Velojosla Čaka ielā – eksperiments ar pozitīvu startu 4

Aleksandra Čaka ielā tiek izveidotas velojoslas. Foto: Zane Bitere, LETA
Agnese Logina, Miroslavs Kodis, Rīgas domes deputāti, PROGRESĪVIE
Print Friendly, PDF & Email

Lai arī velojoslu eksperiments Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, oficiāli sākas 1. decembrī, de facto tās jau ir iezīmētas un cilvēki aktīvi izmanto šo iespēju. Iela, kura sen jau tikusi “norakstīta”, pamazām atgūst cilvēcīgākus vaibstus.

Pilsētas centra iedzīvotāju labklājība tiek pakārtota auto. Tā nedrīkstētu būt: arī centrs ir apkaime, kurā dzīvo dažāda vecuma cilvēki, tā ir arī pilsētas seja, ko redz iebraucēji. Pašlaik centrs ir caurbrauktuve, kurā nav patīkami un droši uzturēties. Tas atspoguļojas arī datos – arvien vairāk cilvēku pamet Rīgas centru, to atstājot putekļiem un aizmirstībai. Tāpat arī ceļu satiksmes negadījumu dati norāda, ka nekur Rīgā nav tik daudz ceļu drošības problēmu kā vēsturiskajā centrā. Primāri jādomā par to cilvēku labklājību, kas dzīvo un strādā šajā apkaimē, lai parādītos interese atkal uzturēties centrā.

Kāpēc nedrīkst palikt tā, kā bijis līdz šim

Čaka ielu nedrīkst atstāt “pa vecam” – tā tika secināts CSDD veiktajā ielas auditā. Čaka ielas brauktuves ir pārāk platas, lai auto brauktu vienā rindā, un pārāk šauras, lai brauktu divās rindās vienā virzienā. Līdzšinējā kārtība, kurā auto virzījās četrās rindās, nav droša un neatbilst ceļu satiksmes drošības normām. Var jau, protams, ignorēt satiksmes drošību, taču dati par avārijām Latvijā un Rīgā īsti neļauj šīs problēmas ignorēt: Rīgā 2019. gadā bija 10 042 ceļu satiksmes negadījumi, 1634 negadījumi ar cietušajiem un 14 cilvēki gāja bojā.

Problēma ar agresīvu braukšanu pastāv visā Latvijā, un, ja mums ir iespēja samazināt iespējamību, ka varētu notikt negadījumi agresīvas braukšanas un ātruma pārkāpšanas dēļ, tas ir jāizmanto.

Tāpat arī jāuzsver, ka Rīgā braukt ar velo nav droši, bet cilvēki to dara jebkurā gadījumā, tāpēc ir laiks ņemt vērā, ka arvien vairāk cilvēku izvēlēsies pārvietoties ar velosipēdu, un tam ir jāparedz vieta. Ir svarīgi mērķtiecīgi virzīties uz ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, kas Rīgā īpaši satiksmes jomā pēdējos gados ir noticis ļoti lēni. Balstoties gan uz Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, gan Rīgas velo koncepciju, noteikti var teikt, ka Čaka ielā agrāk vai vēlāk tiktu izveidota velo infrastruktūra – mums tiek dota iespēja tam notikt ātrāk.

Velo infrastruktūras attīstība Čaka ielā – ieguvums Rīgai kopumā

Nereti izskan arguments – kāpēc tad Čaka ielā vajag velojoslas, ja turpat blakus ir K. Barona iela, kurā jau ir šāda tāda velo infrastruktūra. Taču velojoslas nav tikai velosipēdistiem, tas ir arī instruments, kā atdzīvināt pilsētvidi un parūpēties par gājējiem, lai atbrīvotu ietves no cilvēkiem, kas izmanto dažādus mikromobilitātes pārvietošanās līdzekļus, kā elektroskūterus, velo un citus.

Velojoslām ir jābūt normālai un pašsaprotamai ielas sastāvdaļai, jo tikai tā var nodrošināt, ka dzīve pilsētā attīstās vienmērīgi un ka kāda konkrēta iela netiek nolemta iznīcībai, auto satiksmes dēļ upurējot mazos un lielos uzņēmumus, cilvēkus, kuri tur dzīvo un kuriem pieder īpašumi, un citus. Ir arī jāsaprot, ka sastrēgumi Čaka ielā vai jebkurā citā ielā nerodas no velojoslām. Tos veido liels automašīnu skaits, nepareizs luksoforu regulējums, aizliegti vai atļauti pagriezieni, kā arī citi faktori.

Tieši tāpēc ar Satiksmes un transporta lietu komitejas rīkojumu ir izveidota darba grupa, kurā strādā eksperti no Satiksmes departamenta, Pilsētas attīstības departamenta, kā arī no Rīgas satiksmes un Rīgas domes, lai analizētu situāciju Marijas un Čaka ielā, piedāvājot risinājumu sastrēgumu mazināšanai. Eksperti izskata vairākas idejas, kuras var uzlabot situāciju Čaka ielā. Piemēram, tiks vērtēta iespēja atjaunot kreiso pagriezienu uz Pērnavas ielu no Zemitāna dzelzceļa pārvada, tiks vērtēts arī kreisais pagrieziens no Marijas ielas uz Elizabetes ielu.

Eksperiments ar tālejošu mērķi

Velojosla Čaka un Marijas ielā ir eksperiments. Tā mērķis ir saprast, vai šajā ielā, skatoties no vides viedokļa, mēs ielas telpā dodam vietu transportam, kas nepiesārņo gaisu, turklāt ir arī cits svarīgs aspekts – tas sniedz sabiedrībai pievienoto vērtību – gan fiziskajās aktivitātēs, ko veic cilvēki pārvietojoties ar velosipēdu, gan mazinot ceļu satiksmes negadījumus (ja tiek veidota droša infrastruktūra). Lielisks piemērs ir Ziemeļvalstu metropole Kopenhāgena ar tās velo infrastruktūru, kur tiek racionāli izsvērts lielākais labums visai sabiedrībai. Kad tiek izvērtētas velo infrastruktūras izmaksas, tās tiek salīdzinātas ar tādu ceļu būves projektu, kur vieta ir tikai auto, papildus aprēķinot arī izmaksas sabiedrībai par CSN, piesārņojuma ietekmi uz veselību un atmosfērā izdalītā oglekļa izmaksas. Šādi aprēķini liecina, ka 1 km, kas tiek nobraukts ar auto, sabiedrībai izmaksā 15 centus, bet par katru ar velo nobraukto kilometru sabiedrība iegūst 16 centus.

Lai rastu pārliecību, ka Čaka ielā ir jābūt velojoslai, regulāri tiks vākti dati – katru nedēļu tiks uzskaitīta satiksmes intensitāte, sastrēgumu skaits un vieta, sabiedriskā transporta kavējumi u.c. Šis ir patiešām svarīgi, jo Rīgā kritiski trūkst datu par to, cik daudz ir velobraucēju, kāda ir satiksmes intensitāte, kas ir nepieciešams, lai pilsētu padarītu drošāku visiem. Laikā, kad pasaulē plosās Covid-19 pandēmija, arvien vairāk pilsētu ierīko pagaidu velojoslas. Arī Rīgai ir jāizmanto veidi, kā izveidot tādu satiksmi Rīgā, kas ir droša gan no satiksmes viedokļa, gan sabiedrības veselības aspekta, tāpēc atbalsts velo braukšanai šajā laikā ir tikai loģisks. Šobrīd paredzēts, ka eksperiments norisināsies līdz 2021. gada pavasarim, un pēc tam, izvērtējot rezultātus un pilsētas stratēģiskos attīstības plānus, tiks pieņemts lēmums par to, kāda būs Čaka ielas nākotne.

Skaidrs, lai velo infrastruktūra iekļautos kopējā sistēmā, ir jāizvērtē visi šīs satiksmes sistēmas posmi. Tieši tādēļ jau tuvākajā laikā abos virzienos tiks ierīkota velojosla uz Zemitāna dzelzceļa pārvada. Šī josla tiks savienota ar velojoslu Čaka ielā un caur Ērgļu ielu arī ar K. Baronu ielu. Tātad pa vienu joslu bez pārtraukumiem būs iespēja ar velosipēdu aizbraukt no Gustava Zemgala gatves līdz pat Dzirnavu ielai, bet tālāk, nogriežoties pa Elizabetes ielu, arī līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai. Velo infrastruktūrai attīstoties, šādi savienojumi būs arvien ērtāki, un velosipēds kļūs arvien pievilcīgāks kā saprātīga alternatīva auto transportam.

Komentāri (4)

JanisJ78 19.11.2020. 10.18

Rīgā arī būtu vērtīgi veikt iedzīvotāju aptauju par pandēmijas ietekmi uz pārvietošanos. Daudzu Eiropas pilsētu vadības uzskata, ka pandēmija ir reāla iespēja mainīt transportēšanās ieradumus Nupat lasīju, ka pilsētā vairumam iedzīvotāju (Berlīne) vai nevienam (Helsinki) nevajadzētu būt vajadzībai iegādāties automašīnu. Šīs gan abas pilsētas jau ir velobraucēju draudzīgāko pilsētu top20.

+1
0
Atbildēt

0

lindab456 24.11.2020. 15.13

Būtu dīvaini iedomāties, ka Rīgas atgriešanās Rietumu vērtībās atkarīga no baltas krāsas un labiekārtojuma. Vispirms ir jāsaprot, kas darbina Rīgas ekonomiku un kādi ir mērķi, vai mēs ejam uz balto apkakīšu, ierēdņu un hipsteru Rīgu, vai pie mums ir reāli masveidā ierēdņus sasēdināt uz velosipēdiem. Pieļauju, ka ierēdņi pēc darba dodas uz savām Pierīgas mājām. Ir jāsaprot, kas ir Rīgas pamatiedzīvotājs un kādas ir viņa vajadzības, kas izmanto transportu.
Izstaigāju Čaka ielu un jāatzīst, lai cik skeptiski skatījos uz sabiedriskā transporta savietošanas iespēju ar velojoslu, rezultāts man patīk, ielas attīstībai tas ir ieguvums. Cits jautājums, kas notiek ar pilsētu kopumā, vai šāda fragmentēta pieeja sastrēgumus, gaisa piesārņojumu un stresu samazina vai tomēr palielina.

0
0
Atbildēt

1

    lindab456 > lindab456 25.11.2020. 14.20

    Nepārliecina veids, kādā šīs pārmaiņas tiek ieviestas un kas, acīmredzot, ir diskusiju pamatā. Tēbatas ielas eksperiments varētu tikt norakstīts uz priekšvēlēšanu sitāciju. Bet Čaka ielā -kāds ir pamatojums, lai jaunā dome sāktu ar eksperimentu, praktiskajiem darbiem un aprēķinu pievilktu klāt? Vai tā būs jaunās domes pieeja, vai eksperimenti ar cilvēkiem ir pieņemami un vai projekts nav tas ar ko jāasāk?

    0
    0
    Atbildēt

    0

Kristīne Bēra-Gurtiņa 20.11.2020. 08.50

Mūsu ģimene centrā pārvietojas gan ar auto, gan ar velo. Nospriedām, ka Čaka iela ir kļuvusi mierīgāka un ar auto ir daudz patīkamāk braukt, jo nav stress par šaurumu un satiksme samazinājusies. Varbūt šis eksperiments būs arī stimuls ar auto doties nevis caur centru, bet izmantot apvedceļus.
Bet velo braucējiem arī jāpiemērojas, jo bieži vien tieši viņi ir tie, kas pārkāpj satiksmes noteikumus un ir neiecietīgi pret citiem satiksmes dalībniekiem (braucot pa ietvēm, ielām, neizmantojot velo joslas). No mūsu centra mājokļa jau labu laiku varu doties visos virzienos ar velo, bet man pašai iepriekš jāizplāno maršruts, lai visur pēc iespējas vairāk izmantotu tieši velo joslu. Citi velo braucēji to vēl nav iemācījušies, bet ceru, visam tikai sākums un Rīga visiem satiksmes dalībniekiem kļūs patīkamāka!

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu