Latvijas MVU konkurētspēja globālajā tirgus sistēmā nav pietiekama

Mūsdienās Eiropas ekonomiskajā sistēmā darbojas vairāk nekā 23 miljoni mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kuros tiek saražotas preces un pakalpojumi par summu, kas pārsniedz četrus miljardus eiro. Šajos uzņēmumos tiek nodarbināti vairāk nekā 90 miljoni ekonomiski aktīvo iedzīvotāju no dažādām Eiropas valstīm. Latvijā mazo un vidējo uzņēmumu grupā tiek iekļauti arī mikro uzņēmumi, kas patiesībā veido lielāko daļu no šīs grupas (vairāk nekā 90% no visiem MVU). Latvijā mikro uzņēmumi strauji attīstījušies pēdējos 5 – 7 gados, kas ļāvis Latvijai pārsniegt ES vidējo rādītāju pēc uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem, bet mazo un vidējo uzņēmumu grupā joprojām vērojama salīdzinoši liela atpalicība no Eiropas attīstītākajām valstīm. Latvijas MVU konkurētspēja globālajā tirgus sistēmā nav pietiekama, tomēr to iespējams paaugstināt, izmantojot kvalitātes vadības un ražošanas atbilstības sistēmas priekšrocības.

Sekmīgai darbībai citu valstu tirgos Latvijas uzņēmumiem nepieciešams iegūt salīdzinošās konkurētspējas priekšrocības un maksimāli efektīvi izmantot dabiskās konkurētspējas priekšrocības, lai iekšzemē ražotie produkti cenas un satura ziņā būtu konkurētspējīgi ārvalstu tirgos. Viens no efektīvākajiem līdzekļiem salīdzinošo konkurētspējas priekšrocību iegūšanai ir MVU darbības pakārtošana ražošanas atbilstības sistēmas prasībām, kuras ietvaros tiek saražotas preces un/vai pakalpojumi atbilstoši klientu mainīgajām prasībām. Izšķiroša nozīme ikviena uzņēmuma konkurētspējas sekmēšanā ir mērķa tirgū valdošajām klientu kvalitātes prasībām un to iekļaušanai mazo un vidējo uzņēmumu saražotajos produktos.

Latvijā MVU īpatsvars pārsniedz 98%

Mazie un vidējie uzņēmumi Latvijas tautsaimniecībā ienāca līdz ar kardinālām pārmaiņām valsts ekonomiskajā sistēmā. Konsekventi īstenojot nodomus pievienoties Eiropas Savienībai, Latvijā salīdzinoši īsā laikā tika izstrādāti nepieciešamie normatīvie akti, sekmējot mazo un vidējo uzņēmumu strauju izplatību pilsētās un lauku teritorijās. Patlaban Latvijā MVU īpatsvars pārsniedz 98%. Lai konkurētu globālā līmenī, Latvijas MVU ir pārņemt konkurētspējas paaugstināšanas pieredzi ne tikai no savā valstī strādājošiem uzņēmumiem, bet arī no uzņēmumiem, kas sekmīgi attīsta savu konkurētspēju citās ES valstīs un citos kontinentos. Citu valstu piemēri liecina, ka MVU var demonstrēt augstu konkurētspēju un atsevišķās tautsaimniecības nozarēs pat pārspēt lielos uzņēmumus.

Kādas ir MVU priekšrocības? Mazie un vidējie uzņēmumi daudz elastīgāk spēj reaģēt uz izmaiņām preču un pakalpojumu tirgū, tie ir pārāki jaunu darbavietu radīšanā, tāpēc daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā, liela uzmanība tiek pievērsta MVU konkurētspējas sekmēšanai. Analizējot, kurās jomās mikro, mazie un vidējie uzņēmumi ir konkurētspējīgāki, var secināt, ka mikrouzņēmumu grupā augstākā konkurētspēja pieder IKT pakalpojumu un rūpniecības nozarē strādājošajiem komersantiem. Pakāpeniski uzlabojas arī būvniecības un profesionālo pakalpojumu nozares mikro uzņēmumu sniegums.

Mazo uzņēmumu grupā augstākā konkurētspēja tiek novērota IKT pakalpojumu, viesnīcu, kā arī rūpniecības nozarē. Pozitīvi vērtējamas arī konkurētspējas izmaiņas transporta un būvniecības nozarē strādājošo mazo uzņēmumu darbībā. Analizējot vidējā lieluma uzņēmumus, iespējams secināt, ka augstāka konkurētspēja ir viesnīcu nozares komersantiem, kas seko transporta un rūpniecības nozare.

Latvijas komersanti aizvien atpaliek no citām ES valstīm

Lai sekmētu konkurētspēju, MVU darbībā būtiska nozīme ir vairākiem kvalitātes vadības sistēmas elementiem, piemēram, uzņēmuma vadībai, nodarbinātajam personālam, to savstarpējai atbildībai, uzņēmuma iekšējai videi un tajā dominējošajiem draudiem un iespējām, uzņēmējdarbības procesiem, sistēmiskai domāšanai lēmumu pieņemšanas procesā, atgriezeniskajai saitei u.tml.

Kvalitātes vadības sistēmas Latvijā pagaidām ir salīdzinoši maz izmantots līdzeklis konkurētspējas sekmēšanā. Līdz ar Latvijas iesaistīšanos ES konkurences telpā ir pieaugusi kvalitātes vadības sistēmu popularitāte ražošanas atbilstības sistēmas izveidošanā un akreditācijā saskaņā ar ISO standarta prasībām, tomēr Latvijas komersanti aizvien ievērojami atpaliek no citām ES valstīm. Akreditētu ražošanas atbilstības sistēmu izveidē esam pēdējie arī starp Baltijas valstīm. Sertificētu uzņēmumu skaits 2018. gadā pietuvojies vien 700 vienībām – tikai 8% no tiem ir mikro, mazie vai vidējie uzņēmumi. 59,9% darbojas preču ražošanā būvniecības vai rūpniecības nozarē.

Kvalitātes vadības sistēmas var sekmēt MVU klientu skaita palielināšanos, uzņēmuma rīcībā esošo resursu efektivitātes pieaugumu, kā arī var sekmēt uzņēmumu ienākumu palielināšanos, tāpēc nākotnē viennozīmīgi jāsekmē mikro, mazo un vidējo uzņēmumu iesaiste ražošanas atbildības sistēmu veidošanā, samazinot pieejamības barjeras interesentiem.

 

Autore ir Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne