Zolitūdes traģēdijā apsūdzētie - Zolitūdē sabrukušā lielveikala "Maxima" celtniecības būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš (no kreisās), būvinženieris Ivars Sergets un veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis tiesas sēdē. Foto: Evija Trifanova, LETA
Pēc vairāku gadu gaidīšanas beidzot ticis pasludināts saīsinātais pirmās instances tiesas spriedums Zolitūdes krimināllietā un sabiedrība ir sašutusi. Ir saprotami, ka cilvēki, kuri zaudējuši tuviniekus vai cietuši paši, spriedumu vērtē negatīvi. Katrs šādā situācijā justu un paustu līdzīgas emocijas. Tāpat nepārsteidz, ka sabiedrības vairākuma vērtējums šajā gadījumā, tāpat kā vairumā sarežģītu situāciju, ir emocijās balstīts.
Taču apbēdina attieksme valsts institūcijās un kuslie soļi būvniecības regulējuma sakārtošanai. Valsts uzdevums būtu bijis dot pretsparu populistu saucieniem pēc linča tiesas, piedāvāt īstus risinājumus un dot pārliecību, ka jaunu traģēdiju risks ir samazināts līdz minimumam.
Jau sākotnēji krimināllietā apsūdzēto loks šķita aizdomīgi plašs. Pašlaik nepacietīgi gaidām pilno spriedumu Zolitūdes krimināllietā un ceram, ka tas sniegs atbildes uz pavisam vienkāršiem jautājumiem. Piemēram, vai būvekspertam tika iesniegts būvprojekts, kurā ietverta fatālā kļūda kopnes aprēķinos? Vai katrs tika izdarījis to, kas tam bija jādara? Atbildes uz šiem jautājumiem izšķirs, cik cilvēku ir vainojami notikušajā traģēdijā, un šīs atbildes bija jāatrod jau izmeklēšanas laikā. Lai kāds būtu lietas galīgais iznākums, var diezgan droši prognozēt, ka daļa no apsūdzētajiem tiks attaisnoti.
