No saviesīgi kulturālas kopas līdz simboliskam ģenerālkonsulātam
Mūsdienās aizmirstā publicista Eduarda Štiglica (1888—pēc 1972) manuskripts1, kas sniedz ieskatu Parīzes latviešu dzīvē no 1909. līdz 1929. gadam, Latvijas Valsts vēstures arhīvā tika atrasts nejauši. Tajā minētie notikumi radīja vēlmi meklēt papildu ziņas par mūžīgo svētku pilsētas Parīzes2 un latviešu savstarpējo attiecību vēsturi 20. gadsimta pirmajā pusē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.