Muižu bibliotēku vēstniece

«Muižu bibliotēku tradīcija Latvijā ir aprauta, gribas to ratu pagriezt atpakaļ.» savu aizrautību skaidro Kristīne Zaļuma.  
Foto — Kristaps Kalns

«Muižu bibliotēku tradīcija Latvijā ir aprauta, gribas to ratu pagriezt atpakaļ.» savu aizrautību skaidro Kristīne Zaļuma. Foto — Kristaps Kalns

Ar Kristīni Zaļumu sarunājas Mārtiņš Mintaurs

Kristīne Zaļuma ir vēsturniece, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece, kas mūsdienu Latvijā no aizmirstības izcēlusi un aktualizējusi agrāko muižu un muižu bibliotēku vēstures tēmu. Šī sen zudusī pasaule atklājas tikai ļoti redzīgam un zinošam pētniekam, kurš šķietamā tukšumā tomēr spēj sameklēt trauslu pavedienu un iesiet to plašākā laikmeta panorāmā. Kristīne bijusi arī LNB simtgades izstādes Neredzamā bibliotēka līdzveidotāja. Vienā gadā tapis izstādes izdevums un grāmata par LNB ēkām tās 100 gadu pastāvēšanas laikā. Bibliotēku vēsturisko krājumu izcelsmes pētniecība turpinās.

Veidojot izstādi Neredzamā bibliotēka, kopā ar projekta kolēģiem brauci uz tām vietām Latvijā, kur reiz pastāvēja muižu bibliotēkas. Līdz ar pirmatklājēja prieku droši vien radās arī grūtības, jo nācās apzināt to, kas tikpat kā nemaz nebija pētīts.
Jā, izrādījās, ka neviens pirms manis šai tēmai tā pamatīgi nebija ķēries klāt, katrā ziņā tie nebija plānveidīgi un sistemātiski pētījumi. 2015. gada rudenī bibliotēkas kolēģis profesors Viesturs Zanders mani iedrošināja doties uz konferenci Mārburgā Vācijā runāt par muižu bibliotēku vēsturiskajiem krājumiem. Tā tas pamazām attīstījās. Pašlaik Latvijas Nacionālā bibliotēka kā pētniecības institūcija starp daudziem citiem virzieniem atbalsta arī vēsturisko krājumu izcelsmes (proveniences) izpēti. 

Jaunākajā žurnālā

Pie kaimiņiem igauņiem

Mārja Kangro: «Publiskā intelektuāļa loma Igaunijā joprojām ir saglabājusies. Rakstniekus mēdz aicināt uz konferencēm izteikt viedokli, politiskās partijas aicina tos savās rindās. Vecākās paaudzes rakstnieki reaģē uz sabiedrībai svarīgiem ģeopolitiskiem notikumiem, savukārt jaunākām paaudzēm piederīgie vairāk runā par vienlīdzības, cilvēktiesību un ekoloģijas tēmām.» Foto — Kriss Mors
  • Proza
  • 26.06.2026.

Mečnikova ielas divas joslas

Arturs Droņs
  • Apskats
  • 26.06.2026.

Ieskats mūsdienu franču literatūras ainā

Arī grāmatniecību un literatūru ietekmē laikmets, mode un gaisotne sabiedrībā — par ko tiek vai netiek runāts, par ko raksta tieši, kas pārāk ilgi tiek noklusēts un pēkšņi eksplodē. Skats Parīzes grāmatu gadatirgū. 2026. gada aprīlis. 
Foto — SIPA/Scanpix
  • Vēsture
  • 26.06.2026.

Atgriezties mājās

Latviešu bēgļus sagaida Zilupes robežpunktā. 1920. gads. Uz fotogrāfijas rakstīts: Latviešu robežsargu virsnieks pārnācēju bēgļu starpā nejauši sastop savu māsu. Fotogrāfs nezināms. Latvijas Kara muzeja krājums
  • Proza
  • 26.06.2026.

Ādama sakne

Ilustrācija — Toms Tauriņš
  • Eseja
  • 26.06.2026.

Kā sātans iznīcinātu jauno paaudzi

Adams Rūžička
  • Dzeja
  • 26.06.2026.

Drāma pēc Freitāga

Anta Priedīte