Valsts ieņēmumu dienests jūnijā sākumā skaidroja, ka dīkstāves pabalstos plāno izmaksāt visus tam atvēlētos 50 miljonus eiro, vienlaikus norādot, ka maijā pieprasījums pēc pabalstiem bijis mazāks nekā martā un aprīlī. Tas vēl nenozīmē, ka ekonomika ir atguvusies un iedzīvotāji sāk atgriezties aktīvās darba gaitās. Iespējams, ka liela daļa dīkstāves vietā labāk izvēlas bezdarbnieku pabalstu, kas daudziem ir izdevīgāk.
Uzturēja iekšējo tirgu
50 miljoni šādā situācijā nav liela summa, tomēr jānovērtē arī šāda palīdzība. Iepriekšējās ekonomiskās krīzes periodā šādu atbalsta mehānismu nebija. Latvijas valdība reaģēja pietiekami ātri un atbildīgās iestādes nāca pretī, pārskatot arī dīkstāves pabalstu piešķiršanas nosacījumus. Nenoliedzami, sākotnējie kritēriji pabalstu piešķiršanai nebija pietiekami pārdomāti un nostādīja smagā situācijā gan tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus, gan daudzus jaunos uzņēmumus. Lai arī nelieli, tomēr šie maksājumi uzturēja iekšējo tirgu, padomājot par mājsaimniecībām.
Ņemot vērā, ka dīkstāves pabalsts ir 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas (bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi), lielāko algu saņēmējiem, par kuriem darba devējs bija veicis visus nodokļu maksājumus, ekonomiski izdevīgāk bija kļūt par bezdarbnieku un saņemt lielāku pabalsta maksājumu. Turklāt bezdarbnieku pabalstu jomā situācija ir daudz stabilāka un cilvēki var saplānot ieņēmumus vairākus mēnešus uz priekšu, savukārt jautājumā par dīkstāves pabalstiem bija zināms tikai tas, ka tiem varēja pieteikties līdz 30. jūnijam.
Padomāts par bērniem
Atzinīgi vērtējama arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piemaksa pie dīkstāves pabalsta ir 50 eiro par katru apgādībā esošu bērnu. Kā liecina dati, līdz 21. aprīlim piemaksa pie dīkstāves pabalsta par apgādībā esošu bērnu izmaksāta 1584 personām – par 2095 bērniem. Piemaksu VSAA izmaksā par periodu, par kuru piešķirts dīkstāves pabalsts.
Pieteikšanos dīkstāvei daudzos uzņēmumos kavēja arī apstāklis, ka, pretendējot uz pabalstu, bija noteikts ierobežojums paralēli gūt ienākumus no saimnieciskās darbības. Pašlaik norma ir mainīta un tagad ir arī paredzēts, ka darba devēji būs tiesīgi iesniegt VID dīkstāves pabalsta iesniegumu par darbiniekiem, kuri vienlaikus no saimnieciskās darbības saņem ienākumus, kas nepārsniedz 430 eiro mēnesī. Virkne uzņēmēju jau sākotnēji atsaucās uz Lietuvas piemēru, norādot, ka Lietuvā pabalsts tika piešķirts, neraugoties uz ienākumiem no saimnieciskās darbības.
Helikoptera nauda nav risinājums
Vēl virkne uzņēmēju un ekonomistu piesauca arī helikoptera naudu kā iespējamo risinājumu. Šāda risinājuma ietvaros centrālai bankai nāktos iedarbināt savu naudas drukājamo mašīnu, un jaunizveidoto naudu dalītu iedzīvotājiem. Tādejādi iedzīvotājiem papildu piešķirtā nauda sildītu tautsaimniecību, ļaujot veiksmīgāk pārvarēt vīrusa radīto krīzi. Helikoptera nauda gan būtu visai neracionāls rīks eirozonas problēmām, jo nodrošina bagātos un trūcīgos ar vienādu atbalsta apmēru, lai gan krīzes apstākļos tieši cilvēki ar zemākiem ienākumiem ir vairāk apdraudēti. Tam visam klāt nāk arī neskaidrība par to, kāds būtu tehniskais risinājums jaunizveidotās naudas dalīšanai.
Domāju, ka Latvijas izvēlētais risinājums ir gana veiksmīgs, vismaz pirmajam krīzes periodam, turklāt jāņem vērā, ka primāri šis risinājums attiecās uz darbiniekiem, lai uzturētu mājsaimniecību ekonomisko aktivitāti. Tagad ir laiks skaidriem risinājumiem, kā palīdzēt uzņēmējiem, lai gan pagaidām domas dalās. Kamēr vieni norāda, ka primāri jāpalīdz lielākajiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar eksportu, citi uzstāj – jāpalīdz visiem bez īpašiem kritērijiem.
Pagaidām nav neviena komentāra