Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Bērnība ir skaists un nereti maģiski mītiskiem uzskatiem un interpretācijām piepildīts laiks. Tas ir laiks, kad formējas mūsu uzskati un nereti arī kvēlākie sapņi; pirmā izpratne par pieaugušo pasauli un arī sapņu profesija. Veidojas pirmie ietvari, kuri satvers un diezgan lielā mērā veidos mūs par to, kas kļūsim. Tāpēc ir svarīgi ne tikai saprast, bet arī veidot bērniem pieejamo informatīvo lauku. Sevišķi laikā, kad bērniem un pusaudžiem informācija ir pieejama tik brīvi, kā tas ir mūsdienu digitalizētajā pasaulē.
Ja vēl pirms gadiem desmit, piecpadsmit bērni un pusaudži kā savus paraugus mēdza izvēlēties ārstus, valstsvīrus, kādreiz arī zinātniekus, piemēram, astronautus, tagad aizvien biežāk par paraugiem kļūst pseidoslavenības – jūtūberi, vlogeri, instagrameri, tik-tokeri un jebkurš cits cilvēks, kurš ar ne pārāk dziļu gudrību piesaistījis vieglas izklaides kāru auditoriju. Šāda veida saturs un tā veidotāji aizvien vairāk kļūst par paraugu bērniem un jauniešiem, kuri vēl pašos pamatos nav iemācījušies kritisko domāšanu.
