Balti — bez starpvalodām • IR.lv

Balti — bez starpvalodām

«Ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā ar dažiem izņēmumiem tā arī nav atradušās dzirdīgas ausis mērķtiecīgai kopējas mediju telpas veidošanai,» secina Alvīds Butkus. Foto — Milda Ķaušaite
Anda Buševica, Rudīte Kalpiņa

Ar Alvīdu Butku sarunājas Anda Buševica un Rudīte Kalpiņa

Alvīds Butkus (Alvydas Butkus, 1950) ir filologs, habilitētais mākslas zinātņu doktors, Vītauta Dižā Universitātes Kauņā Letonikas centra vadītājs. Vairāku grāmatu un vārdnīcu, zinātnisku un publicistisku rakstu autors un līdzautors.  Interešu jomas — valodniecība, etnokultūra, vēsture, letistika.

Vai latviešu un lietuviešu valodu radniecība ir spēcīgāka par abu tautu kultūras un tradīciju atšķirībām, kādas pastāv vēsturē un šodienā? Vai Baltu vienības diena — atsauce uz Saules kauju 1236. gadā — ir tikai kalendāri svētki vai pamudinājums turpināt kopējo arī nākotnē? Tādas pārdomas radās, izvaicājot Vītauta Dižā Universitātes Letonikas centra dibinātāju un vadītāju, Humanitāro zinātņu fakultātes Lituānistikas katedras profesoru Alvīdu Butku, kuram oktobrī tika pasniegta Latvijas un Lietuvas ārlietu ministriju pirms diviem gadiem iedibinātā Baltu balva.

Zinātnieks veidojis lietuviešu-latviešu un latviešu-lietuviešu valodas vārdnīcu, kuras apjoms ir ap 43 000 vārdu un kas brīvi pieejama tiešsaistē, nozīmīga loma pārrobežu sadarbības projektu iniciēšanā bijusi arī viņa vadītajai asociācijai Lietuvas un Latvijas forums. Ikviens, kurš nopietnāk interesējies par Latvijas un Lietuvas sadarbības jautājumiem, zina, ka Alvīds Butkus ir plašos mērogos domājoša, vērienīga un spilgta personība, uz kuru var droši paļauties. 

Kas ir balti? Vai jūs šajā vārdā ieliekat kaut ko vairāk par zinātnes pierādīto valodu līdzību, etnisko izcelsmi?
Esmu valodnieks, tātad mans viedoklis par terminu «balti» sakrīt ar kolēģu — tās ir valodas un etnokultūras ziņā radniecīgas tautas (senatnē — ciltis), kas pirms četriem tūkstošiem gadu dzīvoja no Austrumbaltijas līdz Volgas un Okas augštecēm un no kurām mūsdienās palikuši tikai lietuvieši un latvieši. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu