Pretīgums

Jūs sakāt, neveiksmju ir saradies tik daudz, ka arī jums pašiem varētu noderēt zināma veiksme, īstenībā tagad tā jums vajadzīga vairāk nekā jelkad citkārt. Arī Sančo Pansa saka to pašu, kad viņam vaicā, vai viņam ir vajadzīgi kādi iemaukti, un pēc tam viņš sparīgi mēģina tos nozagt. Vai jūs varētu nozagt svešu veiksmi, vai jūs varētu uzstāt, pārkāpjot piedienības robežas, ka esat svarīgāki par sabiedrību, morāli, ētisku saprātu?… It kā jau varētu. Jūs it kā to darāt nemitīgi, bet tā, ka ārkārtīgi kārotās veiksmes vietā pie manis nonāk tikai izmisums apstākļos, kad tā ir neiespējama, — daudz vairāk nekā apstākļos, kad tās trūkst.