Dienasgrāmatas žanrs ir fascinējošs un mulsinošs noslēpumu un jautājumu avots. Jebkura dienasgrāmata, pat ja to nav paredzēts rādīt citiem, ir adresēta lasītājam, kaut arī tas būtu vienīgi pats rakstītājs: lai atcerētos, apzinātos, analizētu (pasauli un sevi), sarunātos domās (arī ar sevi), paustu to, ko ne vienmēr iespējams izteikt ikdienas saskarsmē. Rakstnieku dienasgrāmatās varam cerēt saskatīt viņu daiļdarbos pavīdējušu sižetu, tēlu un motīvu atblāzmu vai autobiogrāfiskumu. Dažreiz — gūt nojautu par mākslinieciskām ietekmēm. Citreiz — rast pavedienus, kas ved autora uzskatu izpratnes virzienā.