Kas Latvijā ir vajadzīgs – nodokļu reforma vai jauna nodokļu sistēma? 2

Foto: Edijs Pālens, LETA
Andris Deniņš, Latvijas Universitātes profesors
Print Friendly, PDF & Email

Jebkuras valsts nodokļu sistēmas galvenais uzdevums ir nodrošināt ilgtspējīgu, sabalansētu ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. Vispārzināms, ka nodokļu sistēma būtiski ietekmē ne tikai uzņēmējdarbību, bet, kas ir izšķirīgi svarīgi – katra iedzīvotāja labklājību. Tādēļ svarīgi, lai valstī darbotos stabila, viegli izprotama un pārvaldāma nodokļu sistēma.

Kāda situācija ar nodokļu sistēmu pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā ir vērojama Latvijā? Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, Latvijai nostājoties uz tirgus ekonomikas ceļa, divu nodokļu ekspertu Kodoliņa un Astašenkova vadībā tika izstrādāta patiesi jauna nodokļu sistēma, kurā tika ņemta vērā gan tā brīža ekonomiskā situācija, gan arī Latvijas ekonomiskās attīstības perspektīvas ilgtermiņā. Tā bija patiesa nodokļu sistēma, kuras pamati darbojas vēl tagad.

Ir jāzina, ka jebkuras sistēmas elementi darbojas savstarpējā mijiedarbībā, nodrošinot sistēmas funkcionēšanu. Taču Latvijā, runājot par nodokļu sistēmu, šī vispārzināmā teorētiskā atziņa tika ignorēta.

Katra pie varas nākošā valdība centās voluntāri veikt izmaiņas sākotnēji vienotās nodokļu  sistēmas elementos, atsevišķos nodokļos. Vienotajai sistēmai tika  pievienoti arī  jauni elementi. Piemēram, solidaritātes nodoklis.

Tas viss notika lielā steigā, bez pienācīgas izpētes, pamatā balstoties uz pieņēmumiem. Tādi saukļi kā “pārliksim nodokļu slogu no kapitāla uz patēriņu” vai “no zemākiem ienākumiem uz lielākiem”, “Latvijā ir samērā zems nodokļu slogs” – ir bijuši nepamatoti un kakofoniski izskanējuši nebūtībā.

Par to liecina piemēri – neargumentēta nekustamā īpašuma nodokļu reforma noveda pie tā, ka liela daļa iedzīvotāju vienkārši nespēja to nomaksāt. Iedzīvotāju noslāņošanās ir palielinājusies, uzņēmējdarbības attīstības dinamika nav vērojama, nepaaugstinās konkurētspēja. Pēc ekspertu atzinuma, kopējais nodokļu slogs Latvijā arvien paaugstinās, tas ir augstāks pat salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju.

Ir jāatzīst, ka sākotnējā nodokļu sistēma atsevišķu nodokļu nemitīgu izmaiņu rezultātā ir deformēta, izkropļota un nespēj nodrošināt savu funkciju īstenošanu. Rezultātā iepriekšējo valdību tā sauktās nodokļu reformas nav nodrošinājušas ne Latvijas ekonomisko izrāvienu, ne iedzīvotāju labklājības līmeņa pietiekoši strauju paaugstināšanos.

Tāpēc beigsim runāt par kārtējo atsevišķu nodokļu sasteigtām izmaiņām, ko pierasts saukt par “nodokļu reformu”, bet ir jāapzinās, ka valstī ir jāizstrādā patiesi jauna nodokļu sistēma. Objektīvi tās izstrādei ir nepieciešams laiks (manuprāt, ne mazāks par diviem gadiem), kurā tiktu veikti pētījumi, uz kuru bāzes argumentēts katra nodokļa statuss un likme. Tāpēc izbeigsim runāt par nodokļu reformu, bet ir nepieciešams strādāt pie jaunas Latvijas nodokļu sistēmas izveides.

Komentāri (2)

La spada di Damocle 06.10.2020. 07.52

Pilnīgi piekrītu, ka nodokļu sistēma ir jāizstrādā pilnigi no nulles un tādus āžus par dārzniekiem, kā Reirs un Vienotība, nedrīkst laist pat tuvumā.

0
0
Atbildēt

0

La spada di Damocle 06.10.2020. 07.49

Katra pie varas nākošā valdība centās voluntāri veikt izmaiņas sākotnēji vienotās nodokļu sistēmas elementos, atsevišķos nodokļos. Vienotajai sistēmai tika pievienoti arī jauni elementi. Piemēram, solidaritātes nodoklis.
**************
Tā nu gluži nebūs. Tas nav jauns nodoklis, vnk daļa sociālā nodokļa tika aizstāta ar šo frankenšteinu, lai sistēma nebūtu graujoši regresīva.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu