Spilgtas atmiņas par padomju realitāti

Alfrēds Stinkuls. Mati sarkanā vējā. Patiesa teiksma. Kultūras menedžmenta centrs Lauska, 2020.

Alfrēds Stinkuls. Mati sarkanā vējā. Patiesa teiksma. Kultūras menedžmenta centrs Lauska, 2020.

Šopavasar izdotajās Alfrēda Stinkula atmiņās par dzīvi padomju Latvijā aptverts laiks no 60. gadu beigām, kad viņš mācās Anrī Barbisa 11. vidusskolas (Franču liceja) pēdējā klasē, līdz 1986. gadam, kad, apprecoties ar ārzemju latvieti Māru Strautmani, īstenojas gadiem kaldinātais plāns par tikšanu ārā no padomju valsts un pilsonības. Šī grāmata ir 1988. gadā Stokholmā izdotās apceres Īkšķojot pa Latviju. Ceļojumu piezīmes turpinājums. 

Jūrmalnieks Kaspars Aleksandrs Irbe (1906—1996) savā privātajā dienasgrāmatā 1969. gada 14. augustā atzīmējis: «Stacijas atejā redzēju glītam jauneklim ar gariem melniem matiem uz dzim. locekļa ietetovētu «Саша». Prasīja, par ko es smejoties? Laukā to gaidīja meitene. Ielās redzami bieži ķēmīgi tērpti jaunieši ar bārdām utt. Rīgā redzēju meiteni un 2 puikas tērpušos puķainās sārtas krāsas biksēs. Vienam bija kupla bārda un dīvaina maza cepurīte. Tie laikam mēģina atdarināt ārzemju hipijus.»1

Jaunākajā žurnālā

Pie kaimiņiem igauņiem

Mārja Kangro: «Publiskā intelektuāļa loma Igaunijā joprojām ir saglabājusies. Rakstniekus mēdz aicināt uz konferencēm izteikt viedokli, politiskās partijas aicina tos savās rindās. Vecākās paaudzes rakstnieki reaģē uz sabiedrībai svarīgiem ģeopolitiskiem notikumiem, savukārt jaunākām paaudzēm piederīgie vairāk runā par vienlīdzības, cilvēktiesību un ekoloģijas tēmām.» Foto — Kriss Mors
  • Proza
  • 26.06.2026.

Mečnikova ielas divas joslas

Arturs Droņs
  • Apskats
  • 26.06.2026.

Ieskats mūsdienu franču literatūras ainā

Arī grāmatniecību un literatūru ietekmē laikmets, mode un gaisotne sabiedrībā — par ko tiek vai netiek runāts, par ko raksta tieši, kas pārāk ilgi tiek noklusēts un pēkšņi eksplodē. Skats Parīzes grāmatu gadatirgū. 2026. gada aprīlis. 
Foto — SIPA/Scanpix
  • Vēsture
  • 26.06.2026.

Atgriezties mājās

Latviešu bēgļus sagaida Zilupes robežpunktā. 1920. gads. Uz fotogrāfijas rakstīts: Latviešu robežsargu virsnieks pārnācēju bēgļu starpā nejauši sastop savu māsu. Fotogrāfs nezināms. Latvijas Kara muzeja krājums
  • Proza
  • 26.06.2026.

Ādama sakne

Ilustrācija — Toms Tauriņš
  • Eseja
  • 26.06.2026.

Kā sātans iznīcinātu jauno paaudzi

Adams Rūžička
  • Dzeja
  • 26.06.2026.

«Es tas esmu!»

Anatols Imermanis 20. gadsimta 60. gados. Foto — Filips Izraelsons, Jūrmalas muzeja krājums