«Mani pirkstiņi tur nav klāt»

Pirms dažiem gadiem personu grupiņai netraucēti izdevās ievest Latvijā dīzeļdegvielu apjomā, kas līdzvērtīgs piektdaļai no valsts drošības rezervēm. VID uzrēķināja firmai desmitiem miljonu nodokļu parādu, bet noziegumu izmeklēt nesteidzās. Cik efektīvs ir kontrabandistu un nodokļu krāpnieku izskaušanas darbs Latvijā, ja valsts budžets ik gadu neiekasē PVN vismaz 200 miljonus eiro?

Ilzenes iela atrodas nomaļā vietā Rīgas ostas apkaimē. Teritoriju ieskauj žogs, pie vārtiem  barjera un sarga būda. Te atrodas firmas Merkurs-Rigante muitas noliktavas. Uzņēmums savā mājaslapā lepojas ar vienām no «lielākajām un pieredzes bagātākajām» muitas noliktavām Latvijā — to platība pārsniedz 9,5 tūkstošus kvadrātmetru, bet dzelzceļa pievads un plašais tehnikas arsenāls nodrošina «pilnu servisu komplicētām kravu plūsmām».

No ārpuses gan teritorija izskatās necila. Iekšā sargi nelaiž. «Pie kā jums tieši?» Atbildu, ka gribu tikt pie Merkurs-Rigante vadītāja Daiņa Kalvāna. «Nav uz vietas,» atbild sargs. Arī neviena cita no vadības neesot.

Tieši šī muitas noliktava iesaistīta oktobra sākumā atklātā nelegālā alkohola apritē caur Rīgas ostu, noskaidroja Ir. Valsts ieņēmumu dienests (VID) mēneša vidū publiski ziņoja par  ierosinātu kriminālprocesu un valsts budžetam novērstu 107 tūkstošu eiro zaudējumu, pieķerot krāpšanos ar kravām — kādā jūras konteinerā, kas deklarēts kā tranzīta krava uz Āfriku, degvīna vietā patiesībā bijis minerālūdens. Pirms izvešanas kravas saturs samainīts, un alkohols palicis nelegālai apritei iekšzemes tirgū.

Lai gan Merkurs-Rigante vārds nav publiski nosaukts un Ir to uzzināja no citiem avotiem, pēc VID paziņojuma tomēr var secināt, ka konteinera satura apmaiņa notikusi muitas noliktavas teritorijā. Pārbaudes laikā šajā teritorijā atklāta arī nelegāla alkohola glabātava un izņemti 4749 litri alkohola bez akcīzes markām (akcīzes nodoklī par to būtu jāsamaksā gandrīz 11 tūkstoši eiro). Arī par šo pārkāpumu sākts kriminālprocess.

Merkurs-Rigante vadītājs Dainis Kalvāns apstiprināja Ir, ka noliktavā tiešām veikta muitas pārbaude, taču atklātie pārkāpumi neesot lieli. Kāda palete ar precēm nav atradusies akcīzes preču noliktavā, bet gan parastās uzskaites noliktavā. «Par to ir sastādīts muitas akts. Tas ir mūsu klients, ar ko strādājam padsmit gadus,» stāsta Kalvāns, klienta vārdu gan neizpaužot. 

Jelkādus pārkāpumus no sava uzņēmuma puses Kalvāns kategoriski noliedz. «Mēs pieņēmām kravu, kas bija alkohols, pārkrāvām jūras konteinerā un tranzīta procedūru noformējām, un tā aizbrauca uz ostu, viss!» saka Kalvāns. Vaicāts, vai gatavs likt galvu ķīlā, ka no noliktavas degvīna pudelēs izbrauca alkohols, nevis ūdens, atbild, ka tad vēl bijis alkohols: «Mēs noslēdzām muitas procedūru. Tālāk krava dodas, kur tai jādodas. Tā nav mūsu kompetence, kas notiek ostā, jūs saprotiet!»

VID atsakās izpaust sīkākas detaļas, jo turpinās izmeklēšana. Zināms tikai tas, ka muitas amatpersona elektroniskajā sistēmā atklājusi, ka konkrētā krava pieteikta iekraušanai kuģī, taču nav tikusi turp nogādāta. 

Pārbaudē atklājies, ka konteineram uzliktā muitas plomba bijusi bojāta, bet degvīna vietā atradies ūdens. Pirms tam konteiners muitā jau bijis pārbaudīts gan vizuāli, gan ar skeneri. «Šobrīd tiek veikta izmeklēšana, lai noskaidrotu, kādā veidā ir bijis iespējams samainīt kravas,» skaidro dienestā. VID uzsver, ka ne pret vienu VID Muitas pārvaldes darbinieku netiek veiktas procesuālās darbības.

Kalvāns lepojas ar firmas 25 gadus ilgo pieredzi un uz jautājumu, vai firma nesniedz nekādu atbalstu kontrabandistiem, stingri paziņo: «Nē, nekādā gadījumā.» Tomēr ziņu arhīvos redzams, ka Merkurs-Rigante vārds pagātnē ir izskanējis saistībā ar vērienīgu alkohola kontrabandu. 1996. gadā VID šīs firmas noliktavās aizturēja tiem laikiem milzīgu nelegālo kravu — 111 konteinerus, kuros atradās 2,15 miljoni litru alkohola, kas oficiāli bija noformēts kā tranzīta krava uz Krieviju un citām NVS valstīm. 

Ir jautāja VID, vai pēc šomēnes Merkurs-Rigante noliktavās atklājiem pārkāpumiem ir anulēts šīs muitas noliktavas statuss vai likti kādi citi reāli šķēršļi, taču atbildi līdz raksta nodošanai tipogrāfijā nesaņēmām.

Valsts neatgūs ne centa

Nenotikuši reeksporta darījumi atklāti arī nodokļu parādu rekordista Vexoil Bunkering sāgā, kurā figurē agrākais politiķis Edvīns Inkēns. Stāsts ir par turpat Rīgas ostas akvatorijā savulaik strādājušo firmu, kas pamanījusies valstij palikt parādā 39,2 miljonus eiro. Šī kriminālprocesa izmeklēšanā VID februārī veica plašas kratīšanas. Taču Ir izpētītais liek domāt, ka VID aktivitātes šajā lietā ir ļoti novēlotas, kā rezultātā valsts budžets, visticamāk, neatgūs ne centa.

Faktiski neeksistējošus dīzeļdegvielas un mazuta reeksporta darījumus milzu apjomos VID konstatēja jau 2017. gada novembrī, bet kriminālprocesu par notikumiem, kas noveda pie milzu parāda valstij, ierosināja 2019. gadā. 

Līdz šim nepubliskotas detaļas par šī milzīgā parāda veidošanos atklājas šā gada 1. jūnija Administratīvās rajona tiesas spriedumā, ar kuru Vexoil Bunkering centās apstrīdēt VID uzlikto milzīgo 35,4 miljonu eiro nodokļu uzrēķinu.

Spriedumā lasāms, ka Vexoil trīs gadu laikā — no 2014. gada augusta līdz 2017. gada augustam — deklarējusi faktiski nenotikušus reeksporta darījumus. Kā preču nosūtītāji norādītas Kiprā reģistrētas firmas Plexupro LTD, Feroldi Oil LTD un Feroldi Trading LTD, taču šie darījumi izrādījušies fiktīvi. Pār-baudē konstatēts, ka kuģi, kuri saskaņā ar Vexoil deklarācijām uzņēmuši degvielu no firmas, patiesībā šajā laikā vispār nav atradušies Latvijas teritoriālajos ūdeņos.

Savukārt degvielas sūtītāji — visi trīs Kipras uzņēmumi — izskatās pēc savstarpēji saistītām pastkastītes firmām, kas reģistrētas vienā adresē. Abu Feroldi kompāniju direktore un sekretāre norādīta kāda Anastasija Litvinenko. Savukārt Plexupro LTD  amatpersona ir kāds Nikolajs Jakovļevs. Persona ar šādu vārdu un uzvārdu atrodama arī Vexoil valdē no 2011. līdz 2013. gadam. Šis cilvēks uz prokūras pamata ilgstoši (no 2007. līdz 2016. gadam) pārstāvējis arī degvielas mazumtirgotāju Bestoil, kas 2008. gadā ierindojies starp 15 lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem.

No sprieduma izriet, ka 2017. gadā VID konstatēja, ka Vexoil deklarētā kuģu bunkurēšana faktiski nav notikusi, degviela un mazuts nav uzglabāti muitas noliktavā, tātad bez atbilstošu nodokļu nomaksas Eiropas Savienības iekšējā tirgū nonākuši 56,4 tūkstoši tonnu dīzeļdegvielas un 80,2 tūkstoši tonnu mazuta.

«Skaidri zinu, ka mani pirkstiņi tur nav klāt,» — tā par šo lietu telefonsarunā Ir saka Vexoil Bunkering bijušais līdzīpašnieks Edvīns Inkēns. Lai arī sarunā Inkēns atbild uz dažiem Ir jautājumiem, pēcāk viņš aizliedz to publiskot. Sabiedrības interesēs gan uzskatām par vajadzīgu atklāt bijušā politiķa pausto.

Inkēns stāsta, kā firmas mazākuma kapitāldaļu īpašnieks par reeksporta lietām neesot neko zinājis. VID pārbaudītajā laika posmā (no 2014. līdz 2017. gadam) Inkēns bija Vexoil Bunkering 20% kapitāldaļu īpašnieks, vēlāk tās pārņem viņa dēls Reinis. Lielākais īpašnieks ar gandrīz 80% ir kāds Dmitrijs Čebotarjovs. Ar viņu sazināties Ir neizdevās.

«Mazie akcionāri ne obligāti katru dienu sēž ofisā. Es vispār tajā vietā esmu bijis reizes četras 15 gados,» stāsta Inkēns. «Es nekad neesmu nodarbojies ar šīs kompānijas lietām. Īpašnieks drīkst nezināt,» viņš uzsver. To viņš gada sākumā atbildējis arī VID darbiniekiem. «Viņi tajā dienā man uzdeva četrus jautājumus. Vai es pazīstu tādus un tādus cilvēkus, vai zinu tādus ofšorus. Uz gandrīz visiem, izņemot vienu, es pateicu, ka nepazīstu šos cilvēkus, nezinu par šiem ofšoriem,» atceras Inkēns. 

Vaicāts, vai pēc kratīšanām februārī VID veicis vēl kādas aktivitātes, Inkēns atbild: «Es teiktu, ka viņi nav aktīvi.» Viņš nezinot, vai partneri esot izdarījuši kādus pārkāpumus, bet par sevi esot drošs. «Tā kā manas rociņas nav pie tā pieskārušās, es dzīvoju diezgan mierīgi. Par pārējo nevaru atbildēt.» Kad ieminos, ka VID taču varētu atnākt arī pie viņa pēc miljonu parādiem, Inkēns iesmejas. «Papriekšu mani ir jānotiesā un jāpierāda, ka es vispār kaut ar vienu acs kaktiņu esmu pie tā piedalījies, un tieši tas, manuprāt, ir pilnīgi neiespējami.»

Šobrīd neiespējami izskatās arī kaut centu atgūt no Vexoil Bunkering. Nodokļu parāda uzrēķinu VID veica 2017. gada novembrī, decembrī vērsās pie tiesu izpildītājiem, vēlāk pieprasīja arī uzņēmuma maksātnespēju, kas tika pasludināta 2019. gada janvārī. Maksātnespējas administratore Gunita Pikmane atzīst Ir, ka šajā maksātnespējas procesā valsts neatgūs ne centa. «Mums nav pat naudiņas, ko samaksāt arhīvam par dokumentu nodošanu,» saka Pikmane. Saskaņā ar likumu pēc aktīvu realizācijas vispirms tiek apmierināts nodrošinātā kreditora prasījums un tikai tad pārējie, tajā skaitā valsts ar nodokļu parādu. Šajā gadījumā nekas pāri nepaliks.

Vai Inkēns nav izmantojis savus senākos kontaktus politikā, lai kavēšanās dēļ parāda piedziņa faktiski vairs nebūtu iespējama? «Vai jums liekas, ka es gāju pie VID direktora, nesu kūkas un teicu, lai viņa to nedara?» Inkēns atbild ar retorisku pretjautājumu un atzīst — no politikas «izspiesto» cilvēku ietekme esot nulle. «Vienmēr pastāv personīgie sakari, draudzība un tamlīdzīgas lietas, bet tā, ka kāds bijušais politiķis var aiziet un kaut ko tādu izdarīt… Tas, manuprāt, ir politiskās sistēmas un politiskās kultūras nenovērtējums,» saka ekspolitiķis.

Gatavojot šo rakstu, Ir vēlējās intervēt VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, tomēr saņēmām atteikumu. Viņa un arī citas VID amatpersonas nebija gatavas tikties aci pret aci, bet tikai atbildēt rakstiski.

Cenšas ieskatīties acīs

Ne mazāk svarīgi par kontrabandistu apkarošanu valsts budžetam ir arī tas, cik sekmīgi VID iekasē pievienotās vērtības nodokli. Krāpšanās ar PVN, lai optimizētu nodokļus, iegūtu līdzekļus aplokšņu algām vai dažādās shēmās izpumpētu no valsts naudu par it kā pārmaksāto nodokli, gadiem bijusi izplatīta Latvijā.

Nodokļu nenomaksas apmērus uzrāda tā dēvētā PVN plaisa. Tā parāda nesamaksātās nodokļa summas attiecībā pret potenciālo nodokļu apjomu, kas tiktu iekasēts, ja visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpildītu savas saistības pret valsti. Tomēr metodikas, kā šie aprēķini tiek veikti, atšķiras.

VID rīcībā joprojām nav datu par pagājušo gadu, bet 2018. gadā budžetā neienāca 10,2% no PVN apjoma. Šie skaitļi mazliet atšķiras no Eiropas Komisijas aplēsēm.  

Jaunākajā EK ziņojumā par PVN plaisu 28 ES valstīs Latvijā tā 2018. gadā norādīta 9,5% jeb 256 miljonu eiro vērtībā. 2018. gadā mums bijis otrais lielākais PVN plaisas samazināšanas temps ES — par 4,4% gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt pērnajam gadam EK prognozē PVN plaisu Latvijā vēl mazāku — 6,6%. VID ieskatā tā gan būs ap 7,1%, bet šogad saistībā ar Covid-19 pandēmiju gaidāms, ka mainīsies pēdējos gados novērotā plaisas samazināšanās tendence un neiekasētais PVN apjoms pieaugs.

VID skaidro, ka lielāko daļu no PVN plaisas — 5,3% — veido nedeklarētās PVN saistības, tātad tajā skaitā arī kontrabanda jeb preces, kas no VID acīm tiek paslēptas. Atlikusī plaisas daļa ir deklarētais, bet nesamaksātais nodoklis. VID novērojis, ka nedeklarētās PVN saistības ir atgriezenisks rādītājs iekšzemes kopprodukta dinamikai. Proti, treknajos gados plaisa mazinās, bet būtiski pieauguma riski rodas krīžu periodos. Tāpēc VID un arī EK prognozē PVN plaisas palielināšanos šajā gadā uz pandēmijas rēķina.

VID neuzskata, ka to varētu būt sekmējuši no šā gada 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi likumos, kas atceļ reverso PVN maksāšanas kārtību būvniecības pakalpojumiem un elektroprecēm. «Pieaugums ir nebūtisks, un krāpnieciskās tendences netiek saskatītas,» rakstiskās atbildēs norāda VID. Izskatot pārmaksātās PVN summas pamatotību, tagad padziļinātāk tiek vērtēti tieši tie darījumi, kuriem atcelta reversā maksāšanas kārtība, un attiecīgi palielinājies atteikto PVN summu apmērs.

Tāpat arī būvniecības pakalpojumos krāpšanas darījumi pēc reversā PVN atcelšanas neesot novēroti. Tiesa, salīdzinot ar pērno gadu, kad reversā kārtība būvizstrādājumu piegādei bija spēkā, šogad pieprasītā pārmaksātā PVN kopsumma par būvmateriālu iegādi palielinājusies par 35 miljoniem eiro jeb 35%. Taču to VID skaidro ar faktu, ka būvizstrādājumi vairāk iegādāti no iekšzemē reģistrētiem PVN maksātājiem, nevis vesti no ārpuses.

Ir jautāja arī Finanšu ministrijai, cik sekmīgi VID tiek galā ar PVN krāpniekiem. Ministrija skaidro, ka uzdevusi VID regulāri vērtēt, vai parādās jauni PVN krāpniecības un nenomaksas riski kādā no nozarēm, un regulāri par to ziņot ministrijai. Līdz ši no VID «nav saņemtas indikācijas, ka būtu būtiski pieaugusi krāpniecība ar PVN kādās konkrētās tautsaimniecības jomās, lai būtu pamats ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību konkrētām preču piegādēm», pauda minsitrijā.

Par VID sekmēm cīņā ar nodokļu krāpniekiem Ir lūdza viedokli arī advokātam Jānim Taukačam, kurš specializējies muitas un nodokļu jautājumos. Viņš kopumā uzteic VID darbu pēdējo gadu laikā — esot paveikti daudzi labi mājasdarbi, cita starpā arī daudz rūpīgāka esot attieksme pret jaunu PVN numuru izsniegšanu. «VID cenšas ieskatīties klientam acīs un bieži arī ielīst aiz ādas,» pauž Taukačs. Nereti VID gan pārcenšoties ar atteikumiem, bet «šāda preventīva rīcība, visticamāk, novirza izkrāpēju apetīti, piemēram, pie mūsu dienvidu kaimiņiem». Tas liek uzmanīties pašmāju uzņēmumiem darījumos ar kaimiņvalsts biznesiem. Advokāta ieskatā no šā gada reversās maksājumu kārtības atcelšana elektronikas tirdzniecības nozarē neizbēgami ietekmēs krāpšanās apjomus, it īpaši, ņemot vērā apstākli, ka Lietuvā un Polijā šajos segmentos ir reversā maksājumu kārtība. «Arī iepriekš novērots, ka krāpšanas ierobežošana citās reģiona valstīs noved pie krāpšanas pieauguma Latvijā,» pauž jurists. 

Taukačs iesaka arī pašiem uzņēmumiem nevis gaidīt uz valsti, bet pašiem ieskatīties saviem piegādātājiem acīs. To var darīt, ieviešot attiecīgas iekšējās pārbaudes vai vismaz paskatoties publiski pieejamo informāciju par piegādātāju un klientu reitingiem. Arī likumā nesen ieviestas tiesības prasīt VID informāciju par saviem darījumu partneriem.

Visvājāk Taukačs novērtējis VID spēju piedzīt auditos uzrēķinātās summas. «Dati, ar ko VID nelepojas, ir auditu uzrēķinos reāli piedzītās summas no visām uzrēķinātajām un Nodokļu policijas lietu skaits, kas novestas līdz notiesājošiem spriedumiem tiesā PVN lietās,» pauž Taukačs.

Tikmēr paša VID sniegtie dati liecina, ka šā gada deviņos mēnešos dienests kriminālvajāšanas sākšanai nosūtījis 61 kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem valsts ieņēmumu jomā.  Šajos procesos valstij nodarīto zaudējumu apjoms ir 6,8 miljoni eiro. VID arī uzskata, ka ar preventīviem pasākumiem PVN jomā vien pirmajā pusgadā šogad novērsti zaudējumi 27,7 miljonu eiro apmērā. Tajā skaitā 10,5 miljoni nav izmaksāti kā PVN pārmaksa uzņēmumiem, kas ļaunprātīgi izmantojuši nodokļu sistēmas priekšrocības.

Firmas Merkurs-Rigante muitas noliktava.
Foto — Indra Sprance

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem