Vēl viens skumjš stāsts par nenotikšanu Rīgā

Rīgā nenotiek tas, kam vajadzētu notikt. Reizēm pat šķiet, ka pilsētas amatpersonas tik ļoti ir ietekmējusi teika par to, ka Rīga nekad nedrīkst būt gatava, jo tad tā nogrims Daugavas dzelmē, ka tiek darīts viss iespējamais, lai nekas nekad arī nebūtu gatavs. Tas ir galvenais secinājums no pēdējo nedēļu epopejas ap jauno daudzfunkcionālo kompleksu “Z-Towers”. Ēka ir uzbūvēta, bet to nevar nodot ekspluatācijā.

Man nav zināmas visas būvniecības un ēkas pieņemšanas peripetijas, tomēr parasti citur pasaulē šādās reizēs visas iesaistītās institūcijas cenšas panākt kopējus risinājumus ar investoru, kurš pilsētas attīstībā ieguldījis ievērojamus līdzekļus, skaidro un palīdz novērst trūkumus, ja tādi ir. Mūsdienās ekspertīzēs var noskaidrot visu, par ko ir jautājumi un šaubas.

Konstruktīvas sadarbības vietā uzsākta publiska “ziņu apmaiņa” ar mediju starpniecību. Objektīvi šādas saziņas vienīgais un diemžēl negatīvais rezultāts ir signāls potenciālajiem starptautiskajiem investoriem, ka Rīga ir pilsēta, kur varbūt kaut ko var uzcelt, taču nevar nodot ekspluatācijā un sākt izmantot.

Saņēmis šādu ziņu, nopietns investors pat nemēģinās noskaidrot kaut ko dziļāk, bet savu uzmanību pārslēgs uz citām pilsētām un valstīm. Kāpēc gan ieguldīt vietā, kur lietas notiek tā, kā tas raksturīgi postpadomju telpai?

Teritorijas Daugavas kreisajā krastā – Torņakalns, Āgenskalns, Ķīpsalas apkaime – ir  vieta, kur tiek un var tikt realizēti nozīmīgi projekti. Tā ir teritorija, kas pakāpeniski iegūst atpazīstamību kā “zināšanu jūdze” un kur pēdējos piecos gados tiek veiktas vērā ņemamas investīcijas – aptuveni 800 miljoni eiro. Te tiek būvēti universitāšu kompleksi, ir uzcelta Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka, Mūkusalas biznesa centrs un arī “Z-Towers” komplekss. Tuvākajā nākotnē plānots ieguldīt vēl aptuveni 700 miljonus eiro. Teritoriju šķērsos “Rail Baltica” trase, būs dzelzceļa pieturvieta, no kurienes iedzīvotāji varēs ērti nokļūt lidostā vai citās Latvijas vietās.

Vēl pavisam nesen – šā gada maija beigās te norisinājās starptautisks pilsētplānošanas pasākums “Mad City Happening 2019”, kurā tika ģenerētas inovatīvas idejas šīs teritorijas attīstībai nākamajos desmit gados, izstrādāti konkrēti priekšlikumi. Piemēram, tika rosināts izveidot jaunu sabiedriskā transporta maršrutu, uzlabot piekļuvi Torņakalna dzelzceļa stacijai, uzbūvēt gājēju tiltus pāri Kīleveina grāvim un Zunda kanālam un izteikti citi priekšlikumi, lai uzlabotu pilsētvidi, transporta infrastruktūru, palielinātu iedzīvotāju mobilitāti utt.

Lai idejas tiktu realizētas, ir nepieciešama visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, attīstītāju, arhitektu, inženieru, baņķieru, dabas draugu, mākslinieku, pilsētplānotāju, un, protams, pašvaldības politiķu un ierēdņu cieša sadarbība.

Taču praksē mēs redzam, ka pilsēta nespēj novest līdz galam pat vienu no nozīmīgākajiem projektiem šajā teritorijā – “Z-Towers”, kurā ieguldītas lielas investīcijas un kas spētu būtiski ietekmēt plašākas apkaimes attīstību.

Kā notikumi var attīstīties turpmāk? Manuprāt, iespējami trīs pamata scenāriji. Pirmais – konflikta eskalācija, tiesāšanās, kas droši vien ilgs gadiem un ko no malas vēros investori, izdarot secinājumus, kas nebūs Rīgai glaimojoši. Otrais – iestāsies lēna stagnācija, kaut kas varbūt virzīsies uz priekšu, taču bezjēdzīgi tiks zaudēts laiks attīstībai. Taču ir arī trešais variants – beidzot sāksies konkrēta, uzņēmīga atbildīgo institūciju rīcība, un tiks sasniegts vēlamais rezultāts.

Pašreizējā situācija nevienam nedod neko labu. Investors cieš zaudējumus, būvvalde izskatās apvainota un aizdomīga, Rīgas mērs saņēmis vēl vienu problēmu, kuru neatrisinot, var tikt šūpots viņa krēsls, bet valdība vēro un nogaida.

Lai glābtu Rīgas kā uzņēmējdarbības vides reputāciju, nepieciešama visu iesaistīto konstruktīva rīcība. Līdera loma ir jāuzņemas Rīgas domes vadībai un Ekonomikas ministrijai, kas atbild par būvniecības procesu. Ikvienu problēmu iespējams atrisināt un panākt, ka Rīga no pilsētas, par kuru valda viedoklis, ka tajā valda stagnācija un pārāk daudz kas nenotiek, kļūst par vietu, kurā viss veiksmīgi notiek.

 

Autors ir pilsētplānotājs, “Mad City” dibinātājs