Pēc desmit gadiem, kas bija nodzīvoti Londonā, ārste Arnita Grišina nolēma kopā ar 11 gadus veco dēlu Romānu atgriezties. «Vienmēr esmu mācījusi, ka viņa zeme ir Latvija un viņš ir latvietis,» saka Arnita
Jelgavas slimnīcā, kur smaržo pēc zālēm un skan lēnīgu pacientu šļūcošie soļi, interniste jeb iekšķīgo slimību speciāliste Arnita Grišina ir kā vitamīnu spridzeklis. Koša pēc skata, skaļu balsi un skanīgiem smiekliem. Kad viņa iet pa gaiteni, atskatās gan medmāsas, gan pacienti — slimnīcas pelēcīgo vienmuļību viņa padara krāsaināku. «Un ko kāds par mani padomā, piedodiet, man ir pilnīgi vienalga,» saka Arnita (36).
Viņa ir uzaugusi Latgales mazpilsētā Kārsavā, augstāko medicīnisko izglītību un internista sertifikātu ieguvusi Rīgā, bet naudu sev un dēlam Romānam desmit gadus pelnīja Londonas un tās apkārtnes privātajās slimnīcās. Tomēr Lielbritānijā secināja, ka vienmēr tur paliks svešiniece, tāpēc šovasar nolēma atgriezties dzimtajā zemē. Tik daudz mīļu un atsaucīgu cilvēku kā šeit viņa nekur citur neesot satikusi.
«Bija jādomā, ko ēst»
Laiks, kad Arnita pabeidza medicīnas studijas, sāka mācīties un strādāt rezidentūrā un turklāt bija bērna gaidībās, sakrita ar finanšu krīzi Latvijā. Tas bija 2008. gads. Arnita, būdama uzņēmīga divdesmitgadniece, tika galā ar daudzām grūtībām. Spēja apvienot mācības ar darbu vairākās vietas.
Kad piedzima dēls, viņa pārcēlās uz dzīvi pie vecākiem Kārsavā, lai būtu palīgi rūpēs par zīdaini, bet pati turpināja strādāt Rīgā. Un Arnitai nešķita par grūtu regulāri braucieni starp mazpilsētu Krievijas pierobežā un galvaspilsētu. Taču, kad vienā no darbavietām trīs mēnešus pēc kārtas neizmaksāja algu, Arnita saprata, ka viņas varēšana sasniegusi kritisko robežu. «Bija jādomā, ko ēst un ar ko bērnu pabarot.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.