Paturot prātā to, ka bija nepieciešams vesels ceturtdaļgadsimts pēc neatkarības atgūšanas, lai uzņemtu pirmo pilnmetrāžas mākslas filmu par deportācijām, arīdzan neaizmirstot Gundegas Repšes skarbos (un pamatotos!) izteikumus par ačgārno vai tīši kropļoto kultūrpolitiku, šķiet, nevajadzētu rasties jautājumiem par pēdējā laikā vērojamo vēstures romānu žanra kvantitatīvu un kvalitatīvu uzplaukumu, kur nu vēl par tā nepieciešamību latviešu literatūrā.
Uzrakstīt, lai nekas neaizmirstos
Inese Dreimane. Vēstule ar pielikumu. Zvaigzne ABC, 2019.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.