Būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars valstī — vairāk nekā 30%. 2016.gadā valdība un būvuzņēmēji apņēmās šo līmeni samazināt uz pusi, taču mērķa sasniegšana nenorit tik raiti.
Ir pēta, cik efektīvi ir bijuši pēdējo gadu laikā ieviestie pasākumi un vai arī valsts un pašvaldību līdzekļi ieplūst ēnu ekonomikā.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit un šeit.
Komentāri (2)
J.šveiks 01.02.2021. 13.24
Kamēr nebūs pieņemta norma , ka ģenerāluzņēmējam jāuzņemas vismaz 80% celtniecības montāžas darbu, nekas nemainīsies , korupcija ies roku rokā ar tiem mākslīgajiem ģenerāluzņēmējiem kuri pārvalda tikai objekta finanses . Apakšuzņēmējam objektā jābūt tikai specdarbu veicējam , tīklu būvnieki , labiekārtotāji . Tā tas bija pirms mafiozās struktūras pārņēma būvniecību. Tas nevar būt ģenerāluzņēmējs , kurš sadala tikai finanses , Šī patreizēji pastāvošā kārtība arī noveda pie Zolitūdes traģēdijas. Esmu sertificēts būvdarbu vadītājs , ar augstāko izglītību jau 47 gadus un ļoti labi zinu kā tas šodien notiek būvniecībā . Būvniecības likums pilnīgi klusē par to kādai jābūt kārtībai būvniecībā , jo tā sastādīšanu lobējuši tieši mūsu mafiozās būvfirmas , līdrris RERE un sīkie pakaļskrējēji.
1
0
0
Atbildēt
@J.šveiks > J.šveiks 01.02.2021. 13.27
p/s neiztikt bez partijām , kuras saņem rokasnaudu no šīm struktūrām . Ja ir vēlēšanās izskaust ēnu ekonomiku būvniecībā , jārīkojas nekavējoties.
0