1. maijā aprit 100 gadi kopš pirmo reizi sanāca Satversmes sapulce – pirmais tautas vēlētais likumdevējs Latvijā. Satversmes sapulce uz pirmo sēdi pulcējās 1920.gada 1.maijā, un tās sanākšanu ļaudis svinēja ar sajūsmu, izejot ielās atbalsta manifestācijās.
Satversmes sapulces vēlēšanās 1920.gada 17. un 18.aprīlī nobalsot ieradās gandrīz 85 procenti no reģistrētajiem vēlētājiem. Satversmes sapulci veidoja dažādi politiskie spēki. Tajā darbojās sociāldemokrāti, latviešu pilsoniskās partijas, nacionālo minoritāšu pārstāvji un citas partijas.
Sākotnēji Satversmes sapulcē ievēlēja 150 deputātus no 16 sarakstiem. 1920.gada rudenī to papildināja vēl divi deputāti no Ziemeļvidzemes reģioniem, kuros aprīlī vēlēšanas nenotika, jo tobrīd tie vēl atradās Igaunijas armijas kontrolē.
Par Satversmes sapulces prezidentu kļuva Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste. Pirmā tautas vēlētā likumdevēja prezidents pildīja arī valsts galvas funkcijas.
Satversmes sapulces būtiskākais veikums bija Satversmes un Agrārās reformas pieņemšana, kas nostiprināja demokrātisku pārvaldi un valsts iekšējo stabilitāti, bet 1921. gada sākumā gūtā de iure atzīšana garantēja Latvijas suverenitāti starptautiskā līmenī.
Satversmes sapulce strādāja vairāk nekā divarpus gadus un šajā laikā sanāca uz 213 sēdēm.
Vērtīgs dāvinājums muzejam
Satversmes sapulces 100.gadadienā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs saņēma nozīmīgu dāvinājumu – Satversmes sapulces deputāta un tās sekretāra Roberta Ivanova (1883-1954) ģimene uzdāvināja oriģinālu lielformāta fotogrāfiju ar Satversmes sapulces sēdes kopskatu. Tā uzņemta 1921. gada 28. janvārī, iemūžinot vienu no politiski svarīgākajiem Satversmes sapulces darbības brīžiem – svinīgo sēdi par godu Sabiedroto Augstākās padomes 26. janvārī izsludinātajai Latvijas Republikas starptautiskajai de iure atzīšanai, informē muzejs.
1921. gada 28. janvārī, īpaši rotātā Satversmes sapulces sēžu zālē (tagadējā Saeimas namā), uzrunu deputātiem, valdībai un ārvalstu diplomātiskajiem pārstāvjiem teica Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste. Viņš uzsvēra, ka 1918. gada 18. novembris iesāka Latvijas valsts attīstības pirmo posmu, kas noslēdzās 1920. gada 1. maijā, sanākot Satversmes sapulcei, savukārt Latvijas starptautiskā atzīšana 1921. gada 26. janvārī iesākusi Latvijas valsts pastāvēšanas trešo posmu, kurā Latvijai cienīgi jāpilda tās pienākums “būt citu Eiropas un vispasaules valstu starpā”.
Vizuālo materiālu par Satversmes sapulces darbību Latvijas muzeju krājumos nav daudz – to vidū ir Viļa Rīdzenieka uzņemtie kadri Satversmes sapulces atklāšanas dienā, atsevišķi Mārtiņa Lapiņa un citu fotogrāfu iemūžinātie attēli, turklāt daļa no tiem zināmi tikai publicētā (reproducētā) formātā, tādēļ dāvinājums ir divtik nozīmīgs.
Fotogrāfijas dāvinātājs ir Satversmes sapulces sekretāra Roberta Ivanova mazmazdēls Brain Games vadītājs Egils Grasmanis: “Ar šo fotogrāfiju aizsākās mana interese par vecvectēvu, un līdz ar to arī vēstures notikumiem pirms 100 gadiem. Esmu pagodināts nodot tās oriģinālu muzeja rīcībā.” Lai plašāk atgādinātu par Satversmes sapulces 100. gadadienu un demokrātijas vērtībām, Satversmes sapulces deputāta mazmazdēls aktīvi iesaistījies arī jaunā pilsoniskā iniciatīvā Demokrātijas nedēļa. Tās ietvaros jau tagad notiek Latvijas parlamentārās demokrātijas vēsturei veltītas aktivitātes sociālajos tīklos, kas turpināsies līdz Eiropas dienai 9. maijā.
Fotogrāfijas dāvinātājs Egils Grasmanis pie Satversmes plakāta izstādē “Latvijas gadsimts”. 2020. gada 30. aprīlis. Foto: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Pagaidām nav neviena komentāra