* * *

Boriss Pasternaks

Boriss Pasternaks

Boriss Pasternaks (Борис Пастернак, 1890—1960) — krievu dzejnieks, bez kura pagājušais gadsimts ne Krievijā, ne pasaulē nebūtu izticis. Atdzejotājs, kura balsī krievu valodā skan Šekspīrs, Gēte, Verlēns un daudzi citi. Dzejas milzis, kura balss savulaik ietekmējusi Osipu Mandelštamu, Marinu Cvetajevu un citus lielmeistarus. Autors, kurš, varas terorizēts, atteicies no Nobela prēmijas (1958). Latviešu valodā viņa darbi atdzejoti salīdzinoši maz. Einārs Pelšs piedāvā savu slavenā 1912. gada Pasternaka dzejoļa atdzejojumu. 1928. gadā autors tā tekstu nedaudz pārveidoja. Tolaik, kad tapa dzejoļa pirmā versija, februāris pēc vecā kalendāra ilga līdz mūslaiku marta vidus trauksmainajai robežai. Bet ne jau tikai pavasaros rakstām, vai ne?

Jaunākajā žurnālā

No iekšēja izbrīna

«Jau bērnībā lasīšanu man vajadzēja tā, kā vajag klusumu,» atzīst Agnese Rutkēviča.

Kad mājvārdi sarunājas ar mums

Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru
Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru
  • Proza
  • 26.02.2026.

Trīs dzeguzes paklanoties

Ilustrācija — Petr Kirusha
Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru
  • Eseja
  • 26.02.2026.

Zelta zobi

Cilvēki nereti uzskata, ka priekšgājēju zelta zobu glabāšana vairos viņu dzimtas, ģimenes spēku un bagātību. Foto — Gunita Rence
  • Proza
  • 26.02.2026.

Mans mīļotais maniaks

Ilustrācija ­— Agrita Vanaga