fbpx

No piparkūkām līdz beigeļiem

Ivars Skrebelis, SIA Cannelle Bakery līdzīpašnieks. Foto — Gints Ivuškāns
Aivars Kļavis
Print Friendly, PDF & Email

Saldus ceptuves Cannelle Bakery gardumi tiek eksportēti uz 20 pasaules valstīm — viņu rudzu maize ceļo pat uz Austrāliju un Japānu, bet viens no jaunākajiem produktiem ir beigeļi

Pirms pieciem gadiem Ivaram Skrebelim un Bruno Ansonam bija grandiozi plāni. Viņi tikko bija iegādājušies uzņēmumu Matss, kam bija divas ceptuves — Saldū tapa maize, bet Skrundā gatavotie cepumi, sklandurauši un ap Ziemassvētku laiku arī piparkūkas bija pazīstamas plašāk visā Latvijā. 

Abi jaunie īpašnieki, kam bija pieredze konditorejas izstrādājumu ražošanā, plānoja mainīt gan sortimentu, gan noieta tirgus. Jāatzīst, tolaik šie plāni man šķita pārdroši. Īpašnieku maiņa uzņēmumos nereti nes līdzi skaistas nākotnes vīzijas, bet diemžēl ne vienmēr tās izdodas īstenot.

Tomēr Cannelle Bakery ir izdevusies ne tikai zīmola maiņa, bet īsts biznesa pavērsiens. Tāpēc šis ir neparasts gadījums Veiksmes stāstu sērijā, jo pie uzņēmuma viesojamies otro reizi — pēc pilnībā nomainītas stratēģijas tas tiešām pārtapis gluži citā biznesā, nekā bija pirms pieciem gadiem.

«Vienīgi nebijām rēķinājušies, ka tam būs nepieciešams ilgāks laiks,» par īstenotajām pārmaiņām saka valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis. Kad tikāmies pirms pieciem gadiem, viņš rādīja pirmos jauno saldēto produktu paraugus. Tagad tie ir galvenā produkcija.

Kad jaunie īpašnieki iegādājās uzņēmumu Matss, tā bija salīdzinoši neliela reģionāla ceptuve. Sortimentā — ap 400 dažādu veidu konditorejas un maizes izstrādājumu. «Mums bija pilnīgi skaidrs, ka to skaits jāsamazina līdz kādiem simt,» atceras Ivars. «Izstrādājumu bija ne tikai par daudz, bet tie pārstāvēja arī dažādas produktu kategorijas. Piemēram, svaiga maize, cepumi, konditoreja, barankas…» Ap 2015. gadu viņi šo nosprausto mērķi sasnieguši.

Pirmā lielā atteikšanās bijusi no svaigas maizes piegādes vietējam tirgum. Abi sapratuši, ka nevar konkurēt ar trim lielajiem maizes ražotājiem, kas savu produkciju par samērā zemām cenām pārdod visā Latvijā. «Mums kā mazai ceptuvei produkta pašizmaksa un arī cenas būtu augstākas, tāpēc vajadzētu strādāt vienam konkrētam reģionam, konkrētiem pircējiem,» turpina Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs. Noslēgta vienošanās ar Saldus Maiznieku, ka tas pārņems svaigās maizes produktu portfeli, lai patērētāji nezaudētu iecienīto produkciju.

Savukārt rudzu maizi Cannelle Bakery cep joprojām, bet tā paredzēta tikai eksportam. Kā saka Ivars, ļoti konkurētspējīgs produkts, ko šobrīd eksportē ne tikai uz ASV, bet arī uz Austrāliju un Japānu. Tā gan nav saldēta, bet uzņēmumā izstrādāta speciāla tehnoloģija, kas ļauj maizi uzglabāt līdz pusgadam, nekaitējot kvalitātei.

Vietējā tirgū palikuši sklandurauši — kā smejas Ivars, viņi ir lielākie sklanduraušu ražotāji pasaulē. Saldū tiešām top gandrīz puse no visiem Latvijas sklanduraušiem. Palikušas arī slavenās piparkūkas, tikai nu jau ar Cannelle Bakery zīmolu. Un vairāku veidu cepumi. Lai gan, kad Latvijā lielos apjomos sāka realizēt lētos Ukrainas cepumus, tas būtiski ietekmēja vietējo produktu pārdošanas apjomus.

Tamlīdzīgas makroekonomiskās problēmas, tāpat kā ikviena atteikšanās no produktiem, cirtusi pa apgrozījumu. «Svaigās maizes īpatsvars naudas izteiksmē bija ap pusmiljonu, cepumu vēl vairāk — ap 800 tūkstošiem,» stāsta Ivars, skaidrības labad zīmējot apgrozījuma pieauguma dinamiku, kas atgādina augšupejošus zāģa zobus: kāpums, kritums, atkal kāpums un atkal kritums. Tāpēc apgrozījuma pieaugums septiņu gadu laikā no 2,5 miljoniem līdz šogad plānotajiem 3,5 varbūt nav pārāk liels, toties panākts uz pilnīgi jaunu, pašu izstrādātu produktu rēķina. 

Jau no sākuma abi īpašnieki skaidri definējuši, ka nākotnes izaugsme tiek balstīta uz saldēto produkciju. Kā atceras Ivars, 2014. gadā to bijis mazāk par 20% no kopējās produkcijas, bet pašlaik — 80%.

Interese un pieprasījums pēc tiem pēdējo gadu laikā nemitīgi audzis. Tam ir vairāki objektīvi priekšnosacījumi.

Pirmkārt, samazinoties pieprasījumam pēc maiznīcās ceptas maizes, pieaudzis veikalos ceptās maizes noiets. Bet veikalos, izņemot lielos hipermārketus, vairs mīklu neraudzē un pīrādziņus vai maizītes necep. Tam izmanto saldētos maizes pusfabrikātus, kuri pēc atlaidināšanas nekādā ziņā nav sliktāki par svaigi ceptiem. 

Drīzāk gluži pretēji — tiem nav konservantu, jo saldētu produktu uzglabāšanas termiņš ir līdz vienam gadam. Otrkārt, tos var ne tikai atlaidināt vai uzsildīt atbilstoši noietam, bet arī piegādāt daudz lielākos apjomos, nekā paredzēts realizēt tuvākajā laikā. Tātad nav nerealizētas produkcijas, ko vajadzētu mest ārā, un piegādes nav jāveic katru dienu. Tas jau ir ne tikai loģistikas, bet arī CO2 jeb videi draudzīgas uzņēmējdarbības jautājums. Katram skaidrs, cik milzīga atšķirība — braukt no veikala uz veikalu katru dienu vai, piemēram, reizi nedēļā. 

Cannelle Bakery sertificēts atbilstoši britu mazumtirgotāju asociācijas BRC Food pārtikas drošuma standartam, kas esot stingrākais pasaulē. Foto — Gints Ivuškāns

 

Labāks nekā amerikāņiem

Pašlaik produktu portfelis, kā saka Ivars, esot nokomplektēts, un to skaits atkal nedaudz pieaudzis. «Bet mēs skatāmies, lai nebūtu vairāk par 150,» viņš tūlīt piebilst. 

Mainot stratēģiju, nācies mainīt arī ražošanas procesu.

Viņi atteikušies no nelielā Skrundas ceha. Investējuši Saldus ceptuvē vairākus simtus tūkstošu eiro, padarot to par modernu, mūsdienīgu ražotni, kas atbilst visiem pārtikas drošības un kvalitātes vadības standartiem. Pateicoties tam, 2016. gadā Cannelle Bakery sertificēta atbilstoši britu mazumtirgotāju asociācijas BRC Food pārtikas drošuma standartam, kas esot stingrākais pasaulē. Audits jāveic un sertifikāts jāatjauno katru gadu. Tomēr, ja grib strādāt citu valstu tirgiem, tas ir ārkārtīgi svarīgi. 

«Saldēto produktu līnija šo pēdējo piecu gadu laikā būtiski papildināta,» turpina Ivars. Pirms gadiem pieciem bija tikai tā sauktais viena kodiena pīrādziņš ar dažādiem pildījumiem, smilšu kvadrātiņi ar biezpienu un vēl daži, pavisam varbūt pāris desmitu izstrādājumu, bet pašlaik saldēto maizes produktu ir vairāk par simt. Saldi un sāļi. Dažādas formas, un ar dažādiem pildījumiem. Lielākā daļa pilnībā izcepti, atdzesēti un sasaldēti ātrsaldēšanā, kur temperatūra ir līdz -40 grādiem. Tad tie tiek uzglabāti -18 grādos un ceļo uz veikalu maizes nodaļu saldētavām. Tur pirms realizācijas produktus atlaidina, un pēc stundas vai pusotras pircējam jau tiek piedāvātas smalkmaizītes, pīrādziņi vai biezpiena bumbiņas ar dažādiem pildījumiem. Ivars Skrebelis īpaši uzsver, ka pēc divām stundām neesot vairs nekādas atšķirības, vai tie cepti uz vietas vai atlaidināti.

Ar jauno produktu izstrādi nodarbojoties trīs uzņēmuma tehnologi, kuru pienākumos ietilpst arī jau esošo kvalitātes kontrole. Pēdējo gadu laikā uzņēmumā izveidots spēcīgs vidējais speciālistu posms. Tas garantējot ne tikai darba kvalitāti, bet arī darba kultūru, lai darbs tiek darīts atbildīgi un ar prieku. Mūsdienīgā, modernā uzņēmumā ar ambīcijām tas ir viens no kopējo panākumu stūrakmeņiem. 

Gandrīz 50% no Saldū saražotā tiek eksportēts uz 20 pasaules valstīm. 

Vissekmīgāk Cannelle Bakery sadarbība veidojusies Igaunijā. Pašlaik tur realizētā produkcija veido 15% no uzņēmuma apgrozījuma. Interesanti, ka mūsu ziemeļu kaimiņi iecienījuši un pieprasa produktus, kas Latvijā tā arī nav iedzīvojušies. Ivars domā — tas tāpēc, ka igauņu tirgotāji laikam atvērtāki, gatavi riskēt un ar lielāku pietāti pret pircējiem. Uzskatāms piemērs ir biezpiena plācenīši, kas tur esot ļoti populāri, bet Latvijā neguva pircēju atzinību, jo tirgotāji tiem uzlika pārāk lielu uzcenojumu un kļūdījās ar vietas izvēli veikalos. Tā arī tie palika pircēju nepamanīti. 

Izskatoties, ka līdzīgs liktenis gaida arī nesen radītos rudzu pīrāgus ar žāvētu gaļu. Visi, kas garšojuši, izsakoties atzinīgi, un igauņi jau sākuši tos pārdot, kamēr Latvijas tirgotāju attieksme joprojām nogaidoša.

Vieni no jaunākajiem Cannelle Bakery produktiem ir beigeļi. Darbs pie tiem sācies pirms diviem gadiem, pateicoties amerikāņu profesoram Alanam Amronam, kurš savulaik LU pasniedzis inovācijas. Tieši viņš uzmeklējis ražotājus ar jautājumu, vai tie varētu taisīt saldētus beigeļus ASV tirgum. Nu šis darbs pabeigts. 

Iespējams, latvietim tāds beigelis atgādinās palielu baranku, lai gan patiesībā izmantojams kā sviestmaize. Tas, kā uzsver Ivars, esot dabīgi raudzēts produkts bez jebkādām piedevām. Nav pat pievienotas taukvielas un cukurs. Bet mīklu vispirms vāra un tikai tad cep.

Pirmās atsauksmes no ASV liecinot, ka Saldū tapušais produkts esot pat labāks par pašu vietējiem beigeļiem. Tiesa, lai ar tiem tiktu Amerikas tirgū uz palikšanu, vēl ejams pagarš ceļš. Toties Čehijā beigeļi šovasar jau tirgoti, un par noietu nevarot sūdzēties.

Tāpēc Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs domā — pašlaik lielākā daļa no grūtībām jau ir aiz muguras, un uzņēmums atrodoties uz augšupejošas līknes. Vaicāts, kāds tad ir izaugsmes noslēpums, Ivars Skrebelis atbild — patiesībā nekāda noslēpuma nav.

«Pārņemot ražotni, mēs nospraudām sev konkrētus mērķus un attīstības virzienus. Tagad redzam, ka atbilstoši tiem uzņēmums arī attīstījies. Mēs esam sakārtojuši produktu grozu, kā savulaik tika plānots. Mūsu mērķis jau no pirmās dienas bija pamatā strādāt eksportam, un tagad tas notiek,» saka uzņēmuma vadītājs.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
«Tas, ka lietas notiek, it sevišķi, ka tu pats tās spēj ietekmēt un virzīt uz priekšu.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību
«Iespējams, mēs krietni straujāk virzītos uz priekšu un vairāk būtu sasnieguši, ja ātrāk pārietu uz vienu ražotni, kā sākumā tika plānots.»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
«Ja grib kaut ko sasniegt, nepieciešama ideja, skaidrība, kā to sasniegt, un ticība sev. Kaut arī reizēm tas nebūt nav vienkārši, ir nepārtraukti jāiet uz savu nosprausto mērķi.»

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu