Arhīvu detektīva nemiera gars

Edgars Dunsdorfs Latvijas Universitātes studentu virtuvē Rīgā. 1938. gads. Fotogrāfs nezināms. Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājums

Edgars Dunsdorfs Latvijas Universitātes studentu virtuvē Rīgā. 1938. gads. Fotogrāfs nezināms. Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājums

Ražīgākais Latvijas vēstures pētniecībā nenoliedzami ir Edgars Dunsdorfs 

Kad pagājušā gadsimta 80. gadu beigās pēc bibliotēku specfondu atvēršanas lasīju Edgara Dunsdorfa (20.11.1904. Saldus—24.03.2002. Melburna, Austrālija; apglabāts Rīgā, Raiņa kapos) sarakstītos trīs apjomīgos Latvijas vēstures sējumus par laikmetu no 1500. līdz 1800. gadam, tad divas domas bija galvenās. 

Pirmā: latviešiem ir vēsturnieks, kurš perfekti līdz sīkumiem pārzina noteiktas tēmas un prot tās saistoši izstāstīt. Otrā: cik šokējoši, ka ilgajos okupācijas gados par šī vīra  milzīgo veikumu mums nebija lemts neko uzzināt!

Lasot arī vēl citus trimdā dzīvojošā zinātnieka nozīmīgus pētījumus, kas apkopoti 59 grāmatās un ap 600 publikācijās, izkristalizējās pārliecība, ka Edgars Dunsdorfs ir mūsu izcilākais vēsturnieks. 

Jaunākajā žurnālā

Manī runā arī emocijas

«Ar gadiem kļūst aizvien skaidrāks, kādā bezizejā Latvija 1940. gadā atradās,» saka vēsturnieks Aivars Stranga.
  • Proza
  • 26.06.2025.

Gliemežu dienasgrāmatas

Ilustrācija – Agnese Apine
Leja līnijas kalnu grēdā uz dienvidiem no Lantonijas abatijas. Alfrēda Votkinsa foto, Early British Trackways, Moats, Mounds, Camps, and Sites
  • Eseja
  • 26.06.2025.

Labējo maršs

Pie Stepana Banderas pieminekļa Ļvivā Ukrainā viņa 116. dzimšanas dienā. 2025. gada 1. janvāris. Foto – Jurijs Djačišins, AFP/LETA
  • Saruna
  • 26.06.2025.

Tuvāk pamatiem

Janīna Kursīte.
  • Raksts
  • 26.06.2025.

Uz Meksiku pēc grāmatas un saules

Teotivakanas senpilsētā pie piramīdām. No raksta autores personīgā arhīva