Dienā, kad viesojamies pie Kočkiniem un viņu jaunā galda, tiek pasniegti cepti rīsi ar olu ķīniešu gaumē, vistas šķiņķīši un Anetes kēksiņi, ko mazais Rojs neatlaidīgi dēvē par «veselīgajiem pīrādziņiem». Foto — Ieva Salmane
Kočkinu ģimenes galva Edgars ir profesionāls pavārs. Šis gan nav stāsts par kurpnieku bez kurpēm, jo Edgars ikdienā ir galvenais pavārs arī mājās. Taču dažādu sakritību dēļ ģimene 11 gadus dzīvojusi bez ēdamgalda. Tas nopirkts nesen, un tagad Edgars, Anete, Estere (11) un Rojs (4) katru ēdienreizi izjūt kā svētkus
Piecpadsmit gadu vecumā, pirmo reizi nonācis virtuvē kā praktikants, topošais pavārs Edgars gribējis nodemonstrēt, ck izcili ātri prot griezt un kapāt. Uzreiz nokapājis pirkstam galu, nācies braukt uz slimnīcu un to piešūt atpakaļ. Ar nazi vairs nekad nav tik sparīgi vicinājies. Edgars astoņus gadus strādājis Vairāk saules restorānos, kur no pavāru «apakšām» uztaisījis karjeru līdz pašām «augšām». Savulaik bijis pavārs arī Hotel de Rome restorānā Otto Švarcs. Pavāra dzīve diktē divus noteikumus — maiņu darbu un ēšanu stāvus, kaut ko badīgi iemetot mutē un iestrēbjot atdzisušu kafiju, jo pavāriem ēst nav laika. Tāpēc Edgars joprojām brīnās — kur rodas resnie pavāri, kā viņiem izdodas uzaudzēt tos lielos vēderus?
