it īpaši mazāk aizsargāts sajūt valsts atbalstu šajā sarežģītajā laikā.