Enerģijas ieguve no atkritumiem ir aprites ekonomikas sastāvdaļa

Sabiedrību satrauc piemēsloti meži, ceļmalas, mums gribētos dzīvot tīrākā vidē. Vienlaikus pastāv daudz maldīgu mītu par iespēju poligonos noglabātos atkritumus izmantot lietderīgākā un videi draudzīgākā veidā – par enerģijas ieguvi no kurināmā, kas saražots no atkritumiem. Tādēļ vēlos viest skaidrību, ko nozīmē un kāpēc ir svarīgi atgūt enerģiju no atkārtotai izmantošanai un pārstrādei nepiemērotiem atkritumiem.

Klausoties publiskas diskusijas un viedokļus par vides tematiku, rodas iespaids, ka enerģijas ieguve no atkritumiem ir kā alternatīva, ar kuru varētu aizstāt atkritumu šķirošanu. Tā tas nav! Atkritumi ir jāšķiro, ir jāizmanto atkārtoti vai jāpārstrādā. Mūsu, Fortum uzņēmumu, pārliecība un filozofija gan Latvijā, gan citviet pasaulē ir aprites ekonomikas principu ievērošana un ieviešana ikdienā. Aprites jeb cirkulārā ekonomika ir ekonomikas sistēma, kas tiecas samazināt atkritumu daudzumu un veicināt nepārtrauktu resursu izmantošanu.

Fortum piedāvā risinājumus atkritumu pārstrādei atbilstoši aprites ekonomikas principiem, sekmējot pilnvērtīgu resursu izmantošanu, cik ilgi vien tas iespējams, un atgūstot no tiem enerģiju dzīves cikla beigās. Vēlos uzsvērt – dzīves cikla beigās.

Tāpat kā neviens nav izgudrojis mūžīgo dzinēju, arī materiālu mūžs ir ierobežots. Pienāk brīdis, kad pēc vairākkārtējas atkārtotas izmantošanas vai pārstrādes materiāla īpašības ir pasliktinājušās vai ir izsīkušas. Ko darīt tad?

Piemēram, Rīhimeki, vienā no attīstītākajām atkritumu šķirošanas un pārstrādes rūpnīcām Somijā, Fortum sadzīves atkritumu šķirošanas procesā nodala dažādus metālus, inertās masas, plastmasas (HDPE, LDPE, PP), biomasu, bet otrreizējai pārstrādei nederīgā atkritumu daļa joprojām veido 20-40% no ienākošās masas. Tāds ir mūsu dzīvesveids, un tāda ir realitāte – mēs radām daudz atkritumu, kas vairs nav izmantojami.

Te runa ir par  atkritumu atliekām, kuras vairs nav piemērotas tālākai pārstrādei. Taču risinājums ir kurināmā sagatavošana no šādiem atkritumiem un enerģijas ieguve, izmantojot šāda veida kurināmo. Enerģijas reģenerācija no atkritumu atliekām, kuru ceļš tagad ved uz apglabāšanu atkritumu poligonā, ir jānošķir no atkritumiem, kurus var pārstrādāt. Pārstrādei un atkārtotai izmantošanai nepiemēroto atkritumu izmantošana enerģijas ražošanā vides riskus novērš, nevis palielina.

Ekonomikā jāatgriež elektrība un siltums

Mūsuprāt, aprites ekonomikas uzmanības centrā vajadzētu būt ne tikai materiāliem – nepieciešams atzīt arī enerģētikas lomu visā koncepcijā. Protams, atkritumus, kurus var pārstrādāt vai izmantot atkārtoti, nevajadzētu bez šķirošanas novirzīt reģenerācijai enerģijā. Materiāli ir jāpārstrādā, līdz tie vairs nav fiziski piemēroti nekādai citai izmantošanai. Un tikai tad atlikušie atkritumu atlikumi būtu jānogādā enerģijas reģenerācijas iekārtā, kur notiek to pēdējā apstrāde un aprites ekonomikas ciklā tiek atgriezta elektrība un siltums.

Šāds princips nav nekas unikāls citviet Eiropā un pasaulē. Daudzās Eiropas valstīs pārstrādei nepiemērotie atkritumi tiek izmantoti enerģijas ražošanai, un tas ir labs risinājums arvien aktuālākajam atkritumu apsaimniekošanas jautājumam un poligonos noglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanai.

Saskaņā ar CEWEP datiem, Latvijā 2018. gadā tikai 2% sadzīves atkritumu tika reģenerēti enerģijā, turpretī Somijā – 57%, bet Zviedrijā – 53% no sadzīves atkritumiem.

Kopumā Eiropā darbojas 492 atkritumu koģenerācijas stacijas. No tām Fortum atkritumu koģenerācijas stacijas darbojas Dānijā (Niborgā), Somijā (Rīhimeki), tepat kaimiņos Lietuvā (Klaipēdā un šogad tiks atvērta  arī enerģijas ražotne Kauņā), Norvēģijā (Klemetsrudā, Haraldrudā), Zviedrijā (Stokholmā, Kumlā, Bristā), kā arī Polijā (Zabžē), kur no atkritumiem iegūtais kurināmais veido daļu no kurināmā plūsmas. Palielinot enerģijas ieguvi no atkritumiem, mēs samazinām atkritumu daudzumu, kas nonāk atkritumu poligonos, un tādējādi palīdzam apkārtējai videi.

No atkritumiem iegūtais kurināmais kā papildu resurss

Enerģijas ražotnes, kas izmanto atkritumus kā vērtīgu energoresursu, ir dažādas – gan tādas, kurās atkritumi ir vienīgais resurss, gan arī tādas, kurās atkritumi veido tikai daļu no kurināmā plūsmas. Piemēram, Fortum koģenerācijas stacija Zabžē, Polijā, sāka strādāt 2018. gadā, un tur kā kurināmo izmantojam trīs resursus – biomasu, ogles un no atkritumiem iegūto kurināmo jeb NAIK. Rezultātā tiek izmantots gan valstij nozīmīgais energoresurss, gan risināti vides un atkritumu apsaimniekošanas jautājumi.

Fortum koģenerācijas stacijā Jelgavā pašlaik galvenais kurināmais ir koksnes biomasa. Ja mēs koksnes biomasai pievienotu līdz 35% no speciāli šķirotiem un sagatavotiem atkritumiem iegūtu kurināmo, tas būtu kā papildu resurss, kas uzlabotu mūsu enerģijas ražošanas elastību, samazinātu aprokamo atkritumu apjomu un Jelgavas iedzīvotājiem nodrošinātu stabilāku un konkurētspējīgāku atkritumu apsaimniekošanas un  siltumenerģijas cenu ilgtermiņā.

Līdz šim Latvijā atkritumus kā enerģijas avotu izmantoja vienīgi Cemex ražotnē. Šogad Ventspilī ir plānots sākt būvēt valstī pirmo NAIK koģenerācijas staciju. Varu piekrist viedoklim, ka Latvijā vēl nav attīstījies noieta tirgus tiem sadzīves atkritumiem, kas vairs nav piemēroti atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei un kas joprojām nonāk atkritumu poligonos, piesārņojot mūsu vidi. Bet situācija mainīsies.

Skats nākotnē un neizmantotā iespēja

Mums ir jāseko vides jautājumu attīstībai attīstītajās valstīs, jāmācās no labajiem piemēriem. Pieaugot iespējai no atkritumiem iegūta kurināmā izmantošanai enerģijas ražošanā, attīstītos šī atkritumu pārstrādes niša un samazinātos poligonos noglabājamo atkritumu daudzums. Turklāt tā būtu iespēja enerģijas ražošanā palielināt elastību attiecībā uz enerģijas avotiem jeb kurināmo. Lielākie ieguvēji būtu enerģijas lietotāji, vietējie iedzīvotāji, jo galaproduktu cena būtu stabilāka un prognozējamāka. Tas sekmētu pilsētas pilnvērtīgāku resursu izmantošanu un stiprinātu valsts enerģētisko neatkarību.

Katram no mums būtu jāpiedomā un jārūpējas par to, lai mēs radītu pēc iespējas mazāk atkritumu. Pilnībā piekrītu, ka valsts mērogā ir nepieciešami rīki un pasākumi atkritumu daudzuma samazināšanai. Tomēr tas nenotiek vienas nakts laikā.  Līdz attīstīsies šādi risinājumi, problēma saglabāsies – katru gadu izgāztuvēs nonāk vairāki simti tūkstoši tonnu atkritumu. Tā vietā, lai atkritumus noraktu zemē, tos var izmantot kā vērtīgu enerģijas avotu.