fbpx

Zubra par metālistu

Jānis Ābele. Foto — Ieva Salmane
Gunita Nagle
Print Friendly, PDF & Email

Romāns Jelgava ‘94 režisora Jāņa Ābeles versijā kļūst par kino stāstu, kurā trīsdesmitgadnieks atceras sevi pusaudža gados. Kas šajā pieaugšanas stāstā viņam šķiet patiešām svarīgi?

Agri vai vēlu tam bija jānotiek — kādam bija jāuztaisa filma Jelgava ‘94. Kad Jāņa Joņeva literārais darbs 2014. gadā saņēma vispirms Latvijas, pēc tam Eiropas Literatūras balvu un kļuva par kulta romānu, daudzi gaidīja, kad uz lielajiem ekrāniem ieraudzīs vizualizētus romāna pirmos teikumus: «Ir 1994. gads. Nāk vīri rūtainos flaneļa kreklos. Jelgava sīc.» Un tad atskanētu šāviens, lode ietriektos grupas Nirvana līdera Kurta Kobeina galvaskausā, jo tieši tā taču sākas Joņeva romāns.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu