Nezaudēt savienojumu

Covid-19 pandēmija ir katalizators universitāšu gatavībai strādāt tiešsaistē un izmantot jaunākās digitālās platformas. Jaunā koronovīrusa izraisītā pandēmija bija izaicinājums ikvienam – gan individuālā, gan uzņēmumu, gan valsts līmenī. Tā prasīja inventarizāciju tam, kā līdz šim dzīvojam un strādājam. “Digitāls” un “tiešsaiste” kļuva par atslēgvārdiem.

Ja iepriekš daudzas augstskolas nepievērsa tam īpašu vērību, tad tiešsaistes digitālie risinājumi pēc 12.marta daudzām universitātēm kļuva par izdzīvošanas jautājumu gan elementāras saziņas līmenī, gan nodrošinot studiju procesu. Nācās apliecināt savas spējas reālos darbos. Globālajos sociālajos tīklos parādījās tēmturi #strādānomājām un #universityathome.

Augstākā izglītība un zinātne tika izaicināta vienlaicīgi daudzos virzienos. No vienas puses, universitāšu zinātnieki aktīvi iesaistījās vīrusa izpētē. No otras puses, augstskolas veidoja jaunus krīzes menedžmenta plānus un iekšējās kārtības. Taču daudz būtiskāk jaunais vīruss ietekmēja studiju procesu. Studiju procesu nācās strauji pārcelt uz e-vidi, ieviešot dažādas tiešsaistes saziņas un apmācību digitālās platformas. Daudz izdevīgākā situācijā bija tās augstskolas, kuras, sekojot līdzi globālajām tendencēm un cilvēku paradumiem, jau labu laiku pirms pandēmijas bija ieguldījušas digitālajos risinājumos. Tieši tāpēc vienā augstskolā mācību process apstājās, bet citās nē. Daudzām augstskolām tas joprojām ir liels izaicinājums.

Spilgti atceros trešdienu, 11.martu. Tā bija diena pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas Latvijā. Prognozējot kritisku notikumu gaitu, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) jau bija pārgājusi uz attālinātajām studijām – 9300 studentu apguva mācību kursus digitālajā vidē. Darbību skaits e-studiju vidē trīskāršojās, bet svarīgākais – nevienu dienu studijas neapstājās. Kopš marta vidus tikai Zoom platformā vien RSU aizvadītas teju 25 000 tūkstoši sesiju jeb vairāk nekā 17 miljoni minūšu, savienojot tūkstošiem RSU studējošo un pasniedzēju no dažādām pasaules valstīm – Latvijas, Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Itālijas, ASV, Izraēlas, Portugāles u.c.

RSU apvieno lielāko ārvalstu studentu kopienu Latvijā. Precīzāk – tie ir 2503 studenti no 58 valstīm. Neziņā par turpmāko martā viena daļa mūsu ārvalstu studentu pameta Latviju un devās uz mītnes zemēm. Liela daļa no viņiem iesaistījās brīvprātīgajā darbā veselības aprūpes sistēmā. Ikvienam, kurš prot elementārus aprēķinus, ir skaidrs, ko uzņēmumam, runājot tirgus valodā, nozīmētu zaudēt kaut pusi no klientiem. Mums par lielu gandarījumu no studentu rindām izstājās tikai daži. Tas liecina, ka Latvija ir pierādījusi augstākās izglītības eksportspēju, ārvalstu studenti un viņu vecāki to ir novērtējuši. Otrkārt, digitalizācija “globālajā ciematā”, savlaicīga e-studiju vides attīstība, kas nav tikai Zoom, bet virkne citu platformu studiju procesa nodrošināšanai, ir bijis tālredzīgs solis. Šobrīd RSU video mācību materiālu krātuvē ir vairāk nekā 14 000 video materiāli, kurus mācībspēki izmanto studiju kursu nodrošināšanai. Liels gandarījums ir par to, ka mums nenācās pagarināt studiju gadu, jo ieviesām sistēmu attālinātai eksāmenu kārtošanai.

Jaunajā studiju gadā, neskatoties uz neskaidrībām, 401 jauns ārvalstu students ir izvēlējies mācības RSU. Šogad arī vietējo reflektantu skaits studijām RSU un pārējās Latvijas augstskolās ir lielākais pēdējo gadu laikā. RSU aizpildītas ne tikai budžeta, bet arī maksas vietas. Krīze ļoti spilgti ir ļāvusi ieraudzīt izglītību kā nezūdošu kapitālu, kurā investēt mūža garumā. Daudzi pamanīja stāstu par 96 gadus veco kungu Itālijā, kurš tikko piepildījis sapni – ieguvis augstāko izglītību. RSU Juridisko fakultāti šovasar absolvēja 67 gadus veca kundze.

Taisnības labad gan jāpiebilst, ka digitālie risinājumi nespēj aizstāt visu. Klātienes studijas joprojām ir ļoti svarīga mācību forma. Cilvēku savstarpējā mijiedarbība nav aizvietojama ar tehnoloģijām. Taču ieguldījumi e-studiju vides attīstībā RSU vairāku gadu garumā krīzes brīdī ļāva mums nezaudēt savienojumu ne minūti.

Neapšaubāmi, ka pandēmija paātrināja pārmaiņas universitātēs, un tās sagaida visas ieinteresētās puses. Tās ir – ieviest jaunās tiešsaistes tehnoloģijas un digitalizēt studiju procesu, saglabājot akadēmiskās tradīcijas un neatņemamo cilvēcisko faktoru izglītībā – klātienes lekcijas, nodarbības un diskusijas. Augstskolas pelnīti lepojas ar gadsimtus senām tradīcijām, taču Covid-19 pandēmija daudzām ika iziet no komforta zonas, meklējot mūsdienīgus veidus kā nodrošināt studiju procesu un pētniecību ar jauno tehnoloģiju palīdzību.

Kā norāda Eiropas Universitāšu asociācija: “Universitātes kā vietas, kurās pulcējas liels cilvēku skaits, ir tukšākas nekā agrāk, bet tas nenozīmē, ka universitātes ir slēgtas. Studiju un mācību process ir ļoti aktīvs tiešsaistē, un universitātes joprojām ir galvenās vietas pētniecībai, meklējot jaunas ārstniecības metodes un vakcīnu. Krīze pavēra universitātēm plašu logu uz jaunām iespējām, kā vēl vairāk iesaistīt sabiedrību un atbalstīt valdību, izmantojot pētniecību un inovācijas, un veidot vēl elastīgāku sabiedrību.”

Mums priekšā ir vēl viens neziņā tīts darba cēliens, bet nu jau esam daudz sagatavotāki. Pasaulē vadošās augstskolas – Kembridžas un Stenforda universitātes – ir paziņojušas, ka tiešsaistes režīmā lekcijas tajās notiks lielākoties visu šo gadu. Citas meklē kombinētus risinājumus. Arī RSU, jo redzam, ka mūsu sniegtā augstākā izglītība daudzās valstīs ir novērtēta, tā ir Latvijas eksportprece, kas jāturpina stiprināt. Mums ir paveicies ne tikai ar to, ka Latvija joprojām ir viena no drošākajām vietām pasaulē, bet arī ar to, ka mūsu valstī ir viens no ātrākajiem interneta pieslēgumiem, kuru prasmīgi spējam izmantot studiju procesā un pētniecībā.

Latvijā augstākās izglītības eksporta pienesums tautsaimniecībai netiek atzīts par ekonomikas faktoru, jo liela daļa augstākās izglītības nozares pārstāvju un politikas veidotāju nevēlas domāt tirgus ekonomikas kategorijās. Tikai RSU, nemaz nerunājot par Rīgas Tehniskās universitāti vai Latvijas Universitāti, pienesums Latvijas IKP sasniedz 90 miljonus eiro gadā. Tam ir pozitīva ietekme valsts kopējā pakalpojumu bilancē. Pareizinot ikgadējo pienesumu ar pieciem vai sešiem ikviena studējošā studiju gadiem, mēs varam nojaust, cik liela ir pievienotā vērtība, ko viens ārvalstu students rada Latvijā.

RSU turpmākajos gados vēlas palielināt digitālās apmācības spējas un kapacitāti, tomēr veselības aprūpē un medicīnā nav iespējams studēt, neredzot pacientu klātienē. Atliek tikai cerēt, ka studentu iespēja praktizēt Rīgas Austrumu, Paula Stradiņa un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā netiks ne aizliegta, ne samazināta. Šādas prakses lielākoties nav ne Šveicē, nē Vācijā, ne citās Eiropas valstīs. Jāatceras, ka mēs nedrīkstam zaudēt savienojumu starp universitāti un vadošajām klīniskajām slimnīcām, starp studentu, profesoru un pacientu.

Toms Baumanis ir Rīgas Stradiņa universitātes Administrācijas un attīstības prorektors.