fbpx

Ģenerāltīrīšana 4

Foto — Shutterstock
Indra Sprance
Print Friendly, PDF & Email

Pēdējo gadu laikā maksātnespējas procesu uzraudzībā notikušas vērienīgas pārmaiņas. Amatpersonas apgalvo, ka izdarīts ir daudz, lai ļaunprātīgu rīcību pamanītu un sodītu. Tomēr pārbaudīt, vai shēmas tiešām izskaustas, nav iespējams, jo būtiska informācija par maksātnespējas procesos notiekošo vairs nav pieejama

Pirms četriem gadiem Ārvalstu investoru padomes Latvijā un auditorkompānijas Deloitte pētījums par maksātnespējas procesos notiekošo valsts iestādēm bija kā auksta duša. «Sākumā bijām diezgan lielās šausmās,» atminas Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) vadītāja pienākumu izpildītāja Baiba Banga. 

Eksperti bija aplēsuši, ka pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes ļaunprātīgos maksātnespējas procesos Latvijas ekonomika zaudējusi 665 miljonus eiro, bet turpmākajos desmit gados varētu zaudēt vēl 852 miljonus. Problēmas radījis kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī šo procesu ļaunprātīga izmantošana. Ziņojumā atklājās tā brīža Maksātnespējas administrācijai neglaimojoša aina, kas bija nepatīkams pārsteigums tur tolaik strādājošajiem, jo «daudzas lietas bija arī labi darītas,» uzskata Banga. 

Tomēr rezultāts tam bija. Izpildvara beidzot sasparojās risināt gadiem sasāpējušo problēmu. Pat tā brīža tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) mainīja savus uzskatus no vēlmes administratoru asociācijai piešķirt vēl lielākas pilnvaras uz stingrāku grožu savilkšanu Maksātnespējas administrācijas jeb valsts rokās. Valdība pieņēma pamatnostādnes par maksātnespēju, tika grozīts Maksātnespējas likums, politiķi un izpildvara sāka ieklausīties sadarbības partneru kritikā un rīkojās. Tas bija «labākais, kas pēdējo 15 gadu laikā ir noticis», tagad pārmaiņas novērtē Banga. Viņa MKD jeb, kā toreiz to sauca, Maksātnespējas administrācijā dažādos amatos strādā kopš 2006. gada, un var salīdzināt.

Tauki beigušies

Kopš 2016. gada ir grozīti gan likumi, gan Ministru kabineta noteikumi, gan stiprinātas dienesta spējas vērsties pret negodprātīgu rīcību maksātnespējas procesos. Būtisks jauninājums ir MKD darbinieku tiesības ierasties klātienes pārbaudē administratoru darbavietās. «Līdz šim uzdevām jautājumus administratoram un viņš varēja izvēlēties, ko atbild, kādus dokumentus pievieno,» stāsta Banga. Kopš 2017. gada vasaras MKD var atnākt ciemos un paši pārbaudīt dokumentus. Tas ļāvis vispusīgāk vērtēt maksātnespējas procesā notiekošo un atklāt gadījumus, kad administratora rīcība formāli izskatās atbilstoša tiesību normām, bet faktiski veicinājusi dažādu shēmu īstenošanu. 

Pēdējo nepilnu trīs gadu laikā veiktas 130 šādas «operācijas», kurās pārbaudīti 95 administratori un pieci tiesiskās aizsardzības procesa uzraugi.

Klātienes apmeklējumi izrādījušies efektīvs uzraudzības mehānisms. Pēc paziņojuma par plānoto MKD pārbaudi vai neilgi pēc pārbaudes vairāki administratori pat lūguši izbeigt viņu amata darbību pēc pašu vēlēšanās. Vairākumā šo gadījumu atklājušies būtiski pārkāpumi, kas bijuši par pamatu kriminālprocesu ierosināšanai. Piemēram, atklājies, ka administrators no maksātnespējīgā uzņēmuma piesavinājies ievērojamas naudas summas. 

Pēdējo trīs gadu laikā MKD 28 gadījumos ir vērsies ar informāciju policijā par administratora vai parādnieka dalībnieka iespējamiem likuma pārkāpumiem, 15 gadījumos — Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, bet septiņos — Finanšu izlūkošanas dienestā.

Klātienes pārbaudes ir tikai viens no MKD jaunajiem uzraudzības instrumentiem. Valsts atjaunojusi MKD rokās kontroli arī pār administratoru atrašanos profesijā, devusi iespēju vērtēt reputācijas jautājumus. Arī tas strādā. Piemēram, MKD bijis gadījums, kurā dienests saskatījis problēmas administratora rīcībā, vērsies tiesībsargājošajās iestādēs, bet bez rezultātiem. Tad par situāciju informēta eksaminācijas komisija, kurai ir tiesības vērtēt arī reputāciju, un tagad šī administratora vairs nav profesijā. «Ja neizdodas pa vienām durvīm to atrisināt, tad mēs pie tā strādājam, jo uzskatām, ka tādiem cilvēkiem nav jābūt profesijā,» saka Banga.

Administratoru uzraudzības instrumentu klāsts stiprināts arī citādi. Piemēram, MKD var ielūkoties maksātnespējīgā uzņēmuma kontos notiekošajā. Dienests izstrādājis riskos balstītu sistēmu sabiedriski nozīmīgu, aktīviem bagātu uzņēmumu maksātnespējas procesu kontrolei. Dienests palūkojas arī šo uzņēmumu kreditoru sarakstā, nepieciešamības gadījumā var pieprasīt administratoriem sniegt papildu informāciju.

Par pārkāpumiem administratorus iespējams saukt pie disciplināratbildības, bet reizi divos gados viņiem jākārto kvalifikācijas eksāmens. Tā nav tikai formalitāte — pēdējo gadu laikā to nav nokārtojuši 36 maksātnespējas administratori. Tagad gan gaisā virmo ideja eksaminācijas grožus padarīt drusku vaļīgākus, prasot eksāmenu kārtot pēc pieciem gadiem. Tieslietu ministrija gan ar lēmumu nesteidzas.

Pēdējo gadu laikā administratoru skaits sarucis ne tikai tāpēc, ka daļa nav spējusi nokārtot kvalifikācijas eksāmenu. Daļa arī paši izvēlējušies aiziet. Kā raksturo Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas vadītājs Kaspars Novicāns, šobrīd administratori dzīvo «tādā piezemētā režīmā — nav vairs lielu lietu». Pēdējo gadu laikā maksātnespēju skaits ievērojami samazinājies un pēckrīzes «burbuļa tauki izsmelti», jo uzņēmumi faktiski ir tukši.

Administratoru asociācijas vadības amatpersonas arī nav sajūsmā par grozījumiem likumā, ar kuriem administratoriem piemērots valsts amatpersonas statuss. Kad 2016. gadā šie grozījumi tika ieviesti, izskanēja asa kritika. Tagad administratori skaidro, ka šis statuss tomēr netraucē strādāt, taču esot sistēmiski nepareizs.

Pārmaiņas nozarē atstāja iespaidu uz administratoru skaitu. Līdz 2016. gadam Latvijā bija vairāk nekā 300 administratoru, bet tagad sertifikāts ir 181. Turklāt aptuveni puse no viņiem ir advokāti, kas nozīmē, ka lielai daļai advokātu aizpildīt amatpersonas deklarāciju tomēr nebija tiek liels šķērslis, lai turpinātu darbību šajā profesijā. 

Kad lūdzu Novicānu komentēt administratoriem «skarbās» pārmaiņas, Novicāns nepiekrīt šādam raksturojumam: «Es drīzāk lietotu Raiņa teicienu: pastāvēs, kas pārvērtīsies. Nenoliedzami pārvērtības nozarē bija vajadzīgas, jo visi redzējām, kur tas bija nonācis.» 

Nav pamata atslābt

Uzlabojumus maksātnespējas uzraudzības procesā saskata arī par MKD darbu atbildīgā Tieslietu ministrija. «Kopumā sistēma darbojas pietiekami sekmīgi,» uzskata Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina.

Viņas ieskatā pašreizējais likuma regulējums un uzraugošo iestāžu kompetence esot pietiekama, lai pārkāpumi maksātnespējas jomā tiktu pamanīti. «Noteikti ir novērsti tik brutāli gadījumi, kādi bija iespējami agrāk. Par to esmu pietiekami droša,» saka Medina. Viņa arī piebilst: «Noziedzīgā pasaule un valsts savstarpēji cīnās visur, un mums nav nekāda pamata pateikt, ka varam atslābt. Mums noteikti jākļūst gudrākiem un jāmācās vairāk, lai sacensībā nezaudētu.»

MKD vadītāja Banga stāsta, ka cīņa ar negodprātīgajām amatpersonām esot nepārtraukta. Daļa aiziet paši, daļa administratoru esot arī mainījušies uz labo pusi. «Bija administratori, kas sapratuši, ka ir jāmainās. Ar to daļu, kas nav sapratusi, mēs, protams, strādāsim, lai viņi saprastu,» sola Banga. 

Izmaiņas administratoru uzvedības standartos apstiprina arī administratoru asociācijā. Tās vadītājs Novicāns kā piemēru min savulaik izplatīto «kaiti» — administratoru darbošanos grupā vienā maksātnespējas procesā klienta interesēs. «Es sāku praktizēt 2002. gadā, un tajā laikā visi uzskatīja, ka tā ir norma. Šobrīd domā citādi,» saka Novicāns. Administratoru asociācija strādājot, lai uzlabotu savas profesijas mundiera godu, un uzskata, ka rezultāti ir. «Ja šodien vārds «administrators» vairs neasociējas tieši tāpat kā vārds «administrators» 2016. gadā, tad tas ir ļoti daudz,» uzskata asociācijas vadītājs. Viņš arī uzsver tiesas kā galvenā uzrauga lomu maksātnespējas procesos. «Vienmēr, kad ir kaut kas, ko sadalīt, rodas sadalītāji, vai tā būs viena profesija vai cita.» 

Tikmēr MKD Juridiskā departamenta direktors Edgars Stafeckis novērojis, ka pārmaiņas notikušas arī tiesās — viņaprāt, caur tiesām vairs neizietu tādas lietas kā senāk. Safeckis līdzdarbojās ekspertu darba grupā, kas pēc Tieslietu padomes lēmuma 2018. gadā vētīja maksātnespējas procesos notiekošo. «Es pieļauju, ka liela daļa tiesnešu tagad rūpīgāk paskatās, lai nebūtu tā, ka nākamajā žurnālā Ir viņš būs uz vāka tikai tāpēc, ka nebūs paskatījies, pietiekami iedziļinājies,» viņš papildina. 

Ir bijuši gadījumi, kad tiesas arī izrāda iniciatīvu un pašas interesējas par lietas apstākļiem MKD, lai izprastu visas nianses par noteikto tēmu un nekļūdītos aiz nezināšanas, stāsta dienesta vadītāja Banga.

Kādas vēl pārmaiņas MKD ir ieviesis?

Jaunā rinda

Gadiem ilgi aizdomas par negodpratīgiem procesiem aizkulisēs radīja administratoru izvēles process. Administratoru grupas mācēja sastāties rindā vai ar citiem paņēmieniem panākt to, ka noteiktu klientu lietas nonāca «vajadzīgo» administratoru rokās. Nelīdzēja ne rindu skaita samazināšana, ne to jaukšana, ne citi ierobežojumi — tāpat bija vērojamas pārsteidzošas sakritības lietu sadales kārtībā. 

No pagājušā gada sākuma MKD rindas uzturēšanu ir nodevis Tiesu administrācijai, bet pati rinda vairs nav redzama ne publiski, ne pašiem administratoriem. «Tajā brīdī, kad tiesnesis fiksē lietu, viņam ir tikai poga «Izvēlēties administratoru», un sistēma neredzot paņem administratoru,» principu skaidro MKD vadītāja Banga. Viņa to salīdzina ar Latloto loteriju. 

Vaicāta, vai šī pusotra gada laikā arī jaunajā kārtībā nav novērotas problēmas, viņa atbild — jaunā rinda ir auditēta jau divas reizes. «Pateikts, ka tur ir viss kārtībā,» saka Banga. 

Tikmēr administratoru asociācija jauno izvēles procesu asi kritizē. «Šī [neredzamās rindas] kārtība apdraud sabiedrības kontroli pār to, kas notiek maksātnespējas procesos,» uzskata Novicāns. Piemēram, vismaz viena uzņēmuma sadales procesā pašiem administratoriem bijušas bažas par godīgu norisi.

Uzpūstās izmaksas

Līdz šim, shēmojot maksātnespējas procesos, viens no negodīgiem paņēmieniem bija arī kontroles pārņemšana kreditoru sapulcēs, tas ir, pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības tika saģenerēti fiktīvi prasījumi un toni sāka diktēt neīsti kreditori. Dažkārt šie kreditoru prasījumi pat tika «legalizēti» ar tiesas lēmumu par bezstrīdus izpildi.

Tagad tas vairs nav iespējams, stāsta Novicāns. Esot notikusi «milzīga transformācija»: kādreiz bezstrīdus kārtībā varēja apstiprināt prasījumus, piemēram, par astoņiem miljoniem, taču šobrīd to vairs nevar izdarīt. Turklāt arī kreditoru sapulču loma ir mazinājusies.

Vairs neesot iespējama arī administratīvo izdevumu uzpūšana, piemēram, par dārgu naudu algojot apšaubāmus ekspertus. «Cilvēki tomēr uz tām lietām skatās citādi nekā līdz 2012.—2013. gadam,» uzskata Novicāns. Turklāt kopš 2018. gada MKD varot jebkurā brīdī pārbaudīt norēķinu kontus. «Līdz ar to administratoram šobrīd būtu jābūt bez bremzēm, lai darītu kaut ko nelikumīgu un cerētu, ka to neatklās.»

Tomēr kontroles dienesta vadītāja Ban-ga šāda rakstura pārkāpumus saskata joprojām: «Ļoti daudz pārkāpumu ir par izmaksām, speciālistus algo par bargu naudu, vēl joprojām nezin kāpēc ir apstiprināti mistiski kreditori,» saka Banga. «Tādas slimības joprojām ir.»

Par to, ka problēmas šajā jomā tomēr varētu būt, signalizē arī aplēses, cik mazefektīvs ir maksātnespējas process Latvijā. 2016. gadā nodrošinātie kreditori vidēji no viena eiro prasījuma atguvuši 23 centus, bet 2019. gadā — 39 centus. Tas ir zems rādītājs, salīdzinot ar citu valstu pieredzi. Savukārt nenodrošinātie kreditori vidēji atguvuši 4—5 eirocentus no katra eiro. Tie ir vidējie rādītāji, situācija katrā procesā var atšķirties. 

Lai arī fiktīvie kreditori, uzpūstas procesa izmaksas varētu būt viens no šādu rādītāju iemesliem,  MKD vadītāja Banga uzskata, ka galvenā problēma esot šī rādītāja neatbilstošā aprēķina formula. Kad to izstrādāja, Latvijai pieredzes neesot bijis. Tagad arī pēc Starptautiskā Valūtas fonda ieteikumiem aprēķina metodoloģiju iecerēts mainīt, kas, pēc Bangas domām, situāciju ievērojami uzlabošot un objektīvi atspoguļošot situāciju.

Administratoru «kolhozi»

Agrāk dažādas aizdomīgas shēmas vīdēja arī aiz gadiem ilgi novērotas administratoru darbošanās grupā viena vai vairāku klientu interesēs. Kopš Ir pētījuma par maksātnespējas procesiem no 2008. līdz 2015. gadam šādu administratoru «kolhozu» adreses gan ir nedaudz mainījušās. Šobrīd vislielākā pulcēšanās ir Rīgā, Valdemāra ielā 33a, — tur prakses vieta ir 14 administratoriem.

Asociācijas vadītājs Novicāns uzsver — ja «kolhozs» darbojas tādā veidā, «lai izlietotu negodprātīgi kaut kādas tiesības, tad viennozīmīgi tas ir sodāms, un institūcijām pie tā jāstrādā». Taču administratoru pulcēšanās vienā birojā esot arī «zināmā mērā profesionalizēšanās», uzskata Novicāns. Viņaprāt, nākotnē vispār administratoru skaits varētu krietni sarukt, šiem cilvēkiem ap sevi pulcējot vairāk dažādu speciālistu un veidojot lielus birojus.

Savukārt MKD stāsta, ka saistītie administratori regulāri ir zem lupas. «Mēs sekojam tam līdzi, mēs pie tā strādājam,» saka Banga. 

Iespējas pārbaudīt, cik sekmīgi shēmu izskaušana notiek praksē, žurnālam Ir gan nebija. Kopš 2018. gada augusta Maksātnespējas reģistrā vairs nav pieejami ne kreditoru sapulču lēmumi, ne cita būtiska informācija, kas savulaik ļāva izgaismot dažādas maksātnespējas shēmas. Ar bijušā tieslietu ministra Rasnača un pašreizējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) svētību Maksātnespējas reģistrā pieejamie dokumenti vairs nav apskatāmi ne sabiedrībai, ne žurnālistiem. Kāpēc tā noticis? Medina to skaidro ar Latvijas centieniem ieviest normatīvo aktu un prakses atbilstību datu aizsardzības regulai. Šobrīd gan esot sagatavoti likuma grozījumi, kas žurnālistiem tomēr ļautu piekļūt Uzņēmumu reģistra dokumentiem, taču tie vēl ir jāpieņem Saeimā.

Tikmēr Ārvalstu investoru padome Latvijā novērojusi, ka situācija ir ievērojami uzlabojusies: MKD esot veikusi nozīmīgus uzlabojumus gan pašas iestādes darbībā, gan administratoru uzraudzībā. Tomēr uzņēmēji piebilst, ka pavisam neliels progress noticis, lai ierobežotu negodprātīgu saistību nepildīšanas. «Šī parādība joprojām diemžēl ir visai plaši izplatīta praksē un nodara būtisku kaitējumu gan uzņēmējdarbības videi kopumā, gan atsevišķiem kreditoriem, tajā skaitā valsts budžetam,» pauž investori. Viņi aicina turpināt iesākto, stiprinot kreditoru interešu aizsardzību.

Kārtības ieviešana maksātnespējas jomā

2016. gads
Administratora darba pārskati jāiesniedz elektroniski
Administratoriem advokātiem jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācijas
Palielina kreditoru lomu tiesiskās aizsardzības procesā, pastiprinot valsts uzraudzību
Izveidota elektroniskā maksātnespējas uzraudzības sistēma

2017. gads
Apstiprina administratoru disciplinārlietu noteikumus
Ievieš jaunu administratoru amatā iecelšanas, atbrīvošanas un eksāmenu kārtību
Sāk veikt klātienes pārbaudes administratoru prakses vietās
Ieviests tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzības institūts
Maina administratoru rindas veidošanas kārtību

2018. gads
Likumā nosaka efektīvāku kreditoru tiesību aizsardzību, izskatot strīdus tiesā paātrinātā un vienkāršotā kārtībā
Likumos paredz iespēju administratora tūlītējai atcelšanai

2019. gads
Pilnvērtīgi darbu sāk elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma
Stājas spēkā jauna administratoru lietvedības kārtība
Stājas spēkā administratoru darbības pārskata noteikumi
Vēlreiz optimizē administratoru izvēles procesu

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Komentāri (4)

Andris Vītols 11.07.2020. 23.56

RAKSTĀ NEKAS NAV RAKSTĪTS PAR DARBINIEKU-KREDITORU TIESĪBU PĀRKĀPUMIEM.
To Maksātnespējas administrāciju sākotnēji izveidoja ar mērķi … garantēt attiecīgo darba ņēmēju prasījumu apmierināšanu attiecībā uz darba samaksu.
Skatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 22.oktobra direktīvu 2008/94/EK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēju maksātnespējas gadījumā. Direktīvas preambulas trešajā punktā norādīts, ka ir jāparedz darba ņēmēju aizsardzība to darba devēju maksātnespējas gadījumā, jo īpaši – lai garantētu, ka apmierina to prasījumus attiecībā uz darba samaksu, un lai tiem nodrošinātu aizsardzības minimumu, ņemot vērā nepieciešamību līdzsvarot ekonomisko un sociālo attīstību Kopienā. Šim nolūkam dalībvalstīm vajadzētu izveidot iestādi, kas garantē attiecīgo darba ņēmēju prasījumu apmierināšanu attiecībā uz darba samaksu.” (Lieta Nr. A6-70007112/15 SKA – 630/2012.)
Maksātnespējas likums (MNL) (lik.red.Spēkā no 01.01.2008.gada līdz 31.10.2010. gadam)
186.pants. Maksātnespējas administrācijas kompetence
Maksātnespējas administrācija ir valsts aģentūra, kas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros īsteno valsts politiku tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā un likumā noteiktajā kārtībā īsteno valsts un sabiedrības interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos.
Tātad Maksātnespējas administrācija (tagad MKD) ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts aģentūra, kas….īsteno valsts politiku … maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargā darbinieku intereses.
Es īsi nevaru izstāstīt par konkrēto MSIA ”Konditoreja DAILE” maksātnespējas lietu, bet mēģināšu paskaidrot, kāpēc es uzskatu, ka ir izveidojusies SAVĒJO SISTĒMA, kura nevis objektīvi izskata lietas, bet gan piesedz savējo pārkāpumus, nepārbaudot darbinieku-kreditoru SŪDZĪBĀS norādītos faktus, kuri liecina par maksātnespējas procesā pieļautajiem likumpārkāpumiem.
Norādīšu konkrētos MA un TM ierēdņus, prokurorus, ART, AT un SATVERSMES tiesas tiesnešus, kuri darīja visu, lai darbiniecei-kreditorei V.V. LIEGTU TIESĪBAS UZ TIESU…., neļautu tiesā pierādīt savas tiesības uz ADMINISTRATORA atzīto (arī RCRT), bet…. neizmaksāto darba samaksu.

+1
0
Atbildēt

2

    Andris Vītols > Andris Vītols 16.07.2020. 01.54

    Žurnālā ”IR” rakstīts -”Gadiem ilgi aizdomas par negodprātīgiem procesiem aizkulisēs radīja administratoru izvēles process. Administratoru grupas mācēja sastāties rindā vai ar citiem paņēmieniem panākt to, ka noteiktu klientu lietas nonāca «vajadzīgo» administratoru rokās. Nelīdzēja ne rindu skaita samazināšana, ne to jaukšana, ne citi ierobežojumi — tāpat bija vērojamas pārsteidzošas sakritības lietu sadales kārtībā.”-
    Arī administratīvajā tiesā tajā laikā bija vērojamas pārsteidzošas sakritības. Ja lietas virzība nav labvēlīga Tieslietu ministrijai, tad lietu var pārdalīt «vajadzīgā» tiesneša rokās.
    Darbinieces V.V. LŪGUMU piešķirt FONDA līdzekļus daļā par ADMINISTRATORA un tiesas atzīto un neizmaksāto darba algu noraidīja Maksātnespējas administrācija un Tieslietu ministrija. Tieslietu ministrijas LĒMUMU apstrīdējām Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumu tiesa pieņēma un tiesnese L.A. noteica tiesas sēdes laiku. Bija sajūta, ka tiesnese lietā iedziļinās, kā tas noteikts administratīvajā procesā.
    Manuprāt lietas virzība nepatika atbildētājiem lietā, tāpēc konkrēto lietu nodeva Aigai Putniņai, it kā izlīdzinot tiesnešu noslodzi. Nesen ar Tieslietu ministrijas atbalstu ieceltā tiesnese ļoti centās aizstāvēt SAVĒJOS. Pēc divām tiesas sēdēm SOLĪTĀ SPRIEDUMA vietā atsūtīja LĒMUMU. Jautājums par pieteikuma noraidīšanu tiesas sēdēs netika skatīts, pieteicējai par to netika lūgti paskaidrojumi.
    SAVĒJO SISTĒMA savējo kļūdas, pārkāpumus piesedza, nevis veica objektīvo izmeklēšanu lietā. Tagad pārmaiņas notikušas arī tiesās, kā ”IR” izsakās Edgars Stafeckis.
    Žurnālā ”IR” rakstīts -” Tikmēr MKD Juridiskā departamenta direktors Edgars Stafeckis novērojis, ka pārmaiņas notikušas arī tiesās — viņaprāt, caur tiesām vairs neizietu tādas lietas kā senāk. Safeckis līdzdarbojās ekspertu darba grupā, kas pēc Tieslietu padomes lēmuma 2018. gadā vētīja maksātnespējas procesos notiekošo.«Es pieļauju, ka liela daļa tiesnešu tagad rūpīgāk paskatās, lai nebūtu tā, ka nākamajā žurnālā Ir viņš būs uz vāka tikai tāpēc, ka nebūs paskatījies, pietiekami iedziļinājies,» viņš papildina. ”-
    Vai tad bija tā, ka -” BŪS UZ VĀKA TIKAI TĀPĒC, KA NEBŪS PASKATĪJIES, PIETIEKAMI IEDZIĻINĀJIES ”-
    Lai apkrāptu kreditorus, piesegtu administratoru un MA ierēdņu pārkāpumus – vajag gan paskatīties, gan iedziļināties lietā. Ja parasts zaglis saka, ka nejauši ”aizņēmies” svešu velosipēdu, tad ierēdņi, tiesneši MELO LĪDZĪGI (”nepaskatījos, neiedziļinājos…”).
    Edgars Stafeckis nevēlās saskatīt ”IZGLĪTOTO NEĢĒĻU” tīšus likumpārkāpumus…… ”Nepaskatoties” – nevar izkrāpt … miljonus…
    Arī MSIA ”Konditoreja DAILE” maksātnespējas lietā Maksātnespējas administrācija (MA) ”nepaskatījās”, bet tiesa ”neiedziļinājās”, skatot sūdzības par MA LĒMUMIEM (šajās lietās tiesas LĒMUMI NAV PĀRSŪDZAMI !!!).

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Andris Vītols > Andris Vītols 12.07.2020. 01.58

    TM GADIEM TIESĀJĀS AR DARBINIEKIEM PAR MINIMĀLO ALGU (pat KASĀCIJAS sūdzību iesniedza) LAIKĀ, KAD CITUR ZAGA MILJONUS !!!
    -«Noziedzīgā pasaule un valsts savstarpēji cīnās visur, un mums nav nekāda pamata pateikt, ka varam atslābt. Mums noteikti jākļūst gudrākiem un jāmācās vairāk, lai sacensībā nezaudētu.»- tā uzskata Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina.
    Noziedzīgā pasaule L.Medinai laikam ir MSIA ”Konditoreja DAILE” bijušie darbinieki, jo ar viņiem TM tiesājās gadiem.
    Vai tad NOZIEDZĪGĀ PASAULE var būt ministra partijas sponsori vai ”copes” braucienu biedri?
    NEVAR TAČU BŪT, KA ”VALSTS” un ”NOZIEDZĪGĀ PASAULE” SĒŽ VIENĀ LAIVĀ,….. BET NO PIRMDIENAS – ”SAVSTARPĒJI CĪNĀS VISUR”.
    Es NEUZSKATU, ka no darba izmestie darbinieki būtu pieskaitāmi ”noziedzīgai pasaulei”, ja prasa SATVERSMĒ noteiktās tiesības…..
    Satversmes tiesas svinīgajā sēdē E.Levits teica – ” IENAIDNIEKS tiesiskumam ir tiesību formāla piemērošana, … tiesību apiešana….” . Ļoti labi un diplomātiski pateikts. Tad kā nosaukt tos, kuri ….formāli piemēro tiesības….apiet tiesības…??? Ja rīcība – ( tiesību formāla piemērošana…tiesību apiešana…) ir tiesiskuma IENAIDNIEKS, tad kas ir tas tiesnesis, kurš formāli piemēro… vai apiet tiesības (par ”kukuli”,…”piesedzot savējo pārkāpumus’, vai ”regulējot Satversmes tiesas noslodzi” ..). E.Levits neko tieši neteica par ierēdņiem…, tiesnešiem, bet tikai norādīja TIESISKUMA IENAIDNIEKUS. Ļoti diplomātiski, bet vienlaicīgi precīzi un saprotami tika norādīti ” ienaidnieki un viņu draugi”.
    Es to ”ienaidnieku” vārdus uzrādīšu, jo viņu rīcība atbilst ienaidnieku rīcībai ….
    ES Andris Vītols UZSKATU, ka man ir tāds pienākums tos ”izglītotos neģēļus” nosaukt, lai iedrošinātu citus aizstāvēt savas tiesības.
    Varbūt taisnība filozofei Maijai Kūlei, kura norāda uz birokrātijas varas pieaugumu un cita starpā saka : ”Diezgam saprātīgi iecerētā valsts pārvaldes sistēma ir izaugusi par Leviatānu, nevis par atbalsta sistēmu Latvijas attīstībai,” ( Žurnāls ”Ir” 2018.g. Nr.402, 4.lpp. Citē ”Mājas viesi”).

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 09.07.2020. 06.35

Vienīgais, ko es saprotu, ka saeima rada likumus, kuri nodrošina bandītismu un rada jaunus likumus, lai to slēptu no sabiedrības.

Budžetam zaudēti 665 milj un vēl 865 milj – to es aptvert nespēju. Tur cietumā būtu jāsēž vainīgajiem ar visām sievām , sievasmātēm un mīļākajām.

Tā vietā saeima noslepeno informāciju.

Tā kļūstam par nabadzīgāko un beztiesiskāko valsti Eiropā.

Skumji…. ne par vienu varas partiju nebalsošu. Tas būtu grēks

+2
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort