Covid-19, jaunas tehnoloģijas un cilvēki ar īpašām vajadzībām

Covid-19 pandēmija piespiedusi mūs mainīt ikdienas dzīves ritmu un ierasto kārtību, arvien vairāk mēs izmantojam tehnoloģijas, lai strādātu, mācītos, iepirktos un saņemtu pakalpojumus attālināti. Būtisks ir jautājums, kā šis sarežģītais laiks ir ietekmējis sociāli mazāk aizsargāto sabiedrības daļu? Piemēram, cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Šis raksts ne tik daudz ir manis kā autores viedoklis, cik mēģinājums pirmajā pietuvinājumā paskatīties uz to dažādību, kāda pastāv jauno tehnoloģiju pieejamībā un izmantošanā tieši dažādām sociāli mazāk aizsargātām un jūtīgām sabiedrības grupām. Cik labi jaunās informācijas tehnoloģijas, 5G, citi risinājumi, digitālā transformācija kalpo šai sabiedrības daļai Latvijā. Apzinoties, ka šis raksts nepretendē uz dziļa un visaptveroša pētījuma statusu, vēlos tomēr aicināt atbildīgās valsts iestādes, arī tehnoloģiju uzņēmumus pievērst sistēmisku skatu digitālajai transformācijai attiecībā uz sociāli mazāk aizsargātajām cilvēku grupām.

Guļ gultā un strādā par kopiraiteri

Pērnajā rudenī klausoties tiešsaistē no Varšavas Eiropas Pētniecības un inovāciju dienai veltītās konferences referentus, kārtējo reizi aizdomājos, cik līdz ar tehnoloģiju attīstību pasaule kļūst vairāk un vairāk pieejama. Citos gados, kad pasauli neierobežotu Covid-19, dalībnieki tiktos aci pret aci ar šo aizraujošo stāstu referentiem, bet, iespējams, laika, finanšu trūkuma vai citu iemeslu dēļ nemaz nedotos uz šādu konferenci. Līdzīgi ir digitālās iekļaušanas jomā, ja runa ir par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un citām sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām. Ja viņiem tiek piedāvātas atbilstošas modernās tehnoloģijas, pasaule un tajā notiekošais ir pieejams no jebkuras vietas un nav veselības stāvokļa ierobežots. Ja šādu tehnoloģiju nav, tad nekā – četras sienas ir un paliek četras sienas.

Viena no spilgtākajām konferences referentēm sociālās iesaistes jomā bija Majka Lipeika (Majka Lipeik), kura ar mārketinga aģentūras kolēģiem izveidojusi sociālu kampaņu Work from Bed (Strādā gultā – aut.). Kampaņas panākumu noslēpums saistās ar M. Lipeikas pārliecinošo uzskatu: “Tev jāfokusējas uz lietām, ko tev reāli patīk darīt, lai sasniegtu labāko tajā, ko tu dari”. M.Lipeika, mēģinot izprast sev pazīstama, gados jauna vīrieša invalīda dzīvesveidu, nonāca pie atziņas – kāpēc gan viņš nevarētu strādāt gultā, kurā pavada visu laiku? Ja līdz tam jaunā cilvēka dienas galveno daļu aizņēma televīzijas pārraides un spēles, tad līdz ar apmācību un darba piedāvājumu viņam parādījās jauni mērķi, prasmes un zināšanas. Un šeit neiztikt bez tehnoloģijām. Iedomājieties mārketinga aģentūras kopiraiteri, kurš tikai ar acu palīdzību vada datoru. Lasot viņa sagatavoto tekstu, visticamāk, mēs nenojautīsim, kā tas tapis. Un vai vajag? Toties šim un vēl dažiem cilvēkiem M.Lipeikas pārstāvētā mārketinga aģentūra sniedza jaunu dzīvesveidu, savukārt sociālā kampaņa un M.Lipeika kā šīs idejas vēstnese, aizvien mudina citus iesaistīties, lai cilvēkiem ar kustību traucējumiem tieši ar tehnoloģiju palīdzību pavērtu jaunu pasauli un darba iespējas. Skaidrs, ka cilvēki ar īpašām vajadzībām vieni šīs iespējas, visticamāk, neatradīs, tādēļ vajadzīgs sabiedrības un organizāciju atbalsts. M.Lipeika nākotni redz sociālajā uzņēmējdarbībā.

Latvijā maz mūsdienu tehnoloģiju spēkam atbilstošu aktivitāšu

Latvijā arī notiek dažādas digitālās iekļaušanas aktivitātes, taču rodas sajūta, ka pasaule tehnoloģiju jomā uz priekšu iet daudz straujākiem soļiem, nekā mūsu cilvēki ar īpašām vajadzībām no tā visa saņem. Viens ir finanšu trūkums, bet ne vienmēr tas ir noteicošais, ja amatpersonas, kuras par šo jomu ir atbildīgas, varbūt reizēm nesaredz vai nevēlas redzēt cilvēkiem nepieciešamās iespējas tehnoloģiju jomā. Atsevišķos gadījumos ar šo novitāšu ieviešanu nodarbojas paši cilvēki vai viņu ģimenes, atsevišķas organizācijas un sociālie uzņēmumi.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas līdzšinējā direktore Madara Ūlande uzskata, ka Latvijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas rada risinājumus digitālās iekļaušanas jomā – kaut kādu iemeslu dēļ šī tēma nav bijusi pietiekami pievilcīga, lai uzņēmēji nāktu klajā ar idejām un risinājumiem. Taču jāņem vērā, ka gan Latvijā, gan Eiropā un pasaulē šis tirgus attīstās strauji – gan tādēļ, ka paši cilvēki no dažādām sociālās atstumtības grupām kļūst turīgāki un var atļauties dažādas preces un pakalpojumus, gan arī tādēļ, ka valstis iegulda arvien vairāk līdzekļu, lai palīdzētu pēc iespējas vairāk cilvēkiem iekļauties darba tirgū. Pēc būtības šāda veida uzņēmējdarbība var iekļauties arī sociālās uzņēmējdarbības ietvarā, taču tas nav obligāti. Svarīgākais ir, ka uzņēmuma radītais risinājums tiešām palīdz cilvēkiem ar sociālās atstumtības risku, un ir tiem pieejams.

Piemēram, Sonido ir sociālais darba integrācijas uzņēmums, kas nodrošina zvanu centra pakalpojumus, nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti. Tādu uzņēmumā pašreiz strādā seši. Kopš 2018. gada vidus Sonido realizē sociālo projektu Parunāsim, kam šoruden pievienojās vēl viens projekts – tālruņa līnija Uzklausīsim!. Ja Parunāsim dod iespēju vientuļiem cilvēkiem parunāt un tik uzklausītiem, tad Uzklausīsim radīts, lai ikviens, kam sakrājies rūgtums sirdī, var izvēlēties sev piemērotāko emocionālās atslodzes veidu – lamāties vai sūdzēties, skaidro SIA Sonido sociālo inovāciju projektu vadītāja Liene Reine-Miteva. Viņa uzsver, ka šeit runa ir par cilvēku ar invaliditāti integrēšanu sabiedrībā, dodot viņiem darbu.

Minētie darbinieki strādā kā zvanu centra operatori, un darbā tiek izmantotas profesionālas zvanu centra austiņas, atsevišķiem darbiniekiem pielāgota datora programmatūra, lai vieglāk pieņemt zvanu un runāt. Sonido arī ieguldījis finanses, lai šiem darbiniekiem nodrošinātu ergonomiskos krēslus, regulējamus galdus ne tikai birojā, bet arī mājās. Pašlaik tiekot strādāts, lai mājas apstākļos darbiniekiem būtu iespējams strādāt ne tikai, sēžot pie galda, bet atrodoties jebkurā vietā. Sonido pakāpeniski uzkrāj pieredzi, un bijis pārsteigums, atklājot, cik plašas ir tehnoloģiju iespējas, lai pielāgotos vājredzīgo cilvēku vajadzībām, un viņi varētu uztvert datorā to pašu, ko pārējie. Nākotnē varētu izmantot vēl sarežģītākas tehnoloģijas, tā darba tirgū iesaistot cilvēkus ar vēl specifiskākiem funkcionālajiem traucējumiem. Sonido izdevies šim mērķim piesaistīt arī Altum, Eiropas Sociālā fonda līdzekļus.

Tehnoloģijas paver arvien lielākas iespējas

Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām piemērotu tehnoloģiju izstrādei ir pievērsušies daudzi vadoši uzņēmumi gan Latvijā, gan pasaulē. Pieejami kļūst risinājumi, kas būtiski palielina šīs sabiedrības daļas iespējas pilnvērtīgi mācīties un strādāt, kā arī kopumā paaugstina dzīves kvalitāti.

LMT prezidents Juris Binde uzsver, ka modernās tehnoloģijas ir nozīmīgs palīgs ne tikai ikdienas darbā un savstarpējā̄ saziņā, bet arī paver plašas iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Uzņēmums ir pārliecināts, ka Latvija kā valsts attīstīsies tikai tad, ja sabiedrība būs iekļaujoša un katram indivīdam būs iespējas būt pilnvērtīgam tās loceklim. Tādēļ jau ilgus gadus LMT īsteno un sniedz atbalstu projektiem, kas uzlabo cilvēku ar īpašām vajadzībām dzīves kvalitāti. Ar LMT atbalstu jau vairāk nekā 20 gadus Latvijas Neredzīgo biedrībai tiek nodrošināti elektroniskie sakari, tāpat uzņēmums nodrošina sakarus arī Invalīdu un viņu draugu apvienībai Apeirons. Kopš 2006. gada LMT ir ilgstoša sadarbība ar Latvijas Bērnu dzirdes centru, uzņēmums bērniem ir dāvinājis kohleāros implantus, jaundzimušo dzirdes skrīninga aparātus slimnīcām, digitālos dzirdes aparātus skolēniem, skaņu pastiprinošas iekārtas un modernas FM iekārtas bērnu pirmo dzirdes iemaņu attīstības veicināšanai bērnudārza audzēkņiem. 2019. gadā, pateicoties LMT un iedzīvotāju ziedojumiem, Latvijas Bērnu dzirdes centram tika iegādāta Baltijā pirmā dzirdes diagnostikas iekārta Neuro-audio. Kopumā šajos gados dzirdes problēmu risināšanai un vājdzirdīgu vai nedzirdīgu bērnu iekļaušanai sabiedrībā LMT ziedojis gandrīz miljonu eiro.

Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, tāpēc arī, strādājot pie 5G ieviešanas Latvijā, LMT kopā ar partneriem veic pētījumus un izstrādā risinājumus dažādās jomās, skaidro J.Binde. Viņš ir pārliecināts, ka 5G  pavērs vēl plašākas iespējas cilvēku ar īpašām vajadzībām ikdienas dzīves kvalitātes paaugstināšanā un iespēju pilnvērtīgāk integrēties sabiedrībā. Īpaši liels potenciāls šajā jomā ir virtuālās realitātes tehnoloģijām un mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām, pie kurām uzņēmums paralēli citām inovācijām šobrīd strādā.

Tehnoloģijas var ne tikai izklaidēt, bet arī atvieglot dzīvi tām iedzīvotāju grupām, kas ikdienā sastopas ar dažādiem izaicinājumiem. Huawei Technologies vadītājs Baltijā Rikijs Čens uzskata, ka tehnoloģijām vajadzētu bagātināt cilvēku dzīvi, un mākslīgā intelekta tehnoloģijas var paplašināt cilvēcisko iespēju robežas. Piemēram, 2018. gadā, izmantojot mākslīgo intelektu un paplašināto realitāti, uzņēmums izveidoja StorySign – pasaulē pirmo lasītprasmes platformu nedzirdīgiem bērniem. Lai to izmantotu, lietotājam jāizvēlas bērnu grāmata un viedtālrunis ar atvērtu lietotni jātur virs vārdiem. Pēc tam lietotne StorySign vārdus tulko zīmju valodā, ļaujot lietotājam izveidot saikni starp vārdiem un zīmēm. Mācīties lasīt var būt grūti jebkuram bērnam, bet maziem bērniem, kuri ir kurli, tas var būt milzīgs izaicinājums. Šī tehnoloģija var palīdzēt atklāt grāmatas 32 miljoniem nedzirdīgu bērnu visā pasaulē un iepazīstināt viņus ar iztēles, ziņkāres un radošuma pasauli.

Noderētu īpašas laboratorijas patieso vajadzību noteikšanai

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO politikas koordinatore Iveta Neimane uzskata, ka no vienas puses, Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām tehnoloģiju jomā ir pieejams viss tas pats, kas citur pasaulē, no otras puses, realitātē iespējas izmantot tehnoloģijas ikdienas dzīvē ir salīdzinoši minimālas. Pēc I.Neimanes teiktā Vācijā, Itālijā, Spānijā un citviet valsts atbalstītās laboratorijās cilvēkiem ar īpašām vajadzībām tiek piemeklētas tieši viņiem atbilstošas tehnoloģijas, piemēram, datori, datoru peles, klaviatūras u.tml. Piemēram, cilvēks, kuram ir ierobežotas rokas kustības, interneta veikalā pats izvēlas it kā viņam pēc apraksta atbilstošu datora peli, bet realitātē tā var likt vilties, jo izrādās, ka tomēr nav precīzi atbilstoša tieši viņa rokas kustības amplitūdai. Tas saistīts ar to, ka vienam nepieciešama tāda datora pele, kura reaģē uz līdzenu kustību, citam savādāka, bet precīzo datora peles darbības amplitūdu var noteikt tikai laboratorijā, pārbaudēs iesaistot katru cilvēku individuāli. I. Neimane cer, ka nākotnē šāda laboratorija varētu būt pieejama arī Latvijas iedzīvotājiem.

Šeit ir runa par vienlīdzības principu, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām varētu iesaistīties sabiedrības ikdienas dzīvē kā jebkurš tās loceklis. Diemžēl, ja nav iespēja mūsdienās izmantot datoru, tad atkrīt gan saziņas un socializēšanās, gan arī daudzas potenciālā darba iespējas.

Svarīgs ir ne tikai tehniskais nodrošinājums, bet arī programmas, kuras varētu veidot pieejamu digitālo vidi cilvēkiem un bērniem ar invaliditāti. Tādas programmas, kas palīdz tekstu uztvert cilvēkiem ar disleksiju, vai datoru pārvaldīt ar acu skatienu, ir ļoti dārgas. Speciālās programmatūras iegāde mājas apstākļos vairumam cilvēku diez vai ir finansiāli paceļama. Ja runa ir par dažādām programmatūrām, kas atvieglo cilvēku ar īpašām vajadzībām dzīvi, tad galvenā problēma ir to pieejamība galvenokārt tikai angļu valodā. Šeit I.Neimane atzinīgi novērtē Tilde ieguldījumu, izveidojot runas atpazīšanas tehnoloģiju, kas sniedz iespēju latviski teikto pārvērst tekstā.

Tehnoloģijas mainīs saziņu ar ārkārtas dienestiem

Cilvēku ar īpašām vajadzībām un invaliditāti digitālās integrācijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Armīns Kalniņš, runājot par cilvēkiem ar invaliditāti, akcentē divus aspektus. Pirmais – palīdzība ārkārtas situācijās, un otrais – ikdienas dzīves kvalitātes paaugstināšana. A.Kalniņš izceļ projektu, ko viņa vadītā biedrība 2019. gada beigās prezentēja Saeimas komisijā. Iniciatīvas mērķis bija kopīgi, NVO no vienas puses un Valsts institūcijām – no otras, izstrādāt saskaņotus informācijas apmaiņas un komunikācijas kanālus ar ārkārtas dienestiem (VUGD, NMPD u.c.), kas dotu iespēju dienestiem saņemt vairāk informācijas par to, kuram ir nepieciešama palīdzība (atrašanās vieta, personas profils u.c.), un iespēju izmantot arī citus tiešsaistes komunikācijas kanālus (čatu, video, audio). Tas nozīmē, ka ārkārtas dienestiem būtu vairāk informācijas un komunikācijas kanālu ar šīm iedzīvotāju grupām. Ātrums, augstāka informācijas un komunikācijas kvalitāte glābtu vairāk dzīvību. Ir izveidota darba grupa, kurā ir ārkārtas dienesti un ministrijas, kā arī cilvēku ar īpašām vajadzībām intereses pārstāvošās nevalstiskās organizācijas.

Tuvākajā laikā sadarbībā ar NMPD plānots realizēt pilotprojektu, kas dotu iespēju cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem saņemt NMPD Ģimenes ārstu konsultatīvā dienesta atbalstu. Tehniski tas nozīmētu, ka cilvēks, kuram nepieciešama NMPD Ģimenes ārstu konsultācija, varētu viņiem piezvanīt uz sazināties izmantojot on-line čatu, kurā, ja nepieciešams ieliktu, piemēram, fotogrāfiju, un ārsti varētu ne tikai komunicēt čatā, bet arī saņemt cilvēka personas profilu, tādējādi mediķiem atvieglojot darbu un paātrinot situācijas risinājumu, jo, iespējams, tad nemaz nebūtu jāizsauc ātrā palīdzība.

Latvijā strādā daudzi globāli tehnoloģiju uzņēmumi, kuri uzkrājuši lielu pieredzi un ir izveidojuši labus risinājumus tieši sociāli mazāk aizsargātām sabiedrības grupām. Šo kompāniju ieguldījums noteikti varētu būt lielāks, tādēļ es aicinu šos uzņēmumus izrādīt iniciatīvu, uzrunājot atbildīgās valsts institūcijas, lai digitālā transformācija nepaietu secen cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un citām sociāli jūtīgām sabiedrības grupām.