Ilustratīvs attēls no pixabay.com
“Vasara beigusies”, “Remdena tautsaimniecības izaugsme“, “Mākoņi ārējā vidē“ – tā Latvijas Bankas ekonomisti valsts ekonomiskās attīstības trajektorijā nesen piesardzīgi iezīmēja pavērsienu lejup. Tas nenozīmē krīzi – Latvijas ekonomika nepārtraukti aug jau desmito gadu pēc kārtas, un šis ilgākais ekonomikas pieauguma periods kopš valsts neatkarības atjaunošanas turpināsies arī 2020. gadā. Tomēr ekonomikas pieauguma tempi palēninās: izaugsme par 2-3% gadā, lai arī nedaudz straujāka par Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo līmeni, nav pietiekama, lai jau pārskatāmā nākotnē baudītu Eiropas attīstītāko valstu dzīves standartus.
Šis lejupvērstais pavērsiens ekonomiskās izaugsmes prognozēs nav Latvijas fenomens un iet kopā ar globālās ekonomikas attīstības bremzēšanos. Mūsu galveno tirdzniecības partneru ekonomiskās attīstības prognozes šogad tika vairākkārt pārskatītas uz leju, kas Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai nozīmē mazākas eksporta iespējas. Ārējās vides nenoteiktība, kad visa pasaule seko līdzi britu breksita sāgai, kad Donalda Trampa tvīts ir uzticamākais ziņu avots par pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā vai kad pirmajās stundās pēc dronu uzbrukuma Saūda Arābijas naftas pārstrādes rūpniecībai daži analītiķi neizslēdza naftas cenas būtisku kāpumu, nozīmē investoru piesardzību – lēmumi par ražošanas attīstību tiek atlikti, un tādējādi attīstība patiešām ir gausa (faktiski tās ir gaidas, kas piepilda pašas sevi).
