Vai laba arhitektūra (arhitekti) izglābs Rīgu?

Lai rīdzinieki turpmāk neapsvērtu došanos prom labākas dzīves un sadzīves apstākļu meklējumos ārpus galvaspilsētas, nozīmīgs ir uzstādījums, ka nepieciešamo atbalstu aktīvai darbībai var rast pašvaldībā, tās pārvaldes vienībās, kompetences centros un atbildīgajās struktūrās. Tas ir arī solījums īpašumu īpašniekiem, ka īpašumu sakārtošana un pilnveidošana būs vieglāk saprotama un ērtāka, ka investīcijas veicinās Rīgas labklājību, respektēs pilsētnieku dzīves kvalitāti un arhitektūras vērtības.

Lai arī diskusijas par prioritāriem projektiem un attīstībā iesaistīto pušu kompetenču un pilnvaru “pārdali” vēl tikai uzņem apgriezienus, būvju atbilstība pilsētas ilgtermiņa mērķiem un īstermiņa uzdevumiem ir un paliks katras pašvaldības arhitektu (plašākā nozīmē) pārziņā. Kā šo pienākumu vislabāk īstenot neoliberālā metropolē ar progresīvām iniciatīvām, kurā daļa pienākumu un atbildības nodota komersantiem un attiecīgo jomu profesionāļiem un kuras mērogu un ietekmi var salīdzināt vien ar citām Baltijas jūras reģiona valstu galvaspilsētām? Iedvesmojošākie Eiropas un Skandināvijas piemēri apliecina, ka tieši plānotāji, urbānisti, arhitekti, inženieri, dizaineri un mākslinieki investīcijas var padarīt ilgtspējīgas un iederīgas pilsētvidē!

Būvatļauja kā sabiedrības labums

Arhitektūra piešķir attīstībai (investīcijām) formu, telpu un izskatu, kas reaģē uz apkārtni, veidojot pievienoto vērtību sabiedrības acīs. Jo attīstība ir redzamāka un jo vairāk cilvēku ikdienu ietekmē, nereti mainot arī ierasto perspektīvu, jo profesionāļu ieguldījumam projekta ilgtspējā ir lielāka nozīme. Sociāli, ekoloģiski un ekonomiski izsvērtam arhitektūras risinājumam ir izšķiroša nozīme projekta dzīves ciklā, tajā skaitā, cik ilgas ir un būs debates par ieceres iederību konkrētajā pilsētvidē.

Būvatļauja ir pilsētas atjaunošanas un attīstības dokumentārais pamats un tā apliecina interešu balansu būvniecības procesā starp rīdziniekiem, attīstītājiem un īpašumu īpašniekiem neatkarīgi no investīciju apjoma. Procesi un pakalpojumi būvatļaujas izsniegšanai jāsakārto tā, lai iesniedzējiem ir saprotamas prasības un būtu motivācija sadarboties neapstrīdamas būvatļaujas sagatavošanā. Piemēram, aktuālajiem investīciju segmentiem (mājokļi, tirdzniecība, noliktavas, biroji) iespējams precīzāk definēt “tehniskos” kritērijus un izvirzīt “kvalitātes” prasības, kuras izriet no attīstības ieceres lokācijas un funkcijas. Sekojoši – ja konstatē neatbilstību “tehniskajiem” kritērijiem, atteikums būvatļaujai tiek izsniegts ne vēlāk kā divu nedēļu laikā, savukārt, ja nav pamata atteikumam, tad vērtē tā ietekmi uz vides kvalitāti, un ideālajā gadījumā ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā tiek sagatavota un izsniegta būvatļauja ar pusēm saprotamiem nosacījumiem un ceļa karti veiksmīgai projekta īstenošanai.

Lai virzītos uz šādu sadarbības modeli, nepieciešams pārkārtot Rīgas plānojuma, saistošo noteikumu un citu plānošanas dokumentu struktūru. Standarta versijā – katrai apkaimei ir izstrādāta attīstības un vajadzību vīzija un ievirze, iedzīvotājiem un attīstītājiem ir pēc iespējas skaidrāki izmantošanas un apbūves vispārējie noteikumi, lai katrs pats var atrast atbildes uz saviem galvenajiem jautājumiem. Piemēram, cik stāvus drīkst būvēt, kā izmantot, ko un kāpēc nedrīkst, kuri jautājumi un kur ir skaņojami, kur vērsties pēc atbalsta, kur saņemt speciālistu atbildes uz jautājumiem. Tas nozīmētu pārdizainēt jomu regulējošos dokumentus un pārvaldību no rīdzinieka, zemes un dzīvokļa īpašnieka, attīstītāja, finansētāja skatu punkta un izstrādāt “tehnisko” un “kvalitatīvo” kritēriju sarakstus, ieteikumus un labās prakses vadlīnijas atbilstoši plānojumam un ilgtermiņa stratēģijas uzstādījumiem.

Katram sava loma investīciju arhitektūrā

Jaunajam Rīgas plānam, par spīti izaicinājumiem, būtu jākļūst par plānu pilsētas izaugsmei, tālredzīgi atbildot uz aktuālajiem jautājumiem: uz kurieni Rīga iet, kādu mēs gribam to redzēt, arī – kur investēt un kāpēc maksāt nodokļus Rīgā? Mēs esam metropole, mēs esam kultūrvēsturiska pilsēta, mēs esam tūristu galamērķis, mums ir osta un rūpniecība, universitātes un IT, Rīga ir zaļa un zila, un vēl sazin kāda. Plānam arī jābūt saprotamam plašai sabiedrībai, atvērtam zaļajām idejām un investīcijām vides kvalitātē, jāpaver iespējas labākajai praksei un sasniegumiem tehnoloģijās un jāaizsargā esošās vērtības. Jaunajā plānojumā ieteicams izcelt nozīmīgāko objektu izvietojumu, noteikt prioritārās būves, to izbūves secību un saistību ar citiem attīstības projektiem, kā arī apzināt piemērotus instrumentus šo projektu realizācijas atbalstam.

Tomēr “Māršala plāns Eiropai” pieprasa tūlītēju rīcību, tāpēc šo projektu īstenošanai nepieciešamo būvatļauju skaits Rīgā varētu pieaugt pat par 30%, un to kontrolei būs nepieciešami papildspēki. Tajā pašā laikā pilsētai jābūt neiecietīgai pret investoriem, kuri peļņas nodrošināšanai izmanto “lētākos” materiālus un iekārtas vai pat samazina projekta risinājumus, kas neizbēgami veicina rīdzinieku dzīves līmeņa atpalicību un uztur iedzīvotāju emigrācijas risku. Rīgas būvniecībā būtu jādod priekšroka un jāsniedz atbalsts “labajām investīcijām”, kur iesaistītās zināšanas, tehnoloģiskais līmenis, darba kultūra un produktu kvalitāte atbilst augstākajiem nozares (lasām – Skandināvijas) standartiem, tādējādi padarot pilsētu konkurētspējīgāku un pilsētniekus turīgākus.

Rīga rīdziniekiem, īpašumu īpašniekiem, intelektuālām un materiālām investīcijām pilsētvidē

Investīcijas arhitektūrā, arī dizainā un plašākā nozīmē pilsētvides kvalitātē ir kritērijs investīciju vērtībai pilsētnieku acīs. Balstoties uz pieredzi ar dažāda mēroga un ietekmes projektu iecerēm, Rīgas pilsētas arhitekta birojs būtu gatavs uzņemties vadošo lomu veiksmīgai sadarbībai starp projektu attīstītājiem un pilsētas pašvaldību – gan pārstāvot rīdziniekus, gan sniedzot labāko praksi un piemērus, gan nodrošinot kontaktpunktu starp projektu attīstītājiem un nozares vadošajiem speciālistiem (piemēram, konsultācijas, arī starpdisciplināras diskusijas). Tikai šādas sadarbības rezultātā iespējams apzināti virzīt vīziju, metu un skiču atbilstību pilsētas attīstības ilgtermiņa uzstādījumiem un kopā ar attīstītāju sagatavot ceļa karti sekmīgai projekta īstenošanai. Arī kvalitatīva arhitektūras konkursa uzvarētājam būtu jākļūst par “zaļās kartes” īpašnieku projekta turpmākajā īstenošanā, minimizējot termiņu būvatļaujas izsniegšanai un mazinot risku tās pārsūdzībai.

Raugoties uz aktuālo dienaskārtību un prioritārajiem uzdevumiem, Rīgas pilsētas arhitekta birojs būtu gatavs arī paplašināt savus pakalpojumus ainavu arhitektūras, vides dizaina, kā arī vides mākslas jautājumos – dot savu artavu savlaicīgā un kvalitatīvā lēmumu pieņemšanā. Birojs savā darbā ir gatavs turpināt detalizēt iestrādes ūdensmalu un ūdenstransporta integrācijai Rīgas kā ostas pilsētas ikdienā un turpināt iesākto darbu pie vīzijas par daudzdzīvokļu ēku fonda kompleksu atjaunošanu, kā arī strādāt pie urbāno koncepciju un priekšlikumu izstrādes sadarbībā ar uzņēmējiem un daudzdzīvokļu māju īpašniekiem. Tāpat biroja kompetence un prestižs ļauj atbalstīt apkaimēm nozīmīgu projektu īstenošanu, kopumā stiprinot pašvaldības darbu Rīgas konkurētspējas veicināšanā.