«Viss bija tik caurspīdīgi»

Atjaunotais Rīgas 1. slimnīcas korpuss. Foto — Indra Sprance
Indra Sprance
Print Friendly, PDF & Email

Kamēr ēnu ekonomika būvniecībā griežas ap 30%, publiskās infrastruktūras pasūtītāji nodokļu nomaksu būvuzņēmumu ķēdēs pārbauda tikai tad, ja to darba apjoms pārsniedz 10% no kopējās pasūtījuma vērtības. Vai arī valsts un pašvaldību līdzekļi ieplūst ēnu ekonomikā?

Sniegā iemīta taciņa aizvijas gar Rīgas 1. slimnīcas rehabilitācijas korpusu, turpat netālu vīd pakusis sniegavīrs. No ārpuses izskatās, ka ēka netiek izmantota, taču slimnīca informē, ka rehabilitācijas pakalpojumi tiek sniegti arī pandēmijas laikā un pacientu ir ļoti daudz.

Pēdējo padsmit gadu laikā šī slimnīca Rīgas centrā pakāpeniski atjaunota, ieguldot vairāk nekā 20 miljonus eiro. Pirms aptuveni pieciem gadiem uzņēmums RERE atjaunoja slimnīcas «vizītkarti» — galvenās ēkas fasādi. Pakāpeniski renovēti arī citi korpusi.

Korpusā 14A pārbūve turpinājās līdz 2019. gada decembrim, bet to atklāja pērn septembrī, kad darbu šeit sāka rehabilitācijas klīnika. Šīs slimnīcas daļas atjaunošanas projektu īstenojis uzņēmums RERE Būve 1.

Ēka piedzīvojusi pamatīgas pārmaiņas gan no ārpuses, gan iekšpuses. Veikta fasādes atjaunošana un restaurācija, tajā skaitā atjaunoti vēsturiskie lodziņi, arī jumta segums. Iekštelpās restaurētas mūra velves uzgaidāmajā telpā un oriģinālās čuguna kāpnes. Veikti arī griestu, sienu, grīdu izbūves un apdares darbi, bet pieejamību pacientiem ar kustību traucējumiem nodrošinās ēkai piebūvētais lifts.

Pētot tēmu par publiskā sektora līdzekļu ieplūšanu ēnu ekonomikā, tieši šos 14A korpusa atjaunošanas darbus izvēlējos analīzei kā salīdzinoši nelielu, nesen pabeigtu būvniecības projektu. Mērķis bija saprast, cik daudz vispār iespējams izsekot nodokļu maksātāju naudas izlietojumam būvprojektos un cik sekmīgi strādā pēdējo gadu laikā ieviestie pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai.

Darbinieks par 400 eiro?

Kopš pērnā gada 2. maija darbojas būvuzņēmumu ģenerālvienošanās par 780 eiro minimālo algu nozarē, savukārt kopš 2017. gada būvlaukumos jābūt ieviestai elektroniskai darba laika uzskaites sistēmai, kurā jāreģistrē visi darbinieki un nostrādātās stundas. Kopš pērnā gada šiem datiem jābūt pieejamiem arī Valsts ieņēmumu dienestam. Šai informācijai vajadzētu palīdzēt VID cīnīties ar ēnu ekonomiku, kas būvniecības sektorā joprojām ir milzīga — atbilstoši 2019. gada datiem tā veidojusi gandrīz 31%. Garām valsts budžetam plūstošās summas ir lielas, ņemot vērā apmēram divus miljardus lielo nozares apgrozījumu. Turklāt valsts un pašvaldību vai to kapitālsabiedrību pasūtītie būvprojekti veido lielāko daļu no kopējā nozares pīrāga — 2020. gadā nozares apgrozījums publiskajā sektorā bija aptuveni 1,5 miljardi eiro.

Slimnīcas 14A korpusa atjaunošanas darbu pasūtītājs ir Rīgas domes Īpašuma departaments. Tas būvnieku meklēja atklātā konkursā un 2018. gada maijā atrada firmu RERE Būve 1, kas piedāvāja darbus paveikt par 2,5 miljoniem eiro. Taču šis uzņēmums pats nav darītājs. Pēc uzņēmuma gada pārskatiem un datiem par nodokļu nomaksu redzams, ka RERE Būve 1 gan 2018., gan 2019. gadā nodarbinājusi tikai divus darbiniekus — firma strādā kā ģenerāluzņēmējs, visu būvniecības darbu īstenošanai piesaistot citus komersantus.

Kas tad ir šie citi komersanti, kas reāli veikuši darbus, un vai tie saviem darbiniekiem maksā vismaz minimālo algu būvniecībā?

No pasūtītāja uzzinu, ka ēkas atjaunošanā piesaistīti seši uzņēmumi. Vispārceltniecisko darbu veikšana uzticēta firmai Marbella RN Group, apdare uzņēmumam Baubūve, bet fasādes darbi — Warss+. Savukārt Arbo Windows veikusi logu nomaiņu, apkures, ūdensvada un līdzīgi darbi uzticēti Moduls Engineering, kas savulaik saistīts ar dažādos korupcijas skandālos ierauto Māri Martinsonu.

Kā apakšuzņēmēju slimnīcas korpusa atjaunošanā RERE Būve 1 piesaistījusi arī pašu grupas uzņēmumu — elektrotīklu montāža uzticēta RERE Grupa. 

Cik katram uzņēmumam tālāk aizgājuši pašvaldības piešķirtie 2,5 miljoni, izsekot nav iespējams. Īpašumu departaments sakās nezinām: viņu rīcībā «nav informācijas par ģenerāluzņēmēja līgumattiecībām ar apakšuzņēmējiem».

Sekojot naudai pa pēdām, mēģinu pati uzmeklēt visus apakšuzņēmējus. No sešām firmām īpašu uzmanību piesaista divas — Baubūve un Marbella RN Group. Ne vienai, ne otrai nav ne savas mājaslapas, ne biroja, bet pa norādītajiem kontakttālruņiem atsaucas firmas apkalpojošās grāmatvedes.

Firmas Baubūve juridiskā adrese ir Rīgā, Purvciema ielā, — vienā no deviņstāvu ēkas dzīvokļiem. Dodos uz turieni. Mājas iedzīvotāji par tādu būvfirmu neko nezina, nav arī nekādu norāžu pie pastkastītes vai dzīvokļa durvīm. Sazināties ar dzīvokļa saimniekiem diemžēl arī neizdodas — durvīm priekšā ir slēgtas restes, bet zvana poga caur tām nav sasniedzama.

Mēģinu zvanīt uz tālruni, kas norādīts Uzņēmumu reģistrā. Atbild kāda sieviete, kas sākotnēji atsaka palīdzību un noliek klausuli. Zvanu vēlreiz, izskaidrojot savu vajadzību. Sieviete šoreiz piekrīt nodot ziņu firmas īpašniekam Aleksandram Djuram. Pēc laiciņa Djurs atzvana — no tālruņa, kura numurs tiek slēpts. Tas tāpēc, ka viņš neesot publiska persona, Djurs skaidro. «Visa informācija ir ģenerāluzņēmējam. Manā līgumā ir punkts par informācijas neizpaušanu, konfidencialitāti,» Djurs skaidro, kāpēc detalizētāk neko nevar stāstīt. 

Pēc balss spriežot — vīrs spēka gados, runā krieviski. Vispārīgi iezīmē, ka Baubūve slimnīcas korpusā veikusi iekšējo apdari. Tā esot vēsturiska ēka, kas ilgu laiku atradusies sliktā stāvoklī, tāpēc darbi bijuši pamatīgi. Kad vaicāju, kā firma spējusi paveikt lielo darbu, ja tai 2019. gadā, spriežot pēc pārskatiem un samaksātajiem nodokļiem, bijuši tikai pieci darbinieki, Djurs atbild: «Man bija apakšuzņēmēji. Tas nav aizliegts.» Tātad Rīgas 1. slimnīcas korpusa būvnieka apakšuzņēmējs piesaistījis arī savus apakšuzņēmējus, par kuriem pasūtītājs — Rīgas domes Īpašuma departaments — pat nav zinājis. Cik tādu apakšuzņēmēju bijis? Djurs neatminoties.

Pēc firmas Baubūve valsts budžetā samaksātajiem nodokļiem redzams, ka slimnīcas atjaunošanas laikā 2018. un 2019. gadā uzņēmums nodarbinājis 2—5 darbiniekus, kuri strādājuši par vidēji 415—480 eiro bruto algu. Tas ir krietni mazāk, nekā paredz ģenerālvienošanās par minimālo algu nozarē. Jautāju, kā Baubūvei izdevies sameklēt darbiniekus, kas strādājuši mēnesi par 340 eiro uz rokas, kur tādus var atrast? Djurs atbild: «Man tā sanāca, ka atradu. Kas tad tur slikts, es nevaru saprast.» 

Atbildu, ka mēģinu saprast, vai šajā publiski finansētajā būvprojektā tomēr nauda nav ieplūdusi ēnu ekonomikā. «Nē, ziniet, tur viss bija tik caurspīdīgi un godīgi, ka vispār nekādu problēmu,» saka Djurs. Baubūve darījusi darbus, izrakstījusi rēķinus ģenerāluzņēmējam, un tas tos apmaksājis.

No viņa stāstītā izriet, ka Baubūve sadarbojusies ar RERE grupas komersantiem jau iepriekš arī Rīgas Franču liceja atjaunošanā.

Djurs pat šo pilsētas daļu Valdemāra un Briāna ielas apkaimē iesaucis par «RERE stūrīti»: no vienas puses šo būvnieku atjaunotais licejs, no otras — 1. slimnīcas atjaunotais korpuss. «Rezultāts ir ļoti smuks, un sanāca lieliska ēka, kas rotā pilsētu,» lepojas Djurs. Konkrētākus jautājumus par darbiniekiem un algām aicina sūtīt rakstiski uz e-pastu, taču atbildes tā arī nesaņemu.

Viens no apakšuzņēmējiem Baubūve reģistrēts kādā Purvciema dzīvoklī.
Foto — Indra Sprance

Divreiz vairāk apakšnieku

Nav vienkārši sazināties arī ar firmu Marbella RN Group. Tās adrese ir Ventspilī, firmas darbības profils — būvniecība un mežizstrāde, ar tādu pašu Marbella nosaukumu Ventspilī atrodas arī viesu nams.

Uzņēmumu reģistrā vienīgais kontakttālrunis izrādās kādai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējai, kas apkalpo veselu strīpu uzņēmumu, to skaitā saldumu bodi Kuldīgā. Viņa gan ir laipnāka par Baubūves grāmatvedi, un drīz vien izdodas sadabūt rokā firmas īpašnieku Romānu Garderu. Viņš pats atzvana un, līdzīgi kā Djurs, atsaucas uz konfidencialitāti līgumā ar ģenerāluzņēmēju. Vispārīgi gan izstāsta — Rīgas 1. slimnīcā Marbella RN Group veikusi jumta seguma nomaiņu. «Objekts vilkās ļoti ilgu laiku. Kādu gadu mēs to vienu jumtiņu taisījām, tur bija iesaistīti aptuveni četri cilvēki,» stāsta Garders. Objektā esot bijusi elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, un visu darbinieku nostrādātais pilnībā reģistrēts.

Uz jautājumu, vai darbiniekiem maksāta vismaz ģenerālvienošanās noteiktā minimālā alga, Garders atbild: «Bez šaubām! Mums šīs algas darbiniekiem bija virs vidējā, un viss tiek nomaksāts.»

Tomēr, aplūkojot firmas valsts budžetā samaksātos nodokļus par 2018. un 2019. gadu un darbinieku skaitu, vidēji algas tomēr sanāk zemākas par ģenerālvienošanās minimālo algu. «Mēs jau darām arī citus darbus, uz ko šī likme neattiecas,» atšķirību skaidro Garders.

Par ģenerāluzņēmēja RERE Būve 1 piesaistītajiem apakšuzņēmējiem Rīgas 1. slimnīcas korpusa atjaunošanā sazvanu arī RERE Būve valdes priekšsēdētāju Gunti Āboltiņu-Āboliņu. «Man ir kādi 350 sadarbības partneri, jūs gribat, lai es atceros kādu konkrētu firmu? Es to nevaru no galvas, tas vienkārši fiziski nav iespējams,» saka valdes priekšsēdētājs. Vienojamies par rakstiskiem jautājumiem. Vēlāk atsūtītajās atbildēs RERE Būve skaidro, ka slimnīcas 14A korpusa atjaunošanā bijuši iesaistīti kopumā 13 apakšuzņēmēji — tātad divreiz vairāk, nekā norādīts pasūtītāja, Rīgas domes Īpašuma departamenta, sniegtajā informācijā Ir.

Objektā esot izmantota elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, nodarbināto skaits bijis mainīgs, piemēram, 2018. gada nogalē tur darbojušies dienā vidēji četri cilvēki, bet 2019. gada otrā pusē — vidēji 30 cilvēku dienā. Visi uzskaites dati esot VID un Valsts darba inspekcijas rīcībā.

RERE vadītājs arī skaidro, ka visi piesaistītie apakšuzņēmēji tiekot pārbaudīti, izmantojot publiskajās datubāzēs pieejamo informāciju. «Korpusa atjaunošanas darbi ir īstenoti un pieņemti saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto, veikta projekta uzraudzība gan no pasūtītāja, gan būvuzrauga puses,» viņš raksta. Tomēr atsūtītajā skaidrojumā neizdodas atrast atbildi uz jautājumu, vai visā objekta būvniecībā iesaistīto darbinieku algošanā ir ievērots ģenerālvienošanās princips par minimālo algu un stundas likmi visos darbos. Atbildēs atrodams tikai vispārīgs raksturojums, ka «RERE Grupa bija viens no ģenerālvienošanās idejas iniciatoriem un pirmajiem būvuzņēmējiem, kas parakstīja koplīgumu» par paaugstināto minimālo algu būvnozarē.

Tikmēr, aplūkojot Uzņēmumu reģistrā pieejamos datus par sešu mums zināmo objekta būvnieku samaksātajiem nodokļiem un strādājošo skaitu, redzams, ka lielākās algas bijušas RERE Būve 1 un RERE Grupa, salīdzinoši augstas algas ir arī Arbo Windows un Moduls Engineering. Savukārt vismazākās algas bijušas Baubūve, kas paradoksālā kārtā no visiem šajā atjaunošanas projektā iesaistītajiem komersantiem, tajā skaitā desmitiem miljonu apgrozītājiem, 2019. gadā bijis vislabāk pelnošais uzņēmums — gluži vai biznesa haizivs —, kam ar 300 tūkstošu apgrozījumu izdevies nopelnīt 126 tūkstošus eiro!

Vaicāju Rīgas domes Īpašuma departamentam, kā tas uzskata — vai šī projekta ietvaros publiskā pasūtījuma nauda nav ieplūdusi arī ēnu ekonomikā? «Informējam, ka nodokļu nomaksas kontroli un uzraudzību Latvijas Republikā veic Valsts ieņēmumu dienests,» sausi atbild departaments. 

Savukārt VID uz Ir jautājumiem par šī slimnīcas korpusa atjaunošanas darbiem atbildēja, ka neesot tiesīgi izpaust informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem.

Tikmēr jaunais mērs Mārtiņš Staķis (A/P) 29. janvārī organizē diskusiju par to, vai pašvaldībai pēc iepirkuma būtu jāpublisko visas konkursa uzvarētāja iesniegtās tāmes. Jautājums aktualizējās saistībā ar Latvijas Televīzijas cīņu par Mežaparka estrādes pirmā posma tāmju publiskošanu, kurā Īpašuma departaments tiesājas ar sabiedrisko mediju. «Uzskatu, ka pašvaldības iepirkumu kvalitāte tikai un vienīgi uzlabotos, ja būvniecības tāmes kļūtu atklātas,» pauž Staķis. Viņš neredz politiskus šķēršļus pieņemt lēmumu par visu tāmju publiskošanu, pirms tam gan vēloties izdiskutēt šī jautājuma juridiskos aspektus un ietekmi uz konkurenci. «Tas arī uzlabotu domes darba caurskatāmību un palīdzētu sabiedrībai, labas pārvaldības ekspertiem un mediju videi iegūt informāciju, piemēram, par to, kā ir radušies sadārdzinājumi konkrētos būvniecības procesos,» saka jaunais mērs.

Jāiedziļinās tāmēs

Tikmēr Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš uzskata, ka publiskā sektora pasūtītājiem šobrīd ir iespējas rūpēties, lai nodokļu maksātāju nauda caur būvprojektiem  neieplūstu ēnu ekonomikā. «Viss iepirkuma regulējums kopumā un nodokļu regulējums tomēr ir vērsts uz to, lai mēs apkarotu ēnu ekonomiku,» saka Lapiņš.

Vienkāršākais veids ir pretendentu izslēgšanas noteikumi — komersants, visticamāk, nekur tālāk netiks, ja ir nodokļu parādi virs 150 eiro, tāpat šķērslis dalībai konkursā varētu būt spēkā stājies notiesājošs spriedums par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, krāpšanu, virkni citu pārkāpumu.

Otrs, daudz komplicētāks instruments, ir iespēja rūpīgi iedziļināties tāmēs, neizlaižot cauri nepamatoti lētus piedāvājumus, kas top varbūt arī uz nesamaksātu nodokļu rēķina.

Konkursa dalībniekiem ir jānorāda visi darbu veicēji, kurus plānots piesaistīt un kuru darbu apjoms būs virs 10%. Arī šie komersanti ir jāpārbauda atbilstoši izslēgšanas kritērijiem attiecībā uz nodokļu nomaksu. Ja tie vēlāk mainās, arī jaunpienācēji jāpārbauda.

Vērtējot piedāvātās tāmes, pasūtītājam ir pienākums arī vērtēt ietāmēto darbu izmaksas, cita starpā — vai tādējādi izpildīta ģenerālvienošanās par minimālo algu un stundas likmi.

«Pasūtītājam ir pienākums to izvērtēt. Apzvērēt, ka visi pasūtītāji savu darbu izdara godprātīgi — līdz galam un pēc būtības izvērtē —, es, protams, nevaru, bet jebkurā gadījumā šis instruments ir,» saka Lapiņš.

Tāpat viņa ieskatā pasūtītājam visu laiku jābūt informētam — kādi komersanti darbojas viņa objektā. «Te ir problēmas, kas nereti izlien, — pat ja ir elektroniskā uzskaite, tik un tā kāds pārkāpj pāri barjerai, tēlaini izsakoties,» saka Lapiņš.

Garantēt, ka visi publiskā sektora pasūtītāji šos principus ievēro, Lapiņš nevarot.

«Kā kuram pasūtītājam, dažiem pēc skaudrākiem notikumiem atnāk sapratne, ka nezināmi cilvēki nedrīkst atrasties objektā — pēc tam ar viņiem kaut kas notiek, un beigās pats pasūtītājs cieš,» saka IUB vadītājs, atsaucoties uz nelaimes gadījumu 2019. gada novembrī, kad remontdarbu laikā no Finanšu ministrijas jumta nokrita un nositās kāds darbinieks. Vēlāk noskaidrojās, ka viņš strādājis apakšuzņēmumā.

Lapiņš stāsta, ka tiek gan domāts arī par likumu uzlabojumiem. Saeimā šobrīd iesniegti grozījumi pretendentu izslēgšanas noteikumos, piemēram, paredzētas konkrētākas prasības attiecībā uz ienākumu deklarāciju iesniegšanu. «Nereti tie gadījumi ir tādi, ka, startējot iepirkumā, uzņēmums šo deklarāciju neiesniedz. VID nav informācijas, kāds nodokļu apjoms būtu jāmaksā, un nav arī pamata uzreiz konstatēt, ka nodokļi nav nomaksāti. Rezultātā uzņēmums turpina piedalīties iepirkumā,» stāsta Lapiņš.

Vaicāts, vai šīs prasības un veids, kā tiek pārbaudīti komersanti, novērš to, ka publiskā sektora nauda ieplūst ēnu ekonomikā, Lapiņš atbild: «Droši vien neviena valsts nekad neapgalvos, ka ar šiem nosacījumiem mēs pilnībā varam novērst ēnu ekonomikas pastāvēšanu.»

Zem 10% sliekšņa — miljoni

Šī raksta sagatavošanas laikā Ir lūdza arī Latvijas Universitāti un Paula Stradiņa slimnīcu kā pēdējo gadu apjomīgāko publiskās infrastruktūras objektu pasūtītājus komentēt, vai vērienīgajos būvprojektos iesaistītie ir samaksājuši nodokļus.

Latvijas Universitāte godīgi atbildēja — nevar apgalvot, ka jauno Dabas un Zinātņu māju būvniecībā pilnīgi visi iesaistītie būvniecības darbu veicēji ir samaksājuši nodokļus pilnā apmērā. «LU to pilnā apmērā nav pārbaudījusi, jo tai nav kompetences veikt nodokļu nomaksas pārbaudi katram attiecīgo būvdarbu izpildē iesaistītajam darbu veicējam,» informēja Latvijas Universitātes Juridiskā departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieks Eduards Duhanovskis. 

Likumi pieprasa, ka nodokļu nomaksas stāvoklis jāpārbauda uz piedāvājuma iesniegšanas dienu un līguma slēgšanas dienu komersantiem, kuru veicamo būvdarbu un sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10% no kopējās līguma vērtības. LU pasūtījumu gadījumā šis ir augsts slieksnis — Zinātņu mājas gadījumā tie sanāk 3,8 miljoni eiro, bet pašlaik aktuālajam Rakstu mājas projektam — 3,4 miljoni eiro.

Saturiski līdzīgu skaidrojumu sniedza arī Stradiņa slimnīca, kuras jaunā korpusa pirmās kārtas būvniecība noslēdzās 2017. gadā. Toreiz darbu kopējās izmaksas bija 56 miljoni, neskaitot PVN, bet tagad sākts darbs pie korpusa otrās kārtas, un šie darbi plānoti 88 miljonu vērtībā. No slimnīcas atbildēm var secināt, ka pirmās kārtas būvniecībā slimnīca nav pat veikusi apakšuzņēmēju uzskaiti, savukārt otrajā kārtā ar slimnīcu pašreiz saskaņoti 33 apakšuzņēmēji, taču Ir nav zināms, cik no tiem atbilst prasībai par darbiem vismaz 10% apjomā no kopsummas.

No slimnīcas un universitātes atbildēm atšķirīgu pieeju grasās ieviest vērienīgā Rail Baltica projekta īstenotāji. Eiropas Dzelzceļa līnijas, kas ir Rail Baltica pirmās kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā, informēja Ir, ka papildus likumā jau noteiktajām iespējām līgumiem pievienos arī piegādātāju deklarāciju, kas būs jāparaksta būvdarbu veicējam. Parakstot to, būvdarbu veicējs uzņemsies neiepirkt preces, darbus un pakalpojumus no piegādātājiem, kam ir nodokļu parādi, ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādus. 

«Iepirkuma līguma, tajā skaitā deklarācijas parakstīšana uzliek patiešām augstu atbildības līmeni, kura neievērošanas gadījumā stājas spēkā ne tikai stingrie līguma nosacījumi, bet spēcīgi cietīs arī negodprātīga uzņēmēja reputācija,» norāda Eiropas Dzelzceļa līniju valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. Viņaprāt, Rail Baltica projekts ir iespēja nacionālajiem uzņēmējiem, kuri kopā ar pasaules prakses partneriem piedalās iepirkumos, iegūt starptautiska projekta veicēja reputāciju un šī dalība var kalpot kā «vārti» izejai starptautiskos tirgos. «Jā, Rail Baltica ir pamatlicējs vienotai iepirkumu un projekta realizācijas praksei trīs Baltijas valstīs vienlaikus, tāpēc tas nevar pieļaut darbību, kas jebkādā mērā nebūtu likumdošanā balstīta prakse,» pauž Vingris. 

Rail Baltica kopējās izmaksas šobrīd lēstas 5,8 miljardu eiro apmērā, projektam paredzēta arī vienota uzraudzība gan ar Valsts kontroles revīzijām visās trijās valstīs, gan Eiropas Savienības līmenī.

Viena būvprojekta šķērsgriezums

  • Rīgas 1. slimnīcas 14A korpusa rekonstrukcijas konkursā uzvarēja RERE Būve 1, solot darbus veikt par 2,5 miljoniem eiro.
  • Projekta laikā uzņēmumā strādāja vidēji divi darbinieki.
  • Darbus reāli veica 13 apakšuzņēmumi. Vai tie ir samaksājuši visus nodokļus, skaidri nevar atbildēt ne ģenerāluzņēmējs, ne pasūtītājs — domes Īpašuma departaments.
  • Spriežot pēc nomaksāto nodokļu apjoma, darbinieku algas bijušas ap 400 eiro mēnesī, gandrīz divreiz mazākas par minimālo slieksni nozarē. 
  • «Ziniet, tur viss bija tik caurspīdīgi un godīgi,» darbu projektā komentē uzņēmuma vadītājs.

RERE Grupa valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš Rīgas 1. slimnīcas atjaunotajā Rehabilitācijas klīnikas korpusā pērn septembrī.
Foto — LETA

Vai lielajos publiskajos būvprojektos kontrolē nodokļu nomaksu?

LU Dabas māja — 21 miljons eiro.
Foto — LETA

LU Zinātņu māja — 36 miljoni eiro.
Foto — LETA

«LU nevar apgalvot, ka Dabas un Zinātņu māju būvniecībā pilnīgi visi iesaistītie būvniecības darbu veicēji ir nomaksājuši nodokļus pilnā apmērā — LU to pilnā apmērā nav pārbaudījusi, jo tai nav kompetences veikt nodokļu nomaksas pārbaudi katram attiecīgo būvdarbu izpildē iesaistītajam darbu veicējam,» teic LU Juridiskā departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieks Eduards Duhanovskis.

Stradiņa slimnīcas jaunais korpuss: 56 miljoni (1. kārta), 88 miljoni (2. kārta, plānots).
Foto — LETA

«Saskaņā ar līgumu ģenerāluzņēmējam jāsaskaņo visi pieaicinātie apakšuzņēmēji pirms konkrēto būvdarbu sākšanas ar slimnīcu. Realizējot A korpusa pirmās kārtas projektu, slimnīca nav veikusi piesaistīto apakšuzņēmēju uzskaiti,» norāda slimnīcas pārstāvji.

Rail Baltica dzelzceļš — 5,8 miljardi eiro

Līgumiem pievienos piegādātāju deklarāciju, kas būs jāparaksta būvdarbu veicējam, uzņemoties neiepirkt preces, darbus un pakalpojumus no piegādātājiem, kam ir nodokļu parādi. «Iepirkuma līguma, tajā skaitā deklarācijas parakstīšana uzliek patiešām augstu atbildības līmeni, kura neievērošanas gadījumā stājas spēkā ne tikai stingrie līguma nosacījumi, bet spēcīgi cietīs arī negodprātīga uzņēmēja reputācija,» teic Eiropas dzelzceļa līniju valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu