Riepas dārziņos. Foto: Īriss Sviklis, LETA
Līdz janvāra beigām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) bija uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu projektu, kas līdz 2025. gadam noteiktu nolietoto riepu savākšanas mērķa pakāpenisku paaugstināšanu no pašreizējiem 65% uz 90% no tirgū laistā apjoma gadā un pārstrādes mērķi no 80% uz 90%, lai arī vēsturiski uzkrātās riepas tiktu savāktas un pārstrādātas ražotāju atbildības sistēmu ietvaros. Kas labs, kas ne tik labs šajā plānā? Kāda ir pašreizējā situācija riepu apritē Latvijā un kas vēl darāms, lai tā strādātu pilnvērtīgi?
No vides aspekta kopumā VARAM iecere vērtējama pozitīvi, taču, ņemot vērā kopējo vēsturiski nesakārtoto riepu aprites sistēmu, minētie apjomi pie esošās kārtības neatrisinās samilzušās problēmas. Pašlaik pēc spēkā esošā regulējuma jāsavāc 65% no tirgū novietotā riepu apjoma. Lēšu, ka realitātē tie ir tikai 40% no visa reālā Latvijas tirgotā apjoma viena gada laikā. Lai par to pārliecinātos, pietiek ar vienkāršu matemātiku.
