Kļūdu labojums. Par autoratlīdzību nodokļu reformu

Krišjāņa Kariņa valdībai ir laiks izlabot pieļautās kļūdas savā mājasdarbā – steigā un nekvalitatīvi sagatavotajā autoratlīdzību nodokļu reformā. Saeimā šobrīd skata nākamā gada valsts budžeta paketi, kurā iekļauta arī šī reforma.

Savas prasības radošās savienības ir formulējušas vēstulē, kas iesniegta Saeimas Budžeta komisijai un valsts augstākajām amatpersonām. Uz Finanšu ministrijas piedāvātā varianta nopietnām nepilnībām un normām, kas pieņemšanas gadījumā tiks apstrīdētas Satversmes tiesā, norādīja arī Valsts prezidents Egils Levits. Radošo savienību pārstāvji jau ir publiski izteikuši savu pateicību prezidentam par aktīvu iesaistīšanos šā jautājuma risināšanā. Ceram uz viņa atbalstu arī turpmākajā procesā.

Nedēļas laikā dažādos sastāvos esam piedalījušies vairākās tikšanās ar valdības pārstāvjiem un Saeimas deputātiem. Gan klātienē, gan attālināti. Un nedēļas laikā nekas būtiski nav mainījies. Finanšu un kultūras ministri šādas tikšanās izmanto tikai savas rīcības attaisnošanai.

Radošo organizāciju vēstulē izteiktās prasības pēc būtības nemaz netiek apspriestas. Turklāt medijos izskan maldinoša informācija, ka situācija un kļūdas tiek labotas. Tas tā nav!

Izskanējušais kuluāru solījums mūzikas industrijas pārstāvjiem saglabāt ar nodokli neapliekamās izmaksas pasīvajām autortiesībām (tie ir ienākumi, ko pārsvarā gūst mūziķi no savu darbu pārraidīšanas radio un citos medijos) tikai demonstrē ministrijas piekopto diskriminējošo pieeju autoratlīdzību līgumu slēdzējiem – rakstniekiem, dzejniekiem, komponistiem, gleznotājiem, tēlniekiem, kino cilvēkiem.

Lai atvieglotu kļūdu labojumu un uzrādītās problēmas risināšanu, piedāvāju skaidrojumu matemātikas uzdevumam. Lai tas kalpo par sava veida špikeri. Jo laika līdz balsojumam par 2021. gada valsts budžeta paketi vairs nav palicis daudz.

Salīdzinām divus piemērus. Vidējā ministra un vidējā autora – mākslinieka, rakstnieka vai mūziķa – izdevumus, kas rodas, veicot darba pienākumus. Pārskatāmības pēc izdevumu kategorijas uzdevuma risinātājs pats var sarakstīt divos stabiņos.

Izdevumi par transportu, internetu ir abiem. Veselības apdrošināšana. Telefona rēķins. Dators. Printeris. Programmatūra. Darba telefons. Arī šīs izmaksas ir abiem. Telpu  apsardze. Apkopēja, kas iztīra darba telpas. Palīga apmaksa. Ūdens pudelītes darba tikšanās laikā uz galda. Kafija, kuru atnes ministrijas darbinieks. Visus šos izdevumus ministrs neapmaksā pats. Tos sedz darba devējs. Darba ņēmējam – ministram – pienākas arī ikmēneša reprezentācijas izdevumi, kas pārsniedz pat divas minimālās mēnešalgas. Darba devējs arī nomaksā savu daļu no ministra sociālajām iemaksām. Turklāt visi šie izdevumi tiek segti no valsts budžeta. No nodokļu maksātāju naudas. Valsts savukārt ietur darba ņēmēja sociālo iemaksu daļu un iedzīvotāju ienākuma nodokli no ministra algas.

Autoram darba devēja nav un visus šos ar darbu saistītos izdevumus viņš apmaksā pats. Vēl mākslinieks maksā par krāsām, materiāliem, instrumentiem un darbgaldiem, telpu īri, ūdeni, kanalizāciju un atkritumu izvešanu.

Valdības piedāvātais reformas variants piedāvā VISUS šos un augstāk minētos autora izdevumus (par kuriem ministra gadījumā – atgādinu – maksā darba devējs no valsts iekasētajiem nodokļiem) aplikt ar apgrozījuma nodokli.

Katru darbam nepieciešamo āmuru, skrūvgriezi un naglu kastīti. Respektīvi, par katru telefona rēķinu, katru elektrības kilovatstundu jau apmaksātajam rēķinam un samaksātajam 21% pievienotās vērtības nodoklim pieprasa vēl piemaksāt papildus apgrozījuma nodokli. Autoram jāmaksā gan PVN, gan akcīzes nodoklis, gan ienākuma nodoklis, sociālās iemaksas un nu klāt vēl apgrozījuma nodoklis! Pie zināmas apgrozījuma summas šis nodoklis paredzēts pat 40%!

Jautājums, uz kuru meklējam atbildi no valsts augstākajām amatpersonām – vai šāda nodokļu sistēma ir godīga pret visiem Latvijas pilsoņiem?

Vai šāda nodokļu sistēma ir godīga arī attiecībā uz medicīnas māsām – mūsu tikšanās laikā finanšu ministra vairākkārt piesaukto no valsts budžeta apmaksātu sociālo grupu?

Visdrīzāk tīri matemātiski ir izrēķināts – radošie cilvēki, kaut arī skaļi un spējīgi ietekmēt plašākas sabiedrības viedokli uz laiku, nav būtiskākā vēlētāju grupa. Nekā personīga – tikai bizness!

Mēs atbalstījām un atbalstām mediķu un pedagogu prasības pēc algu palielināšanas un tagad uzrunāsim arī viņus, lai lūgtu palīdzību un nepieļautu, ka nepārdomātas nodokļu reformas dēļ radošo sfēru cilvēkus padara par nabagiem.

Tikšanās laikā pie Valsts prezidenta Finanšu ministrijas pārstāve atzina, ka piedāvātās reformas fiskālā ietekme uz valsts budžetu atsevišķi pat nav aprēķināta. Radošo cilvēku un finanšu ministra pieeja matemātikas uzdevumiem atšķiras. Vēl būtiskāk atšķiras mūsu sapratne par godīgu valsts pārvaldību, visu sabiedrības locekļu interešu respektēšanu un ilgtspējīgas valsts attīstības modeli. Diemžēl pēdējās nedēļas notikumi tikai palielina plaisu, kas veidojas starp Latvijas valsts varu un Latvijas pilsoņiem.

Finanšu ministrs ar vienu savu parakstu palielina sev pašam algu un vienlaicīgi samazina radošo profesiju pārstāvju ienākumus. Valdības Saeimā iesniegtā budžeta pakete paredz, ka 2021. gadā ministram būs vēl lielākas iespējas izvēlēties sev dizainera kurpju šņores, kamēr rakstnieks vairs nespēs saviem bērniem samaksāt ceļa izdevumus uz skolu.