fbpx

Igaunijas nekustamo īpašumu tirgus atspoguļo plašākas sociālas pārmaiņas 8

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Karmena Kuka (Carmen Kukk), Pro Kapital Pārdošanas un mārketinga vadītāja Igaunijā
Print Friendly, PDF & Email

2019. gads Igaunijas nekustamo īpašumu nozarei ir bijis izcils – tapa daudz jaunu projektu, pircēju aktivitāte bija gana augsta, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieauga ārvalstu darījumu apjoms. Šogad aktivitāte varētu būt zemāka, taču ne tāpēc, ka būtu mazinājusies interese par jaunu mājokļu iegādi, bet tāpēc, ka lielai daļai projektu ir noslēgusies būvniecība, un jaunas ieceres vēl ir projektēšanas stadijā.

Ja runā par nekustamo īpašumu cenu jauniem mājokļiem Tallinā, tā pamatā ir atkarīga no projekta kvalitātes un atrašanās vietas. Vidējā cena par kvadrātmetru svārstās 2200 līdz 2800 eiro robežās; t.s. ekskluzīvajos īpašumos – no 3500 līdz 5900 eiro par kvadrātmetru. Šāds cenu līmenis par izcili kvalitatīviem, arhitektoniski pārdomātiem un funkcionāliem mājokļiem padara Tallinu pievilcīgu pircējiem no Somijas un citām Ziemeļvalstīm, kur cenas par līdzīgiem īpašumiem ir nozīmīgi augstākas.

Tomēr attīstība Igaunijas nekustamo īpašumu tirgū galvenokārt notiek iekšējā pieprasījuma dēļ.

Cilvēki ar labiem un stabiliem ienākumiem aizvien biežāk lūkojas pēc jauna mājokļa. Parasti īpašums tiek iegādāts ar bankas līdzfinansējumu, pašam sedzot 10% līdz 20% no īpašuma vērtības.

Igaunijas nekustamo īpašumu tirgu raksturo tas, ka jauno mājokļu projektos aptuveni 40% no īpašumiem tiek rezervēti vēl pirms sākta būvniecība. Piemēram, kompleksā Kristiine City, kur veidojam ne tikai atsevišķus dzīvojamos namus, bet attīstām veselu rajonu ar visām mūsdienu cilvēkam nepienekustamociešamajām funkcijām, pirms būvniecības sākšanas bija rezervēti 60% no iecerētajiem īpašumiem. Līdzīgs piemērs ir ekskluzīvu īpašumu projekts Kalaranna District, kas top uz Tallinas vecpilsētas un pilsētas centra robežas. Mēs sākām būvdarbus šā gada janvārī, un līdz tam brīdim bijām pārdevuši jau 40% no topošajiem īpašumiem.

Tallinas nekustamo īpašumu tirgus straujā izaugsme pēdējo gadu laikā skaidrojama pamatā ar diviem faktoriem. Pirmkārt, tā ir vietējo cilvēku pārliecība par savu nākotni, kas ļauj aizņemties jauna mājokļa iegādei. Otrkārt, tā ir ārvalstu investoru uzticēšanās Igaunijai un tās biznesa videi.

Pozitīvu attīstību balsta arī Igaunijā strādājošo banku atvērtība un labvēlīgā attieksme nekustamo īpašumu kreditēšanai. Tas notiek pat, pieaugot aktivitātēm un prasībām par nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanas apkarošanu (protams, aizdevumu izsniegšanas pamata nosacījums ir banku prasību ievērošana un izpilde). Viens no attīstības iemesliem varētu būt caurskatāma un saprotama biznesa vide, taču te noteikti ir arī citi faktori.

Katru reizi, kad viesojos Rīgā, apbrīnoju šīs senās un vienlaikus arī mūsdienīgās pilsētas pievilcību. Man kā cilvēkam, kurš nekustamo īpašumu jomā strādā jau ilgu laiku, uzreiz ir skaidrs, cik milzīgs ir pilsētas potenciāls. Ir skaidrs, ka, salīdzinot ar Tallinu un Viļņu, nekustamo īpašumu tirgus attīstība Rīgā aizvadīto gadu laikā ir bijusi lēnāka. Neesmu pilnībā pārliecināta, ka pat gaidītā Moneyval ziņojuma pozitīvs rezultāts varētu ātri un nozīmīgi izmainīt situāciju nekustamā īpašuma tirgū.

Ikviena valsts reiz ir saskārusies ar kādām īpašām grūtībām un sakarsies ar tām nākotnē. Nozīmīgākais šādos brīžos ir tas, kādi soļi tiek sperti, lai virzītos uz priekšu. Pirms vairākiem gadiem, pēckrīzes laikā, jutu, ka Igaunijā ir noticis sava veida lūzums – attieksmē pret valsti. Ne tikai par atsevišķām norisēm politikā un ekonomikā, bet plašāk, visas sabiedrības attieksmē pret kopīgu iesaisti savas valsts attīstībā. Uzņēmēji un politiķi šajā laikā ļoti lielu uzmanību pievērsa mūsu biznesa vides caurskatāmības un uzticamības stiprināšanai ārvalstu partneru vidū. Tas radīja jaunu izaugsmes vilni mūsu ekonomikā, arī nekustamo īpašumu nozarē. No sirds novēlu līdzīgu pārmaiņu arī Latvijā, kas veidotu atbilstošu vidi arī ekonomikas attīstībai.

Komentāri (8)

lindab456 09.02.2020. 09.21

Virsraksta mesidžs (vēstījums, pamatdoma) – nekustamā īpašuma tirgus kā sociālās situācijas, sociālo pārmaiņu, virzības spogulis un indikators.

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 06.02.2020. 14.26

Linda – kas ir cerīgi?
Ne zvaigznes, ne krištopans neko labu nesola , savukārt , politiķiem tikai sola, bet neko nepilda no solītā. Tad kas ir cerīgi , Linda?

https://jauns.lv/raksts/sievietem/370265-ko-2020-gada-februari-pasaulei-atnesis-retrogradais-merkurs
Kādreiz par Lielo Vili dēvētais ekspremjers Vilis Krištopans (64) savos ikdienas tēriņos kļuvis piezemēts un iesaka laikus sagatavoties krīzei.
https://jauns.lv/raksts/izklaide/314373-kristopanam-brilles-par-4-eiro-vins-posas-krizei-un-dargas-mantas-vairs-neperk

0
0
Atbildēt

2

    lindab456 > Sskaisle 07.02.2020. 14.17

    Cerīgi, jo Rīgai ir potenciāls un to novērtē. Igauņi ne tikai komplimentē, bet jau gadiem Rīgā investē un attīsta. Kurā brīdī nāks apskaidrība un politiķi, kas pieņems lēmumu, ka pietiek šaut sev kājā – sāks strādāt ar likumdošanu un pārskatīs nodokļu slogu vēsturiskajā centrā? Jācer, ka tas nenotiks tikai tad, kad pēdējais denacionalizētais īpašums būs pārpirkts un latvieši no šīs tirgus nišas būs izspiesti.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    lindab456 > Sskaisle 08.02.2020. 10.27

    Sskaisle, visu cieņu, bet, ne ezotērika ir tā, kas nosaka dzīvi Rīgā, bet likumi. Un likumiem ir jānodrošina, lai situācija būtu stabila un prognozējama, tiesiska un taisnīga nevis manipulējama un atkarīga no atsevišķu personu vai partiju tā brīža interesēm.
    Piemēram, kā lai saprot to, ka Jūrmalā nekustamie īpašumi, ar dzīves vietas deklarāciju, ir faktiski atbrīvoti no NĪN ar 90% atlaidi, kamēr UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautais Rīgas vēsturiskais centrs nav ieguvis drošu un stabilu ekonomisko pamatu ne no valsts, ne pašvaldības puses un, lai saņemtu NĪN atlaides (25-50%), ir jāizpilda virkne nosacījumu, zinot, ka caurmēra rīdziniekam līdzekļi nav pieejami un tas nav paceļams, ēkas ir nolietotas, amortizācijas nav, kreditēšana nestrādā, fondi un programmas, ja arī ir, tad pārsvarā ne tai svara kategorijā, kas pārstāv mantotus īpašumus un vietējos rīdziniekus.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 06.02.2020. 14.16

tomēr tomēr – Rinkevičam vajadzētu aizliegt jebkādu informāciju no Igaunijas un par Igauniju. Manī stiprinās pārliecība, ka iguaņi speciāli brauc uz Latviju un Rīgu, lai izbaudītu mūsu – latviešu kaunu un pazemojumu.

Tagad arī – kas tad tos īpašumus te Rīgā ir izpirkuši ? Latvieši ?
Vef rajonu vien – cik tur tos miljardus leituvieši ieguldīs? Mēs tik actiņas nomirkšķinam – tā bija vieni igauņi jāpiecieš – tagad arī lūk – lietuvieši mūs – pazemo

Ļoti grūti , ka tā

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort